citāts no J. Pommera runas, kurā viņš aplūko zemes un Debesu Valstības attiecības:
„[Kristus valstības] uzdevums [ir] maz pamazām pārņemt visu cilvēka dzīvi, visas attiecības un sakarus, visas savienības un sabiedrības, visus darbības un nodarbošanās veidus tā, ka beidzot viņa visu piepilda un visu pārņem, ka viss, kas un kur notiek cilvēku starpā, lai notiek Kristus garā, pēc Viņa baušļiem un vārda un visa cilvēku dzīve lai top nokārtota pēc Dieva prāta un gribas, kā tos Kristus ir sludinājis un savā dzīves piemērā rādījis. Kur tas notiek, tur ir, tur nāk Dieva valstība zemes virsū, un, jo pilnīgāki tas notiek, jo pilnīgāka viņa nāk, kamēr beidzot Dievs būs par visu, iekš visa un zemes virsū vairs nepaliks nekas, kas nesaskanētu ar Dieva prātu un gribu, kas nebūtu apveltīts ar Dieva vārdu.
Saprotama lieta, tāda Kristietība nav izsmeļama, izsmeļama ar to Dievbijību, kura tikai dažus brīžus, dažas stundas veltī Dievam, saviļņojas, uzbudinās, iejūsminās no viņa vārdiem, darbiem, valstības, bet visu to met pie malas, kā tikai iziet no Dieva nama. Tā Dievbijība, kura Viņam patīk, ir praktiska Dievbijība, praktiskā dzīvē. Neviens cilvēks nedrīkst sacīt – tam darbam, pienākumam, ko es izpildu dzīvē, nav un nevar būt nekāda sakara ar ticību. Nav nekā tāda, kam nebūtu nekādu attiecību ar ticību. Tēvam, kuram savs bērns jāaudzina, rūpniekam, kam jāvada savs uzņēmums; ierēdnim, kuram jāizvada dzīvē likums un likumība; saimniecei, kurai dienu no dienas jānes rūpes par viņai uzticēta nama, ģimenes apgādāšanu; strādniekam, kam jāstāv pie sava ratiņa un jāseko viņa ritēšanai, augstam zinātniekam, kam jāpēta, un jaunatnei, un visai pasaulei jāvēsta patiesība, visiem savs Dieva uzticētais ceļš jāstaigā pēc Dieva baušļiem, Kristus garā, cilvēces labā un pestīšanā. Tad visā, kas notiek, atspoguļosies taisnā Dieva gods un griba, viss būs svētīts ar Dieva vārdu, viss notiks pareizi, pār visu mitīs Dieva svētība.
Jums taisnība: ja Kristietība, kristīgā ticība ir sabiedrībā veselīga, viņai jābūt aktīvai, darbīgai, praktiskās dzīves Kristietībai. Un mums taisni tāda Kristietība un ticība ir vajadzīga. Lai Dievs dotu, ka šī apziņa un pārliecība pieņemtos sadzīvē dziļumā un plašumā. Es ticu, ka tā būs. Es ticu, ka vēl agrāk, pirms šis gadu simts beigsies, daudzās sirdīs notiks svētā pārdzimšana.”
Θεογνωσία 