Sergiānisma mitoloģijas atmaskošana: trīs svēto dzīves aprakstu falsifikācijas

Kā ortodoksālajiem kristiešiem jārīkojas, kad pēdējais vēsturiskais Antikrists pārņems savā varā pasauli? Kā jārīkojas, kad Antikristam piedāvā Baznīcas kontroli tie, kuriem būtu jābūt uzticīgiem Kristus ganāmpulka ganiem (garīdzniekiem)?  Kā jārīkojas, kad ticīgajiem tiek piedāvāts būt lojāliem Antikristam un/vai viņa apostātiskajai[1] misijai?

Atbilde ir atrodama ārkārtīgi spēcīgā liecībā –  Krievijas Katakombu svēto asinīs, kuri atradās tieši šādās situācijās. Šī atbilde uz jautājumu, ko mēs visi varam sastap drīzā nākotnē*, ir ierakstīta viņu svētajās dzīvēs, kuras spēcīgi izgaismo ticīgajiem mūsu apokaliptisko laiku.

* Ļoti zīmīgi, ka sv. Jānis Maksimovičs (Šanhajas un San-Francisko arhibīskaps), sv. Toboļskas Hermogēns, sv. Gluhovas Damascēns un citi kā vienu no ticīgo pēdējiem kārdinājumiem identificē sergiānismu – proti kārdinājumu pieņemt Antikrista “autoritāti” kā “Dieva dotu” un piedāvāt Baznīcu ienaidniekam kaut kādu ārēju “priekšrocību” dēļ – lai saņemtu “baznīcas” organizācijas legalizāciju.

Vai ir jābrīnās, ka mūsu antisergiāņu[2] svēto dzīves tiek sagrozītas? Vai mēs neredzam, ka aiz tā visa “saprātīgi darbojas tumša roka” – tā ļoti tumšā būtne, kura meklē sev pielūgsmi Antikrista personā, tas apostātiskais gars, kurš tika nomests no Debesīm un kurš caur savu viltus pravieti liks pasaulei pieņemt Antikrista “autoritāti” un savienot to ar “baznīcu”, kura pieņems rīkojumus no Zvēra, nevis no Kristus?

Mūsu Dieva Gara apgaismotie svētie mācīja mums, kā rīkoties tieši šāda Zvēra vaiga priekšā – viņi ir mūsu diženākie piemēri un iedvesmas avots!

Taču viņu svētās dzīves tiek sagrozītas…

[Es pieņemu, kādi uzskatīs šo ierakstu par pārāk ekstrēmu, tomēr tas ir saskaņā ar un balstās uz Svēto mācību. Lūdzu paturēt to prātā.]

Gregorijs Isiopili

 

Sv. Valentīns Svencickis, sv. Glazovas Viktors, sv. Ilarions TroickisSv. Valentīns Svencickis (pa kreisi), sv. Glazovas Viktors (pa vidu), sv. Ilarions Troickis (pa labi)

Turpināt lasīšanu “Sergiānisma mitoloģijas atmaskošana: trīs svēto dzīves aprakstu falsifikācijas”

Tēvs Serafims Rouzs – Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie”

say37xut_large
Priestermūks Serafims Rouzs

Lasot, jāpatur prātā, ka šis teksts publicēts grāmatā, kas izdota 1982. gadā. Kopš tā laika ir notikušas dažādas pārmaiņas. Tēvs Serafims Rouzs nomira 1982.g. Grāmata “Krievijas Katakombu Svētie” ir viņa mūža pēdējais monumentālais darbs.

Vēlāk Maskavas Patriarhāts un tā atbalstītāji pārņēma Krievu Aizrobežu Pareizticīgās Baznīcas lielāko daļu. Nesen tika publiskots ziņojums Staļinam, par četrdesmitajos gados īstenoto krievu antipadomiskās emigrācijas pārņemšanu, kā arī publiskoti daudzi citi dokumenti.

(Ar to ASV 40.gados nodarbojās  metr. Venjamins Fedčenkovs. Pēc tam viņš kalpoja īsu brīdi Latvijā, dažus gadus pēc PSRS okupācijas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pakļaušanas Maskavai, un pavisam neilgi pēc 1949. gadā notikušās latviešu deportācijas brīnījās, kāpēc latviešu pareizticīgie Vidzemē neapmeklējot dievnamus, kā arī piebilda, ka veicinās cieņu un sadarbību ar padomju varu. Turklāt tobrīd kādus vietējos priesterus ik pa laikam aizsūtīja uz Gulagu.)

Respektīvi, tika pārņemta Baznīca, kurā ietilpa t. Serafims Rouzs un citi spilgti krievu emigrācijas Baznīcas pārstāvji. Esam sastapušies ar daudz t. Serafima Rouza uzskatu sagrozījumiem un noklusējumiem, ieskaitot to, ka šī grāmata netiek atkal izdota vai tiek slēpta no sabiedrības acīm, kaut arī tas bija viņa mūža pēdējais lielais darbs. Krievijā kopš it kā PSRS sabrukuma gan Maskavas Patriarhātu, gan politiku, spiegu sistēmu, ekonomisko sfēru pārvalda tā pati padomju sistēmas nomenklatūra un KGB darboņi. Tāpēc, lai noklusinātu visu XX gs. pret to liecinošo Krievijas emigrāciju, vajadzēja to pārņemt savā varā, lai monopolizētu un nostiprinātu tikai padomisko krievu naratīvu un slēptu arī krievu lielo pretsparu un nesamierināšanos ar padomju sistēmas jūgu.

Priestermūks Serafims Rouzs

Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie” jeb “Krievijas atstumtie svētie”

unnamed
metr. Sergijs Stragorodskis

1927.g. 16./29. jūlijā Ņižegorodas metropolīts Sergijs, tajā laikā pildīdams patriarha troņa vietas pieskatītāja pagaidu vietnieka pienākumus[1], publicēja savu apkaunojošo “Deklarāciju[2]” par Krievu Pareizticīgās Baznīcas uzticību Padomju varai un solidaritāti tās “priekos” un “bēdās”. Šis dokuments tika publicēts oficiālajā padomju avīzē “Izvestija” tā paša gada 6./19.augustā un kļuva par nopietnu cēloni lielām nekārtībām, kas notika Krievu Baznīcā un kas pastāv arī šodien. Saskaņā ar kāda Baznīcas vēstures pētnieka vārdiem (“sergiāņa” – metr.Sergija atbalstītāja) deklarācijas gads bija “pagrieziena punkts. Līdz mūsdienām visa Baznīcas dzīve norit zem šī gada zīmes”[3]. Turpināt lasīšanu “Tēvs Serafims Rouzs – Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie””

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 10. vārds

25131-493x600

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Dievs sākumā nav radījis cilvēku nevarīgu, tādu, lai viņš sagrēkotu nevarības dēļ, kā grēko tagad. – (2) Viens ir Ādama grēks, bet kas cits ir pārējie grēki, kādos mēs krītam tagad.  – (3) Ko mums dāvājis Kristus, un kas ir grēks? – (4) Tādēļ Dievs kļuva cilvēks, lai atceltu velna darbus. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 10. vārds”

Lūgšanas no Piena ēšanas beigu svētdienas vakara dievkalpojuma

Изгнание Адама из Рая. Прощенное воскресение.

Lūgšanas no pēdējā dievkalpojuma pirms Lielā Gavēņa uzsākšanas

Pavadīdami Dievišķīgo šķīstās gavēšanas gaitu, / raizēdamies visi pazemot miesu caur sātību, / meklēsim to Kungu savu Pestītāju / ar lūgšanām un asarām / un atmetīsim visu ļaunumu, saukdami: / ak, Kristu Ķēniņ, / mēs pret Tevi esam grēkojuši, / bet glāb mūs, kā vecos laikos niniviešus, / un dod, sirdsžēlīgais, / mums piedalīties debesu valstībā.

Izmisis es pārdomāju, ak, Kungs, / manus darbus, / ar kuriem esmu pelnījis visādas mokas, / jo atmetis Tavus cienījamos baušļus, ak, Pestītāj, / kārībās esmu pavadījis savu mūžu, / tad nu es lūdzos: / šķīstī, kā vienīgais žēlīgais, mani caur atgriešanos, / apgaismo caur gavēšanu un lūgšanu, / un nesmādē mani, Tu visulabdarītājs / un visužēlīgais.

Uzsāksim ar prieku gavēņa laiku, / ieradināsim sevi ar garīgo cīnīšanos, / šķīstīsim dvēseli, / šķīstīsim miesu, / gavēsim tiklab ēdienos, / kā arī visās kārībās, / mielosimies ar garīgiem tikumiem, / pilnīgi tapdami tajos caur mīlestību, / lai cienīgi topam redzēt / Kristus Dieva viscienījamās ciešanas un svēto Pashu, / garīgi priecādamies.

Tava žēlastība, ak, Kungs, atspīdēja, / mūsu dvēseļu apgaismošana atspīdēja; / redzi, šis ir tas labais, uzņemšanās laiks, / šis ir atgriešanās laiks; / tad lai noliekam tumsības darbus, / un lai apvelkam gaismas ieročus, / ka, pārcēlušies pār lielu gavēņa dziļumu, / varam panākt mūsu dvēseļu Glābēja, / tā Kunga un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus / augšāmcelšanos trešajā dienā.

 

Avots: no Piena ēšanas beigu svētdienas vakara dievkalpojuma, Triode