Sv. Simeons Jaunais Teologs – 4. vārds

25131-493x600

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par to, ka dvēseles nāve ir Svētā Gara attālināšanās no tās, šīs nāves dzelonis ir grēks; un ka ķermeņa nāve un nīcīgums[1] ir pielīdzināms dvēseles nāvei un iznīcīgumam. – (2) Un par to, kādas ir dvēseles mirstīguma un dzīvīguma pazīmes. – (3) Par to, kādā veidā norit nīcīguma un nāves pārvarēšana, un par to, ka nāve tagad nav izskausta, bet ir samīdīta un padarīta niecīga. – (4) Par to, kā pēc nāves pagodinās aizmigušo svēto ķermeņi, tāpat arī par augšāmcelšanos un taisno Dieva tiesu. Continue reading “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 4. vārds”

Advertisements

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 3. Vārds

Simeon_nov_Bogoslov_Rmini_kanon_logo
(1) Par to, ka mums pienākas pašiem sevi pārbaudīt, vai mums piemīt Kristus svētības baušļi[1], tāpēc ka tie (to norādītie tikumi) būtībā ir (Kristus) zīmoga zīme.
Continue reading “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 3. Vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds

(1) Par to, ka cilvēka daba caur Dēla un Dieva Vārda iemiesošanos atkal nonāk labesībā, tas ir tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī, kurā tā bija pirms Ādama pārkāpuma. – (2) Arī par dabisko, rakstīto un garīgo likumu. – (3) Vēl par to, kādā veidā var nonākt labesībā. – (4) Un kādus darbus darot, mēs varam ieiet debesu valstībā.

Continue reading “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 1. Vārds

Simeon_Novyi_Bogoslov
Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs (949–1022)

(1) No kā sastāvēja Ādama pārkāpums? – (2) Kā viņa pārkāpuma dēļ visi ļaudis kļuva nīcīgi un mirstīgi? – (3) Kā žēlīgais un cilvēkmīlošais Dievs caur iemiesošanās namturību[1] atsvabināja cilvēku dzimtu no nīcības un nāves? – (4) Un no kā sastāv mūsu Kunga Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus krusta noslēpums un trīs dienu apbedījums? Continue reading “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 1. Vārds”

Ījābs un draugi

Aleksandrs Jeļčaņinovs

“Atšķirība starp Ījābu un viņa draugiem. Ījābs ir godīgas, taisnīgas dabas, kas meklē “darbus”, nevis vārdus, bet viņi – reliģiozu frāžu, šablonu, tradicionālo formulu cilvēki. Ijābs kliedz par “netaisnību”, par ciešanu nesaprotamību, par grēcinieku labklājību, par nevainīgām mocībām – un ne tikai savām; bet viņa draugi atbild viņam ar vispārīgām un melīgām frāzēm, viņiem viss ir skaidrs, un, ieviesuši kārtību vārdos un domās, viņi uzskata, ka ir ieviesuši harmoniju arī pasaulē. Šāda tipa cilvēki bieži ir sastopami visur, ieskaitot gan garīdzniecību, gan zinātnes cilvēkus.”

Priesteris Aleksandrs Jeļčaņinovs (1881–1934)

Par paklanīšanos svētajām ikonām

StJohnDamaskin__18167.1424274014

Sirdsskaidrā Damaskas Jāņa[1] vārds par paklanīšanos svētajām ikonām

Tā kā daudzi nopeļ mūs par to, ka mēs paklanāmies un godājam mūsu Pestītāja tēlu un Dieva Mātes tēlu, kā arī citu svēto Kristus kalpu tēlus (ikonas)[2], tad lai viņi zina, ka sākotnēji Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla. Kādēļ mēs paklanāmies cits citam (sveicinām cits citu), kā ne tā iemesla dēļ, ka mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla? Dievnesošais un svētais dižais Baznīcas tēvs Vasīlijs Lielais[3] saka, ka tēlam izrādītā cieņa tiek attiecināta uz pirmtēlu. Pirmtēls ir tas, kā līdzība tiek uzzīmēta un kas tiek attēlots ikonā. Un kāda iemesla dēļ Mozus ļaudis paklanījās debesu lietu saiešanas teltij, stāvot apkārt tai, tikmēr kā saiešanas telts izpauda sevī daudzu attēlu līdzības, jo Dievs sacīja Mozum: “Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts” (2.Moz.25:40). Tāpat arī altāri apklājošie ķerubi, vai tad nebija cilvēku roku darbs; tieši tāpat arī visgodājamā Jeruzālemes baznīca nebija uzcelta ar cilvēka roku meistarību? Svētie Raksti nosoda tikai tos, kuri paklanās elkiem un kuri pienes upurus dēmoniem. Gan hellēnisti, gan jūdi pienesa upurus: bet pirmie pienesa upurus ļaunajiem gariem, savukārt otrie – Dievam. Hellēnistu upuri tika noraidīti un nolādēti, savukārt jūdu upuri Tam Kungam bija labpatīkami. Lūk, Noa[4] pienesa upuri, un “Kungs saoda tīkamu smaržu” (1.Moz.8:21), jo šis upuris tika pienests no tīras un labvēlīgas sirds; bet hellēnistu elki, kā riebīgi un dievamnīstami, tika aizliegti un nolādēti, jo bija dēmonu dievekļi. Continue reading “Par paklanīšanos svētajām ikonām”

Sirdsskaidrais Siluāns – Ādama raudas

Siluan2

Sirdsskaidrais Atona Siluāns – Ādama raudas

   ĀDAMS, visuma tēvs, paradīzē zināja Dieva mīlestības saldmi, un tāpēc, kad bija izdzīts no paradīzes dēļ grēka un pazaudējis Dieva mīlestību, rūgti cieta un smagi elsodams raudāja pa visu tuksnesi.

   Viņa dvēseli mocīja doma: “Es esmu sarūgtinājis mīļoto Dievu.” Ne tik daudz skuma viņš par paradīzi un tās skaistumu, kā par to, ka pazaudējis Dieva mīlestību, kas neremdināmi katru mirkli aicina dvēseli pie Dieva.

   Tā katra dvēsele, kas Svētajā Garā iepazinusi Dievu, bet pēc tam pazaudējusi svētību, izjūt Ādama mocības. Sāp dvēsele un stipri nožēlo, kad aizvainojusi mīļoto Dievu. Continue reading “Sirdsskaidrais Siluāns – Ādama raudas”