Avva Dorotejs Par svēto četrdesmitnieci un Kunga ieiešanu Jeruzalemē

Dorotheus2
Sirdsskaidrais Avva Dorotejs (+ ap 620 g.)

Piecpadsmitā pamācība
Par svēto četrdesmitnieci Turpināt lasīšanu “Avva Dorotejs Par svēto četrdesmitnieci un Kunga ieiešanu Jeruzalemē”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 9. vārds

ib4121

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Vislielākais grēks ir lūgties bez dievbijības, godbijības[1] un uzmanības. To pieļaujošie nepazīst Dievu, kā pienākas. – (2) Lai iepazītu Dievu, ir vajadzīga dievišķā gaisma. – (3) Ikviens cilvēks grēko prātā, vārdos un darbos. Lai sargātos no grēkiem, vispirms ir jāizārstē prātu (nous[2]). Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 9. vārds”

Sv. Serbijas Nikolajs – Mozum doto desmit baušļu skaidrojums

4dbb592ec11497271f77c2d98b2f776a
Sv. Serbijas Nikolajs

 IEVADS

Lūk, baušļi, ko Tas Kungs Dievs Cebaots deva tautai caur Savu izredzēto un pravieti Mozu Sinaja kalnā:

  1. “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs… Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”
  2. “Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.”
  3. “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.”
  4. “Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam.”
  5. “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.”
  6. “Tev nebūs nokaut.”
  7. “Tev nebūs laulību pārkāpt.”
  8. “Tev nebūs zagt.”
  9. “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.”
    10. “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”

(2.Moz.20:2-17)

Patiesi, īss šis likums, taču šie baušļi daudz runā ikvienam, kurš prot domāt un kurš meklē savas dvēseles glābšanu.

Tas, kurš ar sirdi nesapratīs šo galveno Dieva likumu, nevarēs pieņemt nedz Kristu, nedz Viņa mācību. Kurš neiemācīsies peldēt seklumā, tas nevarēs peldēt dziļumā, jo noslīks. Un kurš iesākumā neiemācīsies staigāt, nevarēs skriet, jo nokritīs un sasitīsies. Un kurš iesākumā neiemācīsies skaitīt līdz desmit, nekad nevarēs saskaitīt līdz tūkstotim. Un kurš iesākumā neiemācīsies lasīt pa zilbēm, nekad neiemācīsies lasīt tekoši un daiļrunīgi izteikties. Un kurš iesākumā neieliks mājas pamatus, velti mēģinās uzlikt jumtu.

Atkārtoju: kurš neievēro Tā Kunga baušļus, kas doti Mozum, veltīgi klauvēs pie Kristus Valstības durvīm.

Bet ko vēsta Pirmais Dieva Bauslis un ko nozīmē Tā Kunga Baušļi, mēs izpratīsim, ja aplūkosim tos tuvāk un ilgāk padomāsim par tiem.

Turpināt lasīšanu “Sv. Serbijas Nikolajs – Mozum doto desmit baušļu skaidrojums”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds

st.-symeon-the-new-theologian-ii

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par nožēlu (prātmaiņu) un par to, ka dvēseles attīrīšanai nepietiek ar īpašuma izdalīšanu vien, ja neiemantosim arī raudāšanu. – (2)  Par Ādama izdzīšanu no paradīzes, un ka viņš nebūtu izdzīts no paradīzes, ja būtu nožēlojis Dieva baušļa pārkāpšanu. – (3) Kādu labumu viņam atnesa nožēla, ko viņš parādīja pēc izdzīšanas? – (4) Kā pienākas nožēlot [grēkus] tam, kurš grib patiesi nožēlot. – (5) Par Tā Kunga otro atnākšanu. – (6) To atmaskošana, kuri nedzīvo slikti, taču ne ar labu noskaņojumu, bet izliekoties. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 7. vārds

molitva-svyatogo-simeona-bogoslova

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Dievs Savā neizmērojamā mīlestībā pret cilvēkiem šajā dzīvē ir pakļāvis viņus dažādiem liegumiem[1]. – (2) Nabadzība ir Svētā Dieva labdarība. – (3) Kurš nopeļ nabadzību, tas noraida kristietību un negrib būt kristietis. – (4) Ir nepieciešams, lai kristiešiem būtu sēras un bēdas. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 7. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 6. vārds

im4120

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Kas ķermenī ir slimība, tas dvēselē ir grēks. – (2) Kā mums ir ķermeņa sajūta, tā vajadzīgs, lai dvēselei piemistu garīga sajūta un tā sajustu kā savu slimīgumu, tā arī veselīgumu. – (3) Kam nepiemīt garīgās sajūtas un kas nejūt, vai viņa dvēsele ir slima vai vesela, tas vēl nav kristietis, kaut arī sevi sauktu par kristieti, jo kristīgās ticības tiešais auglis ir dvēseles veselīgums. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 6. vārds”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds

(1) Par to, ka cilvēka daba caur Dēla un Dieva Vārda iemiesošanos atkal nonāk labesībā, tas ir tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī, kurā tā bija pirms Ādama pārkāpuma. – (2) Arī par dabisko, rakstīto un garīgo likumu. – (3) Vēl par to, kādā veidā var nonākt labesībā. – (4) Un kādus darbus darot, mēs varam ieiet debesu valstībā.

Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds”

Arhimandrīts Lāzars (Abašidze) “Par dvēseles apslēptajām kaitēm”. Ievads

Piedāvājam arhimandrīta Lāzara Abašidzes grāmatas tulkojumu latviešu valodā, ko publicēsim pa daļām. Tulks anonīms.

Arhimandrits LazarsArhimandrīts Lāzars dzimis 1939. gada 25. augustā Gruzijā. Ieguvis laicīgo izglītību un 80. gados pieņēmis mūka kārtu dzīvo, Betānijas klosterī, netālu no Tbilisi. Šajā klosterī tika nostādīta koncentrēta mūku lūgšanās dzīve, pateicoties mūsdienu svētajiem, arhimandrītam Jānim (Majsuradze) un shiarhimandrītam Jānim (Mheidze), kuri padomju laikos “strādāja par ekskursiju vadītājiem” savā klosterī, slēpjot savus askētiskos gavēšanas un lūgšanās pūliņus. Arhimandrīts Lāzars apgleznoja ar ikonām svētās gruzīnu ķēņinienes Tamāras kapelu. Tāpat tur sarakstījis dažādas grāmatas par lūgšanu, askēzi, pagānu reliģijām un ekumēnismu. Viņa grāmatas raksturo kā uzticības pilnas mīloša un prasīga garīgā tēva sarunas, kuras tiek balstītas Ortodoksālās Baznīcas tēvu mācībā.

* * *

Arhimandrīts Lāzars (Abašidze)
Par dvēseles apslēptajām kaitēm
Grāmatas nozīme

Katrs kristieša garīgās dzīves solis nav nekas cits, kā nožēlojošas sirds, kas redz savus grēkus, kustība. Ar grēku nožēlu ticīgajam atveras durvis uz Baznīcas pasauli, tikai nožēlojot viņam atveras debesu vārti. Īsumā – nožēlas sākums ir sākums ceļā uz pestīšanu. Turpināt lasīšanu “Arhimandrīts Lāzars (Abašidze) “Par dvēseles apslēptajām kaitēm”. Ievads”