1. Lai kādu labumu cilvēks darītu, viņam pašam no tā mēdz būt labums.
2. Kā uzzināt, vai Dievs ir pieņēmis mūsu gavēšanu, lūgšanu un žēlastības dāvanas?
3. Kā ir jādzied un jālūdzas?
4. Iesvētījums un brīvība dvēselei tiek sniegta caur ticību.
5. Psalmu dziedāšanas dvēselei ir jābūt lēnprātībai.
6. Ar ko tiek apslāpēta Dieva svētība?
1. Kurš ir īsts kristietis?
2. Kristietis, kurš mīl slavu, baudu vai naudu, nav īsts kristietis.
3. Kristiešiem ir nepieciešams panest sajūtamus liegumus un cīnīties, lai atbrīvotos no savām kaislībām.
4. Jebkurš labs darbs jāsāk darīt ar tādu mērķi, lai pieņemtu Kristus svētību un svētumu.
5. Lūgšanās ar uzmanību ir Dieva dāvana.
6. Grēcinieki ir Dieva ienaidnieki, no kuriem Viņš novēršas.
Piecpadsmitā pamācība
Par svēto četrdesmitnieci Turpināt lasīšanu “Avva Dorotejs Par svēto četrdesmitnieci un Kunga ieiešanu Jeruzalemē”
Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs
(1) Dievs sākumā nav radījis cilvēku nevarīgu, tādu, lai viņš sagrēkotu nevarības dēļ, kā grēko tagad. – (2) Viens ir Ādama grēks, bet kas cits ir pārējie grēki, kādos mēs krītam tagad. – (3) Ko mums dāvājis Kristus, un kas ir grēks? – (4) Tādēļ Dievs kļuva cilvēks, lai atceltu velna darbus. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 10. vārds”
Piedāvājam arhimandrīta Lāzara Abašidzes grāmatas tulkojumu latviešu valodā, ko publicēsim pa daļām. Tulks anonīms.
Arhimandrīts Lāzars dzimis 1939. gada 25. augustā Gruzijā. Ieguvis laicīgo izglītību un 80. gados pieņēmis mūka kārtu dzīvo, Betānijas klosterī, netālu no Tbilisi. Šajā klosterī tika nostādīta koncentrēta mūku lūgšanās dzīve, pateicoties mūsdienu svētajiem, arhimandrītam Jānim (Majsuradze) un shiarhimandrītam Jānim (Mheidze), kuri padomju laikos “strādāja par ekskursiju vadītājiem” savā klosterī, slēpjot savus askētiskos gavēšanas un lūgšanās pūliņus. Arhimandrīts Lāzars apgleznoja ar ikonām svētās gruzīnu ķēņinienes Tamāras kapelu. Tāpat tur sarakstījis dažādas grāmatas par lūgšanu, askēzi, pagānu reliģijām un ekumēnismu. Viņa grāmatas raksturo kā uzticības pilnas mīloša un prasīga garīgā tēva sarunas, kuras tiek balstītas Ortodoksālās Baznīcas tēvu mācībā.
* * *
Arhimandrīts Lāzars (Abašidze)
Par dvēseles apslēptajām kaitēm
Grāmatas nozīme
Katrs kristieša garīgās dzīves solis nav nekas cits, kā nožēlojošas sirds, kas redz savus grēkus, kustība. Ar grēku nožēlu ticīgajam atveras durvis uz Baznīcas pasauli, tikai nožēlojot viņam atveras debesu vārti. Īsumā – nožēlas sākums ir sākums ceļā uz pestīšanu. Turpināt lasīšanu “Arhimandrīts Lāzars (Abašidze) “Par dvēseles apslēptajām kaitēm”. Ievads”
metropolīts Ierofejs (Vlahoss)
Jebkādam cilvēciskajam dzīvesveidam ir savas likumīgās robežas un pamati, kurās tā īsteno savu virzību un pastāv, tā kā ir neapšaubāms tas fakts, ka pēc cilvēka krišanas viņa dzīves nosacījumi ir palikuši daudz sarežģītāki. Cilvēks ar savu prātu (nous)[1] iekrita tumsībā un izmainīja savas attiecības ar Dievu un citiem ļaudīm. Cilvēks savā aptumšotajā prātā kļuva mantkārīgs, patmīlīgs, pašpietiekams, nekrietns – un tas viss atbalsojās ar savām traģiskajām sekām uz sabiedrības dzīvi. Šī iemesla dēļ parādījās liels skaits likumdošanu, kuras cīnījās un cīnās par to, lai uzlabotu sabiedrības dzīves apstākļus. Tātad valstiskais iekārtojums un jebkāds cilvēciskais dzīvesveids tiek dibināts un balstās uz loģiku, spriešanu, uz cilvēcisko izdomu, un, kas ir pilnībā dabiski, tie visi ir atkarīgi no pastāvošajiem sociālajiem apstākļiem, bet tomēr arī no terapijas īstenošanas iespējām.
Taču Baznīcas dzīvesveidam ir krusta raksturs. Tas balstās uz Kristus Krustu. Mēs lūdzam Dievu saglabāt Viņa draudzes dzīvesveidu ar Krustu. „Un ar savu Krustu sargā Savu draudzi.” Domāju, ka vairums cilvēku nezina, ka Krusts ir pareizticīgās Baznīcas dzīvesveida pamats. Un viņi nezina, ka pareizticīgajam dzīvesveidam piemīt krusta raksturs. Tātad būtu diezgan labi izcelt dažas domas saistībā ar apspriežamo jautājumu, tāpēc ka es ticu, ja mēs varēsim apjēgt šo diženo patiesību, tad mēs varēsim iedziļināties īstajā un dziļajā Pareizticības jēgā. Turpināt lasīšanu “Кrusts — kristīgā dzīvesveida pamats”
Protopresbiters Jānis Romanidiss
Jāuzsver, ka pretēji franku-latīņu[1] sistēmām vispār, bibliskā un patristiskā[2] mācība par pilnveidošanos nav statiska. Pēc pirmajām dievišķošanās jeb Dieva redzēšanas pakāpēm, eņģeļu un cilvēku attīstīšanās uz augstāku pilnveidošanās stāvokli ir bezgalīga. Tādējādi eņģeļi un cilvēki tika radīti nosacīti pilnīgi, lai tie varētu kļūt mūžīgi un bezgalīgi pilnīgāki. Tas nozīmē, ka eņģeļu mūži (realitātes dimensija, kurā mājo eņģeļi – tulk. piez.), kā arī cilvēku laiks, netiks atcelti par spīti Dieva Godības[3] spožumam, jo vienmēr būs pilnveidošanās stāvokļu pēctecīgums. Turpināt lasīšanu “Pilnveidošanās un Krusta Noslēpums Bībelē un Tēvu uzskatos”
Intervija ar starecu, Petras klostera (Grieķija) arhimandrītu Dionīsiju (Kalambokas)
Arhimandrīts Dionīsijs (Kalambokas) ir Petras vīriešu klostera priekšnieks un starecs Grieķijas Pareizticīgo baznīcas Tesaloniku un Tanariotersaļas metropolijā. Viņš garīgi aprūpē arī trīs sieviešu klosterus: divus šajā eparhijā – Divpadsmit apustuļu klosteri „Sarkanā Baznīca” un svētā Georgija klosteri „Karaiskaki”, kā arī Dzīvudarošā Krusta Pacelšanas klosteri Tēbās. Turpināt lasīšanu “Ienaidnieks mūsos”
Θεογνωσία 