Divējādais cilvēks

l_1205530Noteikti atceries, ka tu esi divējāds cilvēks: viens – miesīgs, slims ar kaislībām[1] un vecs. To vajag nomērdēt un nenoliekties viņa uzstājīgo, grēcīgo prasību priekšā. Otrs – garīgs, jauns, Kristu meklējošs, ar Kristu dzīvojošs un Viņā mieru un dzīvi iemantojošs. Kā pirmā cilvēka prasības vajag visos iespējamajos veidos neievērot, tāpēc ka to piepildīšana ir iznīcinoša dvēselei, tā otrā prasības vajag visos iespējamajos veidos izpildīt, tāpēc ka tās ved pie mūžīgās dzīves. Uzņemies dzīvē piepildīt to, ko tu saprati.

Svētais taisnais Kronštates Jānis (1829-1908)

[1] Kaislības ir cilvēka dvēseles spēki, kas egoisma rezultātā darbojas izkropļoti, pretdabiski un grēcīgi.

Advertisements

“Vārds tapa miesa”

l_1205530

Svētais taisnais Kronštates Jānis

(Sprediķis Kristus Piedzimšanas svētkos)

Vārds tapa miesa[1], tas ir, Dieva Dēls, beziesākuma esošais līdz ar Dievu Tēvu un Svēto Garu, izveidojies par cilvēku, iemiesojoties no Svētā Gara un Jaunavas Marijas. Brīnišķīgs, neaptverams un pestījošs noslēpums! Beziesākuma esošais pieņēma sākumu cilvēcībā, bezmiesīgais kļuva par miesas nesēju, Dievs par cilvēku, nepārstājot būt Dievs: nepieejamais, Kura priekšā trīc Sērafi un Ķerubi, aizklājot savas sejas; – kļuva visiem pieejams pieņemdams kalpa veidu[2]. Kāpēc un priekš kā tāda Radītāja pretimnākšana pie Savām noziedzīgajām radībām – cilvēkiem, kuri pēc savas gribas atkrita no Dieva, sava Radītāja? Visgrandiozākās un neizsakāmākās Valdnieka žēlastības dēļ pret Savu radību, Kurš nevarēja noskatīties uz cilvēku dzimtu, ko Viņš izveidoja, apdāvinātu ar brīnišķīgām dāvanām, – ka tā ir velna paverdzināta un uz mūžiem nolemta ciešanām un mokām. Un Vārds tapa miesa!.. Tādēļ, lai mūs, zemiskos, padarītu par debešķīgiem, grēcīgus par svētiem; lai no iznīcības aizvestu uz neiznīcību; no zemes uz debesīm; no verdzības grēkam un velnam – uz cildeno Dieva bērnu brīvību; no nāves uz nemirstību, lai padarītu mūs par Dieva bērniem un nosēdinātu uz troņa kā ķēniņa bērnus.

Ak, neizmērojamā Dieva labvēlība! Ak, neizsakāmais Dieva viedums! Ak, brīnums, kas apmulsina ne tikai cilvēka, bet arī eņģeļu prātu!

Pagodināsim Dievu! Līdz ar Dieva Dēla atnākšanu uz zemi miesā, līdz ar Viņa Sevis Paša atnešanu par upuri par grēcīgo cilvēku dzimtu, lāsta vietā, kas sākumā bija Dieva izteikts, – ticīgiem cilvēkiem tiek dāvāta Debesu Tēva svētība; viņi var tikt pieņemti par bērniem un var iegūt mūžīgās dzīves iemantošanas apsolījumu; grēka dēļ par bāreni esošajai cilvēcei tiek atgriezts Debesu Tēvs caur atdzimšanas svētnoslēpumu, tas ir, caur Kristībām un Nožēlu. Cilvēki atbrīvojas no mokošās nāvi nesošās velna varas, no grēka plosīšanās un visādām kaislībām; cilvēka būtība tiek dievišķota Dieva Dēla neizmērojamās žēlsirdības dēļ, un viņam septiņdesmit reiz septiņas reizes[3] tiek atlaisti grēki; grēcinieki – apžēloti, netīrie – attīrās, apgānītie – iesvētās, nespējīgie izdziedinās; aptumšotie apgaismojas ar Dievišķo svētības un saprāta gaismu; cilvēcīgajam prātam dots Dieva saprāts – mums ir Kristus prāts[4], saka svētais apustulis Pāvils; cilvēka sirdij – Kristus sirds; nīcība – padarīta neiznīcīga, kailais un grēka un kaislību savainotais – izgreznots ar Dievišķo godību; izbadējies un izslāpušais piesātināts un remdināts ar dvēseli barojošo un stiprinošo Dieva vārdu un Visšķīsto Kristus Miesu un Dievišķajām Asinīm; bēdu nomāktie – iepriecināti, velna nomāktie atbrīvoti un joprojām tiek atbrīvoti.

Brāļi, kas no mums visiem ir nepieciešams, lai izmantotu visu svētību, ko no augšas uz zemi atnesa Dieva Dēls? Pirmkārt, ir vajadzīga ticība Dieva Dēlam, Evaņģēlijam vai pestījošajai debešķīgajai mācībai; īstena nožēla par grēkiem un dzīves un sirds izlabošana; kopība lūgšanā un svētnoslēpumos; Kristus baušļu zināšana un piepildīšana. Vajadzīgas labdarbības: kristīga pazemība, žēlastības dāvanas nabagiem, atturība, tīrība un nevainojamība, sirds vienkāršība un nevainojamība.

Atnesīsim šīs labdarbības, brāli un māsa, kā dāvanu Piedzimušajam mūsu pestīšanas dēļ, – zelta, vīraka un mirru vietā, kurus Viņam atnesa austrumu gudrie[5], kā Ķēniņam, kā Dievam un kā Cilvēkam, kas atnāca mūsu dēļ nomirt. Tas būs patīkamākais upuris Dievam un Zīdainim Jēzum Kristum no mums. Āmen.

no krievu valodas tulkoja Aleksandrs Armands Kalniņš

[1] Jņ.1:14

[2] Fil.2:7

[3] Mt.18:21-22

[4] 1.Kor.2:16

[5] Mt.2:1-11