Notiesāts uz nemirstību

Svētlaimīgā Justīna no Čelije pamācība Pashā

Фреска из храма Протата. Карея. Афон.

Mūsu tēvs, arhimandrīts Justīns Popovičs (1894-1979) bija teologs, cīnītājs, rakstnieks, pragmatiskas baznīcas dzīves kritiķis, filosofs, vadīja klosteri Čelije, blakus Valjevo.

Cilvēks notiesāja Dievu uz nāvi, ar Savu Augšāmcelšanos Viņš notiesāja cilvēku uz nemirstību. Pretī sitieniem Viņš sniedz apskāvienu; par ļaunprātīgu izmantošanu – svētī; pret nāvi dod nemirstību. Cilvēks nekad neparādīja tik daudz naida pret Dievu, kā tad, kad sita Viņu krustā; un Dievs nekad neparādīja vairāk mīlestības pret cilvēku, kā tad, kad Viņš augšāmcēlās.  Cilvēks pat gribēja novest Dievu līdz mirstīgumam, bet Dievs ar Savu Augšāmcelšanos padarīja cilvēku nemirstīgu. Krustā sistais Dievs ir Uzcēlies un nogalinājis nāvi. Nāves vairs nav. Nemirstība ir apņēmusi cilvēku un visu pasauli. Turpināt lasīt

Advertisements

Pamācība par mūsu Kunga Jēzus Kristus Otro atnākšanu

Sirdsskaidrais Efrēms Sīrietis

9179bcf70cb989df19fb98823dff731b

Mani Kristu mīlošie brāļi, uzklausiet par Otro un bijājamo mūsu Valdnieka Jēzus Kristus atnākšanu. Atcerējos par to stundu, nodrebēju no diženās bijības, domājot par to, kas tad atklāsies. Kas to [spēs] aprakstīt? Kāda mēle izteikt? Kāda dzirde uzņems sevī to, ko dzird?  Tad Ķēniņu ķēniņš, uzcēlies no Savas godības Troņa, nonāks apraudzīt visus pasaules iedzīvotājus, norēķināties ar viņiem un, kā Tiesnesim pienākas, cienīgajiem atdot labu algu, kā arī pakļaut sodam to nopelnījušos. Kad par to domāju, manus locekļus pārņem bijība, un viss nogurstu; manas acis izlej asaras, balss pazūd, lūpas sakļaujas, mēle sastingst, un domas iemācās klusēt. Ak, cik liela ir vajadzība runāt mūsu labad! Un bijība mudina mani klusēt.

Turpināt lasīt

Svētītājs Gregorijs Palama – Sprediķis Svēto Virsapustuļu Pētera un Pāvila svētkos

peteris un pavils

Katra svētā piemiņa noteiktā svētku dienā ir izdevība pilsētai un valstij, pilsoņiem un valdītājiem dalīties kopējā priekā un sagādā lielu labumu visiem svinošajiem. “Taisnā piemiņa tiek slavēta”, saka gudrais Salamans[1], “Kad taisnais tiek uzslavēts, ļaudis priecāsies”[2]. Ja gaismekli aizdedzina naktī, tā gaisma spīd, pakalpojot un iepriecinot ikvienu klātesošo. Tāpat arī katra svētā dievamtīkamais ceļš, viņa dzīves svētlaimīgās beigas un viņam dotā Dieva žēlastība dzīves šķīstības dēļ atnes garīgo prieku un labumu visai draudzei, kā spilgta kvēlojoša lāpa iedegta mūsu vidū. Kad zeme atnes labu ražu, ne tikai zemnieki, bet visi priecājas (jo mēs visi gūstam labumu no zemes ražas); tā arī augļi, kurus svētie atnes Dievam caur tikumiem, iepriecina ne tikai dvēseļu Zemkopi, bet arī mūs visus, jo novietoti mūsu priekšā mūsu dvēseļu kopējam labumam un baudījumam. Savas zemes dzīves laikā visi svētie ir pamudinājums uz tikumiem tiem, kuri ar izpratni viņus dzird un redz, jo viņi ir cilvēku izcilības ikonas, dzīvi labestības pīlāri un dzīvas grāmatas, kuras vedina uz labāku ceļu. Vēlāk, kad viņi aiziet no šīs dzīves, no tiem gūtais labums tiek uzturēts dzīvs mūžīgi caur viņu tikumu atcerēšanos. Pieminot viņu cildenos darbus, mēs sniedzam viņiem to uzslavu, kuru, no vienas puses, esam viņiem parādā par labo, ko viņi izdarīja mūsu priekštečiem, bet no otras puses, tā arī pienākas par palīdzību, ko viņi mums tagad sniedz. Turpināt lasīt

Dievadzemdētāja un Baznīca

theotokos_9

Metr. Ierofejs (Vlahoss)

Mani mīļie brāļi, Kristus Baznīca ir Dievišķi-cilvēciskā Kristus Miesa. Vecās Derības Baznīca bija garīga un sastāvēja no taisnajiem, kuri nepārvarēja nāvi, bet ar Kristus iemiesošanos Baznīca kļuva fiziska, tas ir, tā bija Kristus izveidota un kļuva par Viņa Miesu. Tas tika paveikts kopā ar Vissvētāko, jo viņa dāvāja savu miesu Kristum, kurš dievišķoja to un padarīja par baznīcu. Tas vien jau parāda Vissvētākās vērtību un to, ka viņā ir prieks un iemesls mūsu dievišķošanai. Turpināt lasīt

Kristus trešā piedzimšana

Kristus trešā piedzimšana

Tesaloniku universitātes profesors Stergios N. Sakkos

Atdzimšana

Kristus trešā piedzimšana – tā ir Viņa piedzimšana ticīgo cilvēku dzīvē, to cilvēku dzīvē, kas Viņam tic un redz Viņā savu Dievu. Jo, neskatoties uz to, ka Kristus ir cilvēciskojies visas pasaules glābšanai, glābties izdotas visnotaļ ne visiem.

Protams, ka Tas Kungs “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”[1]. Dievs, būdams visvarens, tomēr ciena cilvēka brīvību un nevar un nevēlas mūs glābt bez mūsu piekrišanas. Turpināt lasīt

Kristus nepiedzima, lai nodibinātu jaunu reliģiju

315680300

metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Atkal Dieva mīlestība un žēlastība mūs padarīja cienīgus svinēt dižos Kristus Piedzimšanas svētkus, Jēzus Kristus Piedzimšanu kā cilvēkam. Viņš, Kurš bija piedzimis no Tēva kā Dievs pirms mūžības, un bija piedzimis bez sēklas no Vissvētās Dievmātes kā cilvēks. Divas dzimšanas: mūžībā un laikā, kura kļuva par iemeslu mūsu pašu atdzimšanai. Šī iemesla dēļ mūsu Baznīcas svētie dziedājumu sacerētāji un arī visi Svētie Tēvi dzied un slavē Dievcilvēku Kristu, Kurš atdzemdināja cilvēku un atjaunoja visu radību, tādejādi dodot gan cilvēkam, gan visai radībai citu perspektīvu un jēgu. Turpināt lasīt

“Vārds tapa miesa”

l_1205530

Svētais taisnais Kronštates Jānis

(Sprediķis Kristus Piedzimšanas svētkos)

Vārds tapa miesa[1], tas ir, Dieva Dēls, beziesākuma esošais līdz ar Dievu Tēvu un Svēto Garu, izveidojies par cilvēku, iemiesojoties no Svētā Gara un Jaunavas Marijas. Brīnišķīgs, neaptverams un pestījošs noslēpums! Beziesākuma esošais pieņēma sākumu cilvēcībā, bezmiesīgais kļuva par miesas nesēju, Dievs par cilvēku, nepārstājot būt Dievs: nepieejamais, Kura priekšā trīc Sērafi un Ķerubi, aizklājot savas sejas; – kļuva visiem pieejams pieņemdams kalpa veidu[2]. Kāpēc un priekš kā tāda Radītāja pretimnākšana pie Savām noziedzīgajām radībām – cilvēkiem, kuri pēc savas gribas atkrita no Dieva, sava Radītāja? Visgrandiozākās un neizsakāmākās Valdnieka žēlastības dēļ pret Savu radību, Kurš nevarēja noskatīties uz cilvēku dzimtu, ko Viņš izveidoja, apdāvinātu ar brīnišķīgām dāvanām, – ka tā ir velna paverdzināta un uz mūžiem nolemta ciešanām un mokām. Un Vārds tapa miesa!.. Tādēļ, lai mūs, zemiskos, padarītu par debešķīgiem, grēcīgus par svētiem; lai no iznīcības aizvestu uz neiznīcību; no zemes uz debesīm; no verdzības grēkam un velnam – uz cildeno Dieva bērnu brīvību; no nāves uz nemirstību, lai padarītu mūs par Dieva bērniem un nosēdinātu uz troņa kā ķēniņa bērnus.

Ak, neizmērojamā Dieva labvēlība! Ak, neizsakāmais Dieva viedums! Ak, brīnums, kas apmulsina ne tikai cilvēka, bet arī eņģeļu prātu!

Pagodināsim Dievu! Līdz ar Dieva Dēla atnākšanu uz zemi miesā, līdz ar Viņa Sevis Paša atnešanu par upuri par grēcīgo cilvēku dzimtu, lāsta vietā, kas sākumā bija Dieva izteikts, – ticīgiem cilvēkiem tiek dāvāta Debesu Tēva svētība; viņi var tikt pieņemti par bērniem un var iegūt mūžīgās dzīves iemantošanas apsolījumu; grēka dēļ par bāreni esošajai cilvēcei tiek atgriezts Debesu Tēvs caur atdzimšanas svētnoslēpumu, tas ir, caur Kristībām un Nožēlu. Cilvēki atbrīvojas no mokošās nāvi nesošās velna varas, no grēka plosīšanās un visādām kaislībām; cilvēka būtība tiek dievišķota Dieva Dēla neizmērojamās žēlsirdības dēļ, un viņam septiņdesmit reiz septiņas reizes[3] tiek atlaisti grēki; grēcinieki – apžēloti, netīrie – attīrās, apgānītie – iesvētās, nespējīgie izdziedinās; aptumšotie apgaismojas ar Dievišķo svētības un saprāta gaismu; cilvēcīgajam prātam dots Dieva saprāts – mums ir Kristus prāts[4], saka svētais apustulis Pāvils; cilvēka sirdij – Kristus sirds; nīcība – padarīta neiznīcīga, kailais un grēka un kaislību savainotais – izgreznots ar Dievišķo godību; izbadējies un izslāpušais piesātināts un remdināts ar dvēseli barojošo un stiprinošo Dieva vārdu un Visšķīsto Kristus Miesu un Dievišķajām Asinīm; bēdu nomāktie – iepriecināti, velna nomāktie atbrīvoti un joprojām tiek atbrīvoti.

Brāļi, kas no mums visiem ir nepieciešams, lai izmantotu visu svētību, ko no augšas uz zemi atnesa Dieva Dēls? Pirmkārt, ir vajadzīga ticība Dieva Dēlam, Evaņģēlijam vai pestījošajai debešķīgajai mācībai; īstena nožēla par grēkiem un dzīves un sirds izlabošana; kopība lūgšanā un svētnoslēpumos; Kristus baušļu zināšana un piepildīšana. Vajadzīgas labdarbības: kristīga pazemība, žēlastības dāvanas nabagiem, atturība, tīrība un nevainojamība, sirds vienkāršība un nevainojamība.

Atnesīsim šīs labdarbības, brāli un māsa, kā dāvanu Piedzimušajam mūsu pestīšanas dēļ, – zelta, vīraka un mirru vietā, kurus Viņam atnesa austrumu gudrie[5], kā Ķēniņam, kā Dievam un kā Cilvēkam, kas atnāca mūsu dēļ nomirt. Tas būs patīkamākais upuris Dievam un Zīdainim Jēzum Kristum no mums. Āmen.

no krievu valodas tulkoja Aleksandrs Armands Kalniņš

[1] Jņ.1:14

[2] Fil.2:7

[3] Mt.18:21-22

[4] 1.Kor.2:16

[5] Mt.2:1-11