Sv. Simeons Jaunais Teologs – 13. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Dvēseli dziedinošās zāles ir vienas, nevis to ir daudz.
(2) Cilvēki grēko četros veidos.
(3) Visu pestīšana ir Dieva vienotajā gribā; savukārt cilvēkam pašam nepiemīt nekas tāds, ar ko viņš pats varētu glābties.

Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 13. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 12. vārds

(1.) Savus grēkus nožēlojošais negūs nekādu labumu, ja nesaņems zāles no Kunga Kristus savai nevarībai, kuras dēļ grēko. – (2.) Lai ko cilvēks šajā dzīvē darītu, velti to dara, ja tas neveicina viņa dvēseles veselību. – (3.) Kā mēdz būt grēks ar mūsu gribu un bez mūsu gribas?

Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 12. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds

st.-symeon-the-new-theologian-ii

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par nožēlu (prātmaiņu) un par to, ka dvēseles attīrīšanai nepietiek ar īpašuma izdalīšanu vien, ja neiemantosim arī raudāšanu. – (2)  Par Ādama izdzīšanu no paradīzes, un ka viņš nebūtu izdzīts no paradīzes, ja būtu nožēlojis Dieva baušļa pārkāpšanu. – (3) Kādu labumu viņam atnesa nožēla, ko viņš parādīja pēc izdzīšanas? – (4) Kā pienākas nožēlot [grēkus] tam, kurš grib patiesi nožēlot. – (5) Par Tā Kunga otro atnākšanu. – (6) To atmaskošana, kuri nedzīvo slikti, taču ne ar labu noskaņojumu, bet izliekoties. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 7. vārds

molitva-svyatogo-simeona-bogoslova

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Dievs Savā neizmērojamā mīlestībā pret cilvēkiem šajā dzīvē ir pakļāvis viņus dažādiem liegumiem[1]. – (2) Nabadzība ir Svētā Dieva labdarība. – (3) Kurš nopeļ nabadzību, tas noraida kristietību un negrib būt kristietis. – (4) Ir nepieciešams, lai kristiešiem būtu sēras un bēdas. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 7. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 6. vārds

im4120

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Kas ķermenī ir slimība, tas dvēselē ir grēks. – (2) Kā mums ir ķermeņa sajūta, tā vajadzīgs, lai dvēselei piemistu garīga sajūta un tā sajustu kā savu slimīgumu, tā arī veselīgumu. – (3) Kam nepiemīt garīgās sajūtas un kas nejūt, vai viņa dvēsele ir slima vai vesela, tas vēl nav kristietis, kaut arī sevi sauktu par kristieti, jo kristīgās ticības tiešais auglis ir dvēseles veselīgums. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 6. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 4. vārds

25131-493x600

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par to, ka dvēseles nāve ir Svētā Gara attālināšanās no tās, šīs nāves dzelonis ir grēks; un ka ķermeņa nāve un nīcīgums[1] ir pielīdzināms dvēseles nāvei un iznīcīgumam. – (2) Un par to, kādas ir dvēseles mirstīguma un dzīvīguma pazīmes. – (3) Par to, kādā veidā norit nīcīguma un nāves pārvarēšana, un par to, ka nāve tagad nav izskausta, bet ir samīdīta un padarīta niecīga. – (4) Par to, kā pēc nāves pagodinās aizmigušo svēto ķermeņi, tāpat arī par augšāmcelšanos un taisno Dieva tiesu. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 4. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds

(1) Par to, ka cilvēka daba caur Dēla un Dieva Vārda iemiesošanos atkal nonāk labesībā, tas ir tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī, kurā tā bija pirms Ādama pārkāpuma. – (2) Arī par dabisko, rakstīto un garīgo likumu. – (3) Vēl par to, kādā veidā var nonākt labesībā. – (4) Un kādus darbus darot, mēs varam ieiet debesu valstībā.

Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds”