Dievadzemdētājas Piedzimšanas dievkalpojuma framenti

Dievadzemdētājas Piedzimšanas dievkalpojuma framenti

(Litijas stihiras, 1. meldiņš)

Šodien, ļaudis, ir mūsu pestīšanas iesākums; jo no neauglīgās piedzima Tā kopš seniem laikiem priekšsludinātā Māte, Jaunava un Dievadzemdētāja, izauga zieds no Isaja un zars no viņa saknes. Lai ciltstēvs Ādams priecājas un Ieva priekā dej; jo, redzi, no Ādama sāna radītā meita, visiem dzirdot, arī meitas meitu slavē: jo man, saka viņa, ir piedzimusi glābēja, caur kuru es tapšu atsvabināta no elles saitēm. Lai Dāvids priecājas, uz koklēm spēlēdams, un lai Dievu teic, jo, redzi, no neauglīgām miesām cēlās Jaunava mūsu dvēseļu pestīšanai.

(2. meldiņš)

Nāciet visi, jaunavīgie un šķīstības sargātāji, nāciet ar mīlestību paaugstiniet to jaunavības godu, no cieta akmens tekošo dzīvības avotu un no neauglīgās izaugušo “ērkšķu krūmu”, tā garīgā uguns, kas šķīstī un apgaismo mūsu dvēseles.

Kas tas par svētku troksni? Joakims un Anna slepenībā svin, saukdami: Ādam un Ieva, priecājieties šodien ar mums; jo tā pārkāpuma dēļ, caur kuru citkārt paradīze tapa aizslēgta, mums ir dots svētības auglis, dievišķīgā Jaunava Marija, kas visiem paradīzes vārtus atver.

Šodien no teicamās Annas neauglīgajām miesām izcēlās priekšsludinātā visu Ķēniņiene, Dieva mājoklis, mūžīgās būšanas dievišķīgais miteklis, caur kuru varmācīgā elle ir uzvarēta un ciltsmāte Ieva top ievesta pastāvīgā dzīvošanā. Uz Viņu lai cienīgi saucam: Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir Tavas miesas auglis.

Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. ( 8. meldiņš)

Pūtīsim garīgās stabules mūsu augsti godājamā svētku dienā; jo šodien no Dāvida sēklas piedzima dzīvības Māte, kas tumsību aizdzen, Ādamu atjauno, Ievu uzaicina, nemirstību iztecina, no nīcības izglābj un caur kuru mēs esam ar Dievību savienoti un no nāves izglābti. Uz Viņu mēs ticīgie ar Gabriēlu lai saucam: esi sveicināta, Tu Dieva apžēlotā, Tas Kungs ir ar Tevi, Tevis dēļ mums dāvinādams lielu žēlastību.

(Stihiras ar psalmu rindām, 4.meldiņš)

No taisnajiem – Joakima un Annas mums ir atspīdējis visas pasaules prieks, augsti teicamā Jaunava, kas savas lielās šķīstības dēļ ir par dzīvu Dieva namu tapusi un top atzīta par vienīgo īsteno Dievadzemdētāju. Viņas lūgšanu dēļ, Kristu Dievs, nosūti mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.

Pants: Klausies, meita, un raugi un pievērs šurp savas ausis.

Caur eņģeļa priekšsludināšanu šodien no taisnajiem Joakima un Annas izcēlās visšķīstais auglis – Jaunava, debesis, Dieva godības krēsls un šķīstības trauks, prieka vēstnese visai pasaulei, mūsu dzīvības gādātāja, lāstu atņēmēja un svētības devēja. Tad nu, ak Dieva aicinātā Jaunava, savas piedzimšanas svētkos izlūdz mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.

Pants: Bagāti ļaudis tavā priekšā pielūgs.

Šodien neauglīgā, bez bērniem esošā Anna lai līksmi plaukšķina ar rokām, virs zemes dzīvojošie lai ģērbjas spožā apģērbā, ķēniņi lai spēlē, augstie priesteri lai svētīdami līksmojās, visa pasaule lai svētkus svin; jo, redzi, no Isaja saknes ir cēlusies Ķēniņiene, Tēva nevainīgā Līgava. Nu sievas vairs nenoskums, bērnus dzemdēdamas; jo prieks ir atspīdējis un pasaulē dzīvo visu cilvēku dzīvība. Un nu vairs netaps atstumtas Joakima dāvanas; jo Annas raudas ir par prieku pārvērstas. Priecājies ar mani, – sauc viņa, – viss izredzētais Izraēls; jo Tas Kungs man ir devis dzīvu Dieva Godības pili, visiem par prieku un līksmību un mūsu dvēselēm par pestīšanu.

Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. (8.meldiņš)

Nāciet visi ticīgie, tecēsim pie Jaunavas; jo, redziet, piedzima tā, kas pirms dzimšanas izredzēta par mūsu Dieva Māti, – jaunavības trauks, Ārona zaļojošais zizlis no Isaja saknes, praviešu priekšsludinātā un taisno Joakima un Annas auglis. Redziet, viņa piedzima, un – pasaule ar Viņu atjaunojās. Viņa piedzima, un – draudze tērpjas savā glītumā. Viņa – svētais nams un Dieva mājoklis, šķīstības trauks un ķēniņa pils. Kurā noticis augsti teicams noslēpums – Kristū sastapušos dabu neizteicamā savienošanās. Viņam klanīdamies, mēs visnevainīgās Jaunavas piedzimšanu augsti slavējam.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 11. vārds

Simeon_Novyi_Bogoslov

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

Šis vārds ir svētā Simeona vēstule

(1) Šo vārdu svētais tēvs raksta kādam māceklim no lajiem[1] un pamāca, kā cienīt svētos garīgos tēvus. – (2) Ko darīt, lai atrastu īstu garīgo tēvu? – (3) Atrodot viņu, kā pret viņu attiekties? Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 11. vārds”

Metr. Mozus – Par Covid-19 krīzi

covid-19-2-800x500-1

Īsteno Ortodokso Kristiešu (ĪOK) Toronto metropole,
kuru pārvalda Grieķijas ĪOK
Toronto metropolīts Mozus

22. aprīlis/5. maijs,
sv. Teodora Sikeota piemiņas diena

Metropolīta Mozus vēstījums Toronto metropoles iemīļotajai garīdzniecībai un ticīgajiem par notiekošo Covid-19 krīzi.

Iemīļotie dēli, Kristus ganāmpulka gani!
Iemīļotie bērni, saprātīgā ganāmpulka saprātīgās avis!
Es jūs sveicinu ar garīgu prieku neuzvaramajā Augšāmcelšanās cerībā:

KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES! PATIESI VIŅŠ IR AUGŠĀMCĒLIES!

Tā kā pašreizējā COVID-19 krīze turpinās, es vēlos vērsties pie jums kā jūsu tēvs Kristū, iedrošināt jūs Kunga Augšāmcelšanās spēkā, cerībā uz mūsu pestīšanu un sniegt prātīgus ieteikumus mums apkārt esošajā juceklī. Turpināt lasīšanu “Metr. Mozus – Par Covid-19 krīzi”

Arhib. Averkijs – Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…

MHcKTkXFKFs

Arhibīskaps Averkijs bija nevainojams pareizticīgās tikumības un garīgās dzīves skolotājs, un vienlaicīgi nepārspēts teologs un mūsu virzītājs svēto tēvu mācībā. Mūsu nožēlojamajos laikos ir palicis nedaudz svēto. Bet pat, ja mēs neredzam mūsu vidū tādus stingrus un taisnīgus vīrus kā arhibīskaps Averkijs, viņa mācība paliek ar mums un var būt vadošs stars arvien tumšākajās dienās, kas pietuvojas, ko viņš paredzēja – dienas, kad Baznīcai var nākties aizbēgt uz tuksnesi (ar šo terminu bieži apzīmē dzīvesveidu nostāk no cilvēkiem), kā Sievai Atklāsmes grāmatā – pēdējo laiku Baznīcai.[1]

Priestermūks Serafims Rouzs (†1982 g.)

Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…

“Šī ir tā diena, ko tas Kungs ir darījis, priecāsimies un līksmosimies tajā!”

Baisās garīgās tumsas, patiesi ellīgas tumsas vidū, kura ar katru dienu arvien vairāk un vairāk ietin mūsu pretlikumībās iestigušo zemi, ieraujot sevī jau gandrīz visu cilvēci, mūs atkal apstaroja ar spilgtiem un dzīvinošiem savas Dievišķās gaismas stariem Svētā Pasha, pārpildīdama mūsu sirdis ar neizsakāmu prieku, liekot aizmirst visas zemes sēras. Turpināt lasīšanu “Arhib. Averkijs – Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…”

Lācara sestdiena un Kunga ieiešana Jeruzalemē

Fragmenti no metropolīta Ierofeja Vlahosa grāmatas „Kunga svētki” („The Feasts of the Lord”, 2013)

Kunga Ieiešana Jeruzalemē jeb Palmu svētdiena Pareizticīgajā Baznīcā ir vieni no divpadsmit lielajiem svētkiem. Tos svin Lielā gavēņa laikā, nedēļu pirms Kunga augšāmcelšanās svētkiem. Tāpat kā katru gadu mainās Pashas svinēšanas datums, mainās arī Palmu svētdienas datums.

Palmu svētdienai ir piesaistīti citi nozīmīgi svētki – Lācara sestdiena, kuru svin dienu ātrāk – sestdienā pirms Palmu svētdienas.

Abiem svētkiem pamatā ir notikumi, kas aprakstīti sinoptiskajos evaņģēlijos, proti, Mateja, Lūkas un Marka evaņģēlijā. Katram autoram nedaudz atšķiras aprakstīto notikumu detaļas, bet kopumā viņu liecības ir ļoti līdzīgas. Turpināt lasīšanu “Lācara sestdiena un Kunga ieiešana Jeruzalemē”

Labās Vēsts pasludināšanas dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”

cart161

Sveicieni Labās Vēsts pasludināšanas svētkos!

Labās Vēsts pasludināšanas svētku dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”, 6.meldiņš:

Mūžīgo padomu Tev, Jaunava, sludinādams, Gabriels priekšā nostājās, Tevi sveicinādams un sacīdams: esi sveicināta, Tu neapsētā zeme, esi sveicināta Tu, nesadegošais krūms; esi sveicināta, Tu nesaredzamais dziļums, esi sveicināta, Tu uz debesīm vedošais tilts un augstās kāpnes, ko Jēkabs redzēja; esi sveicināta, Tu dievišķīgās mannas trauks; esi sveicināta, Tu Ādama atjaunotāja: Kungs ir ar Tevi! (2x)

Tu rādies man kā cilvēks, – tā saka visnevainīgā Jaunava uz eņģeļu virsnieku: bet kā tu saki man tādus vārdus, kas ir augstāki par cilvēku saprašanu? Jo tu teici, ka ar mani būs Dievs un iemājos manās miesās; bet, saki man, kā es varu būt par plašu mājokli un svēto vietu Tam, Kas ir augstāks par Ķerubiem? Nepievil mani ar glaimu vārdiem, es kārību nepazīstu; es esmu jaunava: kā es bērnu dzemdēšu? (2x)

Kur Dievs grib, tur dabas likumi top uzvarēti, – saka bezmiesīgais; un te notiek kas augstāks par cilvēka saprašanu, tici maniem patiesīgajiem vārdiem, Vissvētā, Visnevainojamā! Tad viņa sauca: lai man notiek tagad pēc tava vārda, un es dzemdēšu Bezmiesīgo, kas no manis miesu pieņems, lai Viņš, kā vienīgais spēcīgais, cilvēku ieceltu pirmbijušā un vēl augstākā godā.

Slava un tagad, 6. meldiņš:
No debesīm tika sūtīts virseņģelis Gabriels – Jaunavai miesā ieņemšanu sludināt; un Nācaretē atnācis, pats sevī domāja, par šo lietu brīnīdamies: kā gan augstībā Neaptveramais no Jaunavas lai piedzimst? Kam debesis ir par goda krēslu un zeme par kāju pameslu, Tas ieiet Jaunavas miesās! Uz ko sešspārnainie un daudzacainie [Serafi] nedrīkst skatīties, Tam labpatikās no Viņas miesu pieņemt: patiesi šis ir Dieva vārds. Kāpēc tad es stāvu un nesaku Jaunavai, esi sveicināta, tu Dieva apžēlotā, Kungs ir ar Tevi; esi sveicināta, Tu šķīstā Jaunava; esi sveicināta Tu Līgava Mūžamjaunava; esi sveicnāta Tu, Dzīvības Māte: augstiteicams ir Tavas miesas Auglis.

Sergiānisma mitoloģijas atmaskošana: trīs svēto dzīves aprakstu falsifikācijas

Kā ortodoksālajiem kristiešiem jārīkojas, kad pēdējais vēsturiskais Antikrists pārņems savā varā pasauli? Kā jārīkojas, kad Antikristam piedāvā Baznīcas kontroli tie, kuriem būtu jābūt uzticīgiem Kristus ganāmpulka ganiem (garīdzniekiem)?  Kā jārīkojas, kad ticīgajiem tiek piedāvāts būt lojāliem Antikristam un/vai viņa apostātiskajai[1] misijai?

Atbilde ir atrodama ārkārtīgi spēcīgā liecībā –  Krievijas Katakombu svēto asinīs, kuri atradās tieši šādās situācijās. Šī atbilde uz jautājumu, ko mēs visi varam sastap drīzā nākotnē*, ir ierakstīta viņu svētajās dzīvēs, kuras spēcīgi izgaismo ticīgajiem mūsu apokaliptisko laiku.

* Ļoti zīmīgi, ka sv. Jānis Maksimovičs (Šanhajas un San-Francisko arhibīskaps), sv. Toboļskas Hermogēns, sv. Gluhovas Damascēns un citi kā vienu no ticīgo pēdējiem kārdinājumiem identificē sergiānismu – proti kārdinājumu pieņemt Antikrista “autoritāti” kā “Dieva dotu” un piedāvāt Baznīcu ienaidniekam kaut kādu ārēju “priekšrocību” dēļ – lai saņemtu “baznīcas” organizācijas legalizāciju.

Vai ir jābrīnās, ka mūsu antisergiāņu[2] svēto dzīves tiek sagrozītas? Vai mēs neredzam, ka aiz tā visa “saprātīgi darbojas tumša roka” – tā ļoti tumšā būtne, kura meklē sev pielūgsmi Antikrista personā, tas apostātiskais gars, kurš tika nomests no Debesīm un kurš caur savu viltus pravieti liks pasaulei pieņemt Antikrista “autoritāti” un savienot to ar “baznīcu”, kura pieņems rīkojumus no Zvēra, nevis no Kristus?

Mūsu Dieva Gara apgaismotie svētie mācīja mums, kā rīkoties tieši šāda Zvēra vaiga priekšā – viņi ir mūsu diženākie piemēri un iedvesmas avots!

Taču viņu svētās dzīves tiek sagrozītas…

[Es pieņemu, kādi uzskatīs šo ierakstu par pārāk ekstrēmu, tomēr tas ir saskaņā ar un balstās uz Svēto mācību. Lūdzu paturēt to prātā.]

Gregorijs Isiopili

 

Sv. Valentīns Svencickis, sv. Glazovas Viktors, sv. Ilarions TroickisSv. Valentīns Svencickis (pa kreisi), sv. Glazovas Viktors (pa vidu), sv. Ilarions Troickis (pa labi)

Turpināt lasīšanu “Sergiānisma mitoloģijas atmaskošana: trīs svēto dzīves aprakstu falsifikācijas”

Tēvs Serafims Rouzs – Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie”

say37xut_large
Priestermūks Serafims Rouzs

Lasot, jāpatur prātā, ka šis teksts publicēts grāmatā, kas izdota 1982. gadā. Kopš tā laika ir notikušas dažādas pārmaiņas. Tēvs Serafims Rouzs nomira 1982.g. Grāmata “Krievijas Katakombu Svētie” ir viņa mūža pēdējais monumentālais darbs.

Vēlāk Maskavas Patriarhāts un tā atbalstītāji pārņēma Krievu Aizrobežu Pareizticīgās Baznīcas lielāko daļu. Nesen tika publiskots ziņojums Staļinam, par četrdesmitajos gados īstenoto krievu antipadomiskās emigrācijas pārņemšanu, kā arī publiskoti daudzi citi dokumenti.

(Ar to ASV 40.gados nodarbojās  metr. Venjamins Fedčenkovs. Pēc tam viņš kalpoja īsu brīdi Latvijā, dažus gadus pēc PSRS okupācijas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pakļaušanas Maskavai, un pavisam neilgi pēc 1949. gadā notikušās latviešu deportācijas brīnījās, kāpēc latviešu pareizticīgie Vidzemē neapmeklējot dievnamus, kā arī piebilda, ka veicinās cieņu un sadarbību ar padomju varu. Turklāt tobrīd kādus vietējos priesterus ik pa laikam aizsūtīja uz Gulagu.)

Respektīvi, tika pārņemta Baznīca, kurā ietilpa t. Serafims Rouzs un citi spilgti krievu emigrācijas Baznīcas pārstāvji. Esam sastapušies ar daudz t. Serafima Rouza uzskatu sagrozījumiem un noklusējumiem, ieskaitot to, ka šī grāmata netiek atkal izdota vai tiek slēpta no sabiedrības acīm, kaut arī tas bija viņa mūža pēdējais lielais darbs. Krievijā kopš it kā PSRS sabrukuma gan Maskavas Patriarhātu, gan politiku, spiegu sistēmu, ekonomisko sfēru pārvalda tā pati padomju sistēmas nomenklatūra un KGB darboņi. Tāpēc, lai noklusinātu visu XX gs. pret to liecinošo Krievijas emigrāciju, vajadzēja to pārņemt savā varā, lai monopolizētu un nostiprinātu tikai padomisko krievu naratīvu un slēptu arī krievu lielo pretsparu un nesamierināšanos ar padomju sistēmas jūgu.

Priestermūks Serafims Rouzs

Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie” jeb “Krievijas atstumtie svētie”

unnamed
metr. Sergijs Stragorodskis

1927.g. 16./29. jūlijā Ņižegorodas metropolīts Sergijs, tajā laikā pildīdams patriarha troņa vietas pieskatītāja pagaidu vietnieka pienākumus[1], publicēja savu apkaunojošo “Deklarāciju[2]” par Krievu Pareizticīgās Baznīcas uzticību Padomju varai un solidaritāti tās “priekos” un “bēdās”. Šis dokuments tika publicēts oficiālajā padomju avīzē “Izvestija” tā paša gada 6./19.augustā un kļuva par nopietnu cēloni lielām nekārtībām, kas notika Krievu Baznīcā un kas pastāv arī šodien. Saskaņā ar kāda Baznīcas vēstures pētnieka vārdiem (“sergiāņa” – metr.Sergija atbalstītāja) deklarācijas gads bija “pagrieziena punkts. Līdz mūsdienām visa Baznīcas dzīve norit zem šī gada zīmes”[3]. Turpināt lasīšanu “Tēvs Serafims Rouzs – Ievads grāmatai “Krievijas Katakombu svētie””