1. Lai kādu labumu cilvēks darītu, viņam pašam no tā mēdz būt labums.
2. Kā uzzināt, vai Dievs ir pieņēmis mūsu gavēšanu, lūgšanu un žēlastības dāvanas?
3. Kā ir jādzied un jālūdzas?
4. Iesvētījums un brīvība dvēselei tiek sniegta caur ticību.
5. Psalmu dziedāšanas dvēselei ir jābūt lēnprātībai.
6. Ar ko tiek apslāpēta Dieva svētība?
izziņa
Gregorijs Palama un Hesihastisko strīdu patiesā būtība
Profesors Panaiotiss Hristu,
viens no lielākajiem 20. gadsimta Baznīcas Tēvu pētniekiem
Hesishastisko strīdu cēloņi un galvenās personas
Strīdu cēloņi ir tas, ka antihesihasti novienādoja filsofiju ar teoloģiju, turpretī hesihasti tās nošķīra; antihesihasti padarīja teoloģiju par izpētes objektu, turpretī hesihasti to pielietoja kā terapeitiskas pieredzes veidu; antihesihasti nepieņēma vispārēja viedokļa pastāvēšanu, turpretī hesihasti to pieņēma; antihesihasti, būdami racionālisti, balstīja zināšanas uz cilvēka prāta spējām un Dieva transcendentāluma dēļ uzskatīja Dieva zināšanu par neiespējamu, turpretī hesihasti uzskatīja, ka Dieva zināšana ir iespējama caur Viņa enerģijām, kuras izstaro no Viņa, kaut arī Viņš paliek neizzināms Savā būtībā. Turpināt lasīšanu “Gregorijs Palama un Hesihastisko strīdu patiesā būtība”
Kas ir nous un kā tas atšķiras no dvēseles?
Tēvs Džons Vaitfords, Krievu Aizrobežu Pareizticīgā Baznīca, ASV
Jautājums: Ko mēs domājam ar “nous”, kā tas atšķiras no dvēseles un vai pareizticīgie ir vienīgie, kuri runā par “nous”? Turpināt lasīšanu “Kas ir nous un kā tas atšķiras no dvēseles?”
Kas ir Pareizticīgās Tradīcijas kodols?
protopresbiters Jānis Romanidiss
Mums ir uzticēts dārgums – Pareizticīgās Tradīcijas teoloģija. Pareizticīgā teoloģija ir kulminācija un darba auglis gadsimtiem ilgai pieredzei, ko bija atkārtojuši, atjaunojuši un pierakstījuši tie, kuri ir dažādos laikos pieredzējuši dievišķošanos (teozi). Mums ir Vecās Derības patriarhu un praviešu, kā arī vēlāk Apustuļu pieredze. Mēs saucam visas šīs pieredzes par ‘pagodināšanu’[1]. Teikt: pravietis bija pagodināts, – nozīmē, ka pravietis redzēja Dieva godību (slavu)[2]. Teikt: Apustulis bija pagodināts, – nozīmē, ka Apustulis redzēja Kristus godību. Kristus godības redzēšanā Apustulis pārliecinājās uz savas pieredzes, ka Kristus godība Jaunajā Derībā ir Dieva godība Vecajā Derībā. Tādējādi Kristus ir Vecās Derības Jahve un Elohim[3]. Turpināt lasīšanu “Kas ir Pareizticīgās Tradīcijas kodols?”
Kristus pacēlās neradītās godības mākonī
Protopresbiters Jānis Romanidiss
Kristus pacēlās mākonī debesīs.[1] No vienas puses, ja personai, [lasot šo Svēto Rakstu vietu – tulk. piez.], nav nekāda sakara ar dievišķošanās pieredzi, un ja tā nav pat nekad par to dzirdējusi, tā sāks smieties par to, kad lasīs par šādu notikumu. Tā teiks: “Kā ir iespējams cilvēkam sēdēt uz mākoņa?” No otras puses, ja šī persona ir māņticīgs pareizticīgais kristietis, tā teiks: “Ak lūk, mūsu jaukais mazais Jēzus paveica arī šādu brīnumu! Viņš apsēdās uz mākoņa un uzgāja debesīs.” Un viņš tam ticēs. Kāds cits varētu pat iztēloties, ka Pacelšanās dienā Kristus sāka pacelties uz mākoņa it kā tas būtu pacēlājs. Turpināt lasīšanu “Kristus pacēlās neradītās godības mākonī”
Dievs pieļauj, lai pat svētajiem vecajiem būtu „aklie punkti”
Var bieži sastapties ar svētajiem vecajiem (stareciem) Atona kalnā vai kaut kur citur, kuru uzskati par politiskiem un sociāliem apstākļiem izskatīsies neizglītoti, iespējams pat ar nacionālistiskām tendencēm vai sazvērnieciskiem toņiem. Limasolas metropolītam Afanāsijam, kuram ir atonieša saknes un kurš bija svēto vecajo māceklis, tādu kā sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, pajautāja par šo tēmu un viņš sniedza atbildi, ar kuru ir vērts padalīties. Turpināt lasīšanu “Dievs pieļauj, lai pat svētajiem vecajiem būtu „aklie punkti””