Labās Vēsts pasludināšanas dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”

Sveicieni Labās Vēsts pasludināšanas svētkos!

Labās Vēsts pasludināšanas svētku dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”, 6.meldiņš:

Mūžīgo padomu Tev, Jaunava, sludinādams, Gabriels priekšā nostājās, Tevi sveicinādams un sacīdams: esi sveicināta, Tu neapsētā zeme, esi sveicināta Tu, nesadegošais krūms; esi sveicināta, Tu nesaredzamais dziļums, esi sveicināta, Tu uz debesīm vedošais tilts un augstās kāpnes, ko Jēkabs redzēja; esi sveicināta, Tu dievišķīgās mannas trauks; esi sveicināta, Tu Ādama atjaunotāja: Kungs ir ar Tevi! (2x)

Tu rādies man kā cilvēks, – tā saka visnevainīgā Jaunava uz eņģeļu virsnieku: bet kā tu saki man tādus vārdus, kas ir augstāki par cilvēku saprašanu? Jo tu teici, ka ar mani būs Dievs un iemājos manās miesās; bet, saki man, kā es varu būt par plašu mājokli un svēto vietu Tam, Kas ir augstāks par Ķerubiem? Nepievil mani ar glaimu vārdiem, es kārību nepazīstu; es esmu jaunava: kā es bērnu dzemdēšu? (2x)

Kur Dievs grib, tur dabas likumi top uzvarēti, – saka bezmiesīgais; un te notiek kas augstāks par cilvēka saprašanu, tici maniem patiesīgajiem vārdiem, Vissvētā, Visnevainojamā! Tad viņa sauca: lai man notiek tagad pēc tava vārda, un es dzemdēšu Bezmiesīgo, kas no manis miesu pieņems, lai Viņš, kā vienīgais spēcīgais, cilvēku ieceltu pirmbijušā un vēl augstākā godā.

Slava un tagad, 6. meldiņš:
No debesīm tika sūtīts virseņģelis Gabriels – Jaunavai miesā ieņemšanu sludināt; un Nācaretē atnācis, pats sevī domāja, par šo lietu brīnīdamies: kā gan augstībā Neaptveramais no Jaunavas lai piedzimst? Kam debesis ir par goda krēslu un zeme par kāju pameslu, Tas ieiet Jaunavas miesās! Uz ko sešspārnainie un daudzacainie [Serafi] nedrīkst skatīties, Tam labpatikās no Viņas miesu pieņemt: patiesi šis ir Dieva vārds. Kāpēc tad es stāvu un nesaku Jaunavai, esi sveicināta, tu Dieva apžēlotā, Kungs ir ar Tevi; esi sveicināta, Tu šķīstā Jaunava; esi sveicināta Tu Līgava Mūžamjaunava; esi sveicnāta Tu, Dzīvības Māte: augstiteicams ir Tavas miesas Auglis.

Pasludināšana

25. marts / 7. aprīlis

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Pasludināšanas svētki ir Tā Kunga un Dievmātes svētki. Tie ir Tā Kunga svētki, jo tie attiecas uz To Kungu Kristu, Kurš bija ieņemts Dievadzemdētājas miesā, un Dievmātes svētki, jo tie attiecas uz personu, kurai bija loma Dieva Vārda[1] ieņemšanā un iemiesošanā, tas ir, uz Vissvēto.

Dievadzemdētājai Marijai ir liela nozīme un svarīga vieta Baznīcā, tāpēc ka tieši viņa bija persona, kuru gaidīja visas paaudzes, un tā bija viņa, kura deva Dievam Vārdam cilvēcisko dabu. Tādējādi Dievadzemdētājas persona ir cieši saistīta ar Kristus Personu. Un Vissvētās nozīme ir nevis tikai viņas tikumu dēļ, bet, pirmkārt, viņas miesas Augļa dēļ. Šī iemesla dēļ Teotokoloģija[2] ir cieši saistīta ar Kristoloģiju[3]. Kad mēs runājam par Kristu, mēs nevaram ignorēt to, kura deva Viņam miesu, un kad mēs runājam par Vissvēto, mēs tajā pašā laikā atsaucamies uz Kristu, tāpēc ka Dievmāte no Viņa smeļas žēlastību[4] un nozīmi. Tas ir skaidri parādīts Sveicināšanas kalpojumā, vai akafistos Dievmātei, kuros Dievadzemdētāja tiek cildināta, bet vienmēr saistībā ar faktu, ka viņa ir Kristus Māte: „Priecājies, jo tu esi Ķēniņa tronis; priecājies, jo tu nes To, Kurš nes visu.”

Šī saistība starp Kristoloģiju un Teotokoloģiju ir arī redzama svēto dzīvēs. Raksturīga iezīme svētajiem, kuri ir patiesi Kristus Ķermeņa locekļi, ir tas, ka viņi mīl Vissvēto. Ir neiespējams, lai būtu svētais, kurš viņu nemīlētu.

Vienīgais jaunums zem saules

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Svētais Damaskas Jānis saka, ka Kristus ir “vienīgais jaunums zem saules”. Ļaujiet to apskatīt no diviem aspektiem.

Pirmais, Kristus ir vienīgā jaunā persona vēsturē pēc pasaules radīšanas. Tas ir, Dievs radīja noētiskos garus – eņģeļus, tad Viņš radīja jūtamo pasauli un visbeidzot cilvēku, kurš bija visas radības kopsavilkums. Kopš tā laika viss atkārtojas, nekas cits nav jauns. “Vienīgais jaunums zem saules” ir Dievcilvēks Kristus, tā kā dievišķā tika apvienota ar cilvēcisko dabu un cilvēciskās dabas hipostāze ir Vārds, Svētās Trijādības Otrā Persona.

Otrs aspekts ir tas, ka veids, kurā tika ieņemts Kristus, bija kaut kas jauns cilvēcei. Pēc Ādama un Ievas krišanas katras personas ieņemšana un piedzimšana ir saistīta ar baudu un sāpēm. Katra sieviete ieņem ar baudu un dāvā dzīvību ar dzemdību sāpēm, kuras bija krišanas rezultāts.

Dievadzemdētāja un Baznīca

Metr. Ierofejs (Vlahoss)

Mani mīļie brāļi, Kristus Baznīca ir Dievišķi-cilvēciskā Kristus Miesa. Vecās Derības Baznīca bija garīga un sastāvēja no taisnajiem, kuri nepārvarēja nāvi, bet ar Kristus iemiesošanos Baznīca kļuva fiziska, tas ir, tā bija Kristus izveidota un kļuva par Viņa Miesu. Tas tika paveikts kopā ar Vissvētāko, jo viņa dāvāja savu miesu Kristum, kurš dievišķoja to un padarīja par baznīcu. Tas vien jau parāda Vissvētākās vērtību un to, ka viņā ir prieks un iemesls mūsu dievišķošanai.