Notiesāts uz nemirstību

Svētlaimīgā Justīna no Čelije pamācība Pashā

Фреска из храма Протата. Карея. Афон.

Mūsu tēvs, arhimandrīts Justīns Popovičs (1894-1979) bija teologs, cīnītājs, rakstnieks, pragmatiskas baznīcas dzīves kritiķis, filosofs, vadīja klosteri Čelije, blakus Valjevo.

Cilvēks notiesāja Dievu uz nāvi, ar Savu Augšāmcelšanos Viņš notiesāja cilvēku uz nemirstību. Pretī sitieniem Viņš sniedz apskāvienu; par ļaunprātīgu izmantošanu – svētī; pret nāvi dod nemirstību. Cilvēks nekad neparādīja tik daudz naida pret Dievu, kā tad, kad sita Viņu krustā; un Dievs nekad neparādīja vairāk mīlestības pret cilvēku, kā tad, kad Viņš augšāmcēlās.  Cilvēks pat gribēja novest Dievu līdz mirstīgumam, bet Dievs ar Savu Augšāmcelšanos padarīja cilvēku nemirstīgu. Krustā sistais Dievs ir Uzcēlies un nogalinājis nāvi. Nāves vairs nav. Nemirstība ir apņēmusi cilvēku un visu pasauli. Turpināt lasīt

Advertisements

Īstenās Ticības uzvara

Protopresbiters Georgijs Metallinoss

This slideshow requires JavaScript.

843. gada 11. martā, kas toreiz bija Lielā Gavēņa pirmā svētdiena, Konstantinopolē koncils legalizēja un atjaunoja svēto ikonu atrašanos dievnamos, tādējādi beidzot politiskos un reliģiskos ikonu apkarošanas nemierus (726.-843. g.). Šo notikumu vadībā bija sieviete, imperatore Teodora, tādējādi apstiprinot faktu, ka sievietes kā neatņemama kultūras sastāvdaļa pasargā ticību! Teodorai bija cienījamas dzīves gājuma beigas Gastrijas klosterī, un, iespējams, kāds nezina, ka viņas netrūdošās un neiznīcīgās relikvijas atrodas Kerkīrā.

To sāka saukt par “Ortodoksijas (Pareizticības) svētkiem” kā “īstenās Ticības uzvaru”, kura tiek piedāvāta cilvēcei kā pestīšanas, proti, dievišķošanās iespēja. Atbilstoši patristiskajam raksturojumam, Ortodoksija ir “svētuma darbnīca”, kas nozīmē, ka tā ir darbnīca, kas ražo svētos – dievišķajā žēlastībā pārveidotus ļaudis, lai tie būtu spējīgi dzīvot kopā, spējīgi radīt vienlīdzīgas un brālīgas attiecības. Īstena sabiedrība nevar pastāvēt, ja nav saglabājušies šādi ļaudis. Pareizticībā, lai kur tā būtu, pastāv trīskārša Dievam ziedošanas kārtība: sevi pašus, cits citu, kuri veido ļaužu vienotību un saskaņotību. Mūsu svēto Ortodoksijā neviens neglābjas kā atsevišķs indivīds, bet gan  “caur mūsu tuvāko”. To mēs svinam šodien.

Turpināt lasīt

Pamācība par mūsu Kunga Jēzus Kristus Otro atnākšanu

Sirdsskaidrais Efrēms Sīrietis

9179bcf70cb989df19fb98823dff731b

Mani Kristu mīlošie brāļi, uzklausiet par Otro un bijājamo mūsu Valdnieka Jēzus Kristus atnākšanu. Atcerējos par to stundu, nodrebēju no diženās bijības, domājot par to, kas tad atklāsies. Kas to [spēs] aprakstīt? Kāda mēle izteikt? Kāda dzirde uzņems sevī to, ko dzird?  Tad Ķēniņu ķēniņš, uzcēlies no Savas godības Troņa, nonāks apraudzīt visus pasaules iedzīvotājus, norēķināties ar viņiem un, kā Tiesnesim pienākas, cienīgajiem atdot labu algu, kā arī pakļaut sodam to nopelnījušos. Kad par to domāju, manus locekļus pārņem bijība, un viss nogurstu; manas acis izlej asaras, balss pazūd, lūpas sakļaujas, mēle sastingst, un domas iemācās klusēt. Ak, cik liela ir vajadzība runāt mūsu labad! Un bijība mudina mani klusēt.

Turpināt lasīt

Lūgšana kā zāles pret dusmām

paisij– Geronda, kā uzvesties ar cilvēku, kad viņš ir aizkaitināts un uzvilkts?

– Ar pacietību.

– Bet ja man tās nav?

– Vajag iet nopirkt! Nopērkama lielveikalos!… Skaties: ja cilvēks verd dusmās, lai ko tu viņam teiktu, nekādas jēgas nebūs. Tādā brīdī labāk apklust un veikt Jēzus lūgšanu (“Kungs Jēzu Kristu, apžēlo mani!”).

No lūgšanas viņš apklusīs, nomierināsies, un pēc tam var nonākt ar viņu pie savstarpējas saprašanās. Redzi, arī zvejnieki neiet zvejot, ja jūrā ir liela viļņošanās. Viņi pacietīgi gaida, kamēr laika apstākļi uzlabosies.

Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis

Divējādais cilvēks

l_1205530Noteikti atceries, ka tu esi divējāds cilvēks: viens – miesīgs, slims ar kaislībām[1] un vecs. To vajag nomērdēt un nenoliekties viņa uzstājīgo, grēcīgo prasību priekšā. Otrs – garīgs, jauns, Kristu meklējošs, ar Kristu dzīvojošs un Viņā mieru un dzīvi iemantojošs. Kā pirmā cilvēka prasības vajag visos iespējamajos veidos neievērot, tāpēc ka to piepildīšana ir iznīcinoša dvēselei, tā otrā prasības vajag visos iespējamajos veidos izpildīt, tāpēc ka tās ved pie mūžīgās dzīves. Uzņemies dzīvē piepildīt to, ko tu saprati.

Svētais taisnais Kronštates Jānis (1829-1908)

[1] Kaislības ir cilvēka dvēseles spēki, kas egoisma rezultātā darbojas izkropļoti, pretdabiski un grēcīgi.

Kristietības apgūšana

filarets-maskavas

Svētītājs Filarets, Maskavas metropolīts

“Nevienam nav ļauts Kristietībā būt pilnībā neizglītotam un palikt par nejēgu. Vai Pats Kungs nenosauca Sevi par Skolotāju un Savus sekotājus – par mācekļiem? Vai tad tie ir neko nenozīmējoši, tukši vārdi? Un kāpēc Tas Kungs sūtīja pasaulē apustuļus? Vispirms, apmācīt visas tautas: “ Tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas” (Mat.28:19). Ja tu negribi sev apgūt un noskaidrot kristietību, tad tu neesi nedz Kristus māceklis, nedz sekotājs. Ne priekš tevis bija sūtīti apustuļi – tu neesi tas, kas bija visi kristieši no pašiem kristietības aizsākumiem; es nezinu, kas tu tāds esi un kas ar tevi būs.”

Avots: Azbyka.ru, Слово в день обретения мощей Святителя Алексия

Noskaņošanās Jēzus lūgšanai

paisijReiz pie manis atnāca svētceļotājs un izstāstīja, ka izlasīja dažas grāmatas par Jēzus lūgšanu un mēģināja sevi piespiest to veikt, bet rezultātā viņam tikai stipri iesāpējās sirds.

Tad es prasīju viņam: “Vai tev nav materiāla pazemībai (grēku)? Nomierinies un tu sajutīsi, cik tev ir nepieciešama Dieva žēlastība. Tad lūgšana plūdīs pati par sevi, bez piespiešanas.”

Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis