Svētītājs Gregorijs Palama – pasaules Gaisma (1296 – 1359)

t.Basams Nasifs no Ziemeļamerikas Antiohijas Pareizticīgo kristiešu arhidiocēzes

163976-p

Lielā Gavēņa otrajā svētdienā svētīgajā pilsētā Tesalonikos, Grieķijā, notiek lielas svinības. Tie ir svētītāja Gregorija Palamas svētki. Šajā dienā svētā svētītās relikvijas tiek iznestas no sv. Gregorija baznīcas un bīskapu, priesteru, jūrnieku, policistu un daudzu ticīgo pavadībā iet gājienā caur pilsētu. Var brīnīties, kāpēc šīs viņa zemes paliekas arvien tiek tik augsti godinātas? Kā viņa kauli ir palikuši nesatrūdējuši vairāk kā sešus simtus gadu pēc viņa nāves? Patiesi, sv. Gregorija dzīve izskaidro šos brīnumainos faktus. Tā ataino apustuļu iedvesmotos vārdus, ka mūsu miesas ir Svētā Gara tempļi[1] un ka mēs esam „dievišķās dabas līdzdalībnieki”[2].

Turpināt lasīšanu “Svētītājs Gregorijs Palama – pasaules Gaisma (1296 – 1359)”

Askēzes loma mūsdienu cilvēkiem

askites_polloi_dohiariouKoroneijas metropolīts Panteleimons

Svētais Antonijs Lielais ir viens no dižākajiem askētiem mūsu Baznīcā. Viņš tiek saukts par “tuksneša profesoru”. Tas ir tāpēc, ka viņš māca gadsimtiem vecas askēzes vērtības.

Bet kāda ir askēzes jēga mūsdienu cilvēkiem? Turpināt lasīšanu “Askēzes loma mūsdienu cilvēkiem”

Pareizticīgā patiesība par askēzi

25ce259525ce259925ce259a25ce259f25ce259d25ce25912b25ce25a425ce25a925ce259d2b25ce259525ce259d2b25ce259125ce25a325ce259a25ce259725ce25a325ce259525ce25992b25ce25

Arhimandrīts Kirills Kostopuloss

Mēs visi zinām, ka uz jautājumu: “Kam jānodarbojas ar askēzi?”, atbilde ir sekojoša: “Askētiem.” Tomēr vai šādu atbildi var attaisnot pareizticīgā teoloģija?

Lai patiesi atbildētu uz augstākminēto jautājumu, mums jāņem vērā pirmā cilvēka krišana, krišanas posts un bezgalīgais eksistenciālais Augšāmcelšanās prieks. Askēze būtībā ir pieredze un šī posta pārvarēšana ar Augšāmcelšanās cerības gaismu. Turpināt lasīšanu “Pareizticīgā patiesība par askēzi”

Kliedzošais kauns

tumblr_lzy75ed3sq1qkynm4

tēvs Stefans Frīmans

Pareizticīgie kristieši Lielo Gavēni sāk ar to, ka visiem visu piedod (teorētiski). Tas izpaužas piedošanas kārtā, kas ir daļa no Siera nedēļas (масленица) svētdienas vakara dievkalpojuma[1]. Rituālā piedošanas izpausme viegli un bieži vien var būt nedaudz vairāk kā rituāls. Tā atgādina mums par piedošanas vajadzību, bet neveic to pati par sevi – nesniedz to, ko tā pauž. Tam nevajadzētu būt pārsteidzošam – piedošana, iespējams, ir vissarežģītākās garīgās saistības. Es ticu, ka tam ir skaidrs iemesls: piedot nozīmē paciest kaunu. Turpināt lasīšanu “Kliedzošais kauns”