Nepieraksti savus labos darbus:
ja pierakstīsi, pierakstītais ātri izdzēsīsies,
ja aizmirsīsi, tie būs pierakstīti mūžībā.
Nepieraksti kaimiņa grēkus:
ja pierakstīsi, puse uzgulsies tev.
Aizmirsti par tiem, un Dievs nodos aizmirstībai tavus grēkus.
Svētītājs Serbijas Nikolajs
Vienreiz paklausībnieki paprasīja savam garīgajam tēvam:
– Tēvs, kāpēc tu šodien esi apbēdināts?
– Es cerēju, ka esmu iemācījis jums ieskatīties notikumu un lietu būtībā, ka jūs jau protat ieraudzīt patiesību arī tur, kur tā noslēpta no nevērīga skatiena. Tagad redzu, ka man tas nav izdevies.
– Kāpēc, tēvs? – mācekļi palika apbēdināti.
– Trīskārt es jums trijiem rādīju baltus apģērbus, kas sasmērēti ar netīrumiem, un jautāju, ko jūs redzat. Jūs atbildējāt: „Netīrus traipus”. Un neviens no jums neatbildēja, ka redz baltus apģērbus.
Kādu dienu pie stareca atnāca kāds ģimenes pāris.
– Tēvs,- saka sieva, – es gaidu bērnu, bet mums jau tā ir četri bērni; ja piektais piedzims – neizdzīvosim. Svētiet uz abortu!
– Redzu, jums nav viegli dzīvot, – atbild starecs, – nu ko tad, svētīšu jūs nogalināt savu bērnu. Tikai nogaliniet vecāko meitu. Jo viņai jau piecpadsmit gadu: jau padzīvoja pasaulē, kaut ko redzēja. Bet tas mazulis vēl saules stariņu nav vēl redzējis, būs netaisnīgi liegt viņam šo iespēju.
Šausmās sieviete aizklāja ar rokām seju un sāka raudāt.
Viens māceklis prasīja savam skolotājam:
– Skolotāj, ko tu teiktu, ja uzzinātu par manu krišanu?
– Celies!
– Un nākamreiz?
– Atkal celies!
– Un cik tas var turpināties – aizvien krist un celties?
– Krīti un celies, kamēr esi dzīvs! Jo tie, kas krituši un nav piecēlušies, ir miruši.
Θεογνωσία 