Arhimandrīts Lāzars (Abašidze) “Par dvēseles apslēptajām kaitēm”. Ievads

Piedāvājam arhimandrīta Lāzara Abašidzes grāmatas tulkojumu latviešu valodā, ko publicēsim pa daļām. Tulks anonīms.

Arhimandrits LazarsArhimandrīts Lāzars dzimis 1939. gada 25. augustā Gruzijā. Ieguvis laicīgo izglītību un 80. gados pieņēmis mūka kārtu dzīvo, Betānijas klosterī, netālu no Tbilisi. Šajā klosterī tika nostādīta koncentrēta mūku lūgšanās dzīve, pateicoties mūsdienu svētajiem, arhimandrītam Jānim (Majsuradze) un shiarhimandrītam Jānim (Mheidze), kuri padomju laikos “strādāja par ekskursiju vadītājiem” savā klosterī, slēpjot savus askētiskos gavēšanas un lūgšanās pūliņus. Arhimandrīts Lāzars apgleznoja ar ikonām svētās gruzīnu ķēņinienes Tamāras kapelu. Tāpat tur sarakstījis dažādas grāmatas par lūgšanu, askēzi, pagānu reliģijām un ekumēnismu. Viņa grāmatas raksturo kā uzticības pilnas mīloša un prasīga garīgā tēva sarunas, kuras tiek balstītas Ortodoksālās Baznīcas tēvu mācībā.

* * *

Arhimandrīts Lāzars (Abašidze)
Par dvēseles apslēptajām kaitēm
Grāmatas nozīme

Katrs kristieša garīgās dzīves solis nav nekas cits, kā nožēlojošas sirds, kas redz savus grēkus, kustība. Ar grēku nožēlu ticīgajam atveras durvis uz Baznīcas pasauli, tikai nožēlojot viņam atveras debesu vārti. Īsumā – nožēlas sākums ir sākums ceļā uz pestīšanu. Continue reading “Arhimandrīts Lāzars (Abašidze) “Par dvēseles apslēptajām kaitēm”. Ievads”

Advertisements

Priekšteču grēka pārmantojamība

Arhimandrīts Maksims Panagiotu

creation-of-adam-and-eve-st-paraskevi-greek-orthodox-shrine-church-greenlawn

Mēs neiemantojam vainu par iedzimto jeb priekšteču grēku, bet gan tā sekas. Tādējādi, mūsu attālinātības no Dieva dēļ, visa cilvēku dzimta ir kritusi un sabojāta ar tiekšanos uz ļaunu. Var sniegt šādas paralēles piemēru: ja mūsu dabiskā vide mūsu pašreizējās nesaprātīgās lietošanas dēļ ir neatgriežami izpostīta, nākamās paaudzes nebūs atbildīgas par šo ļaunumu, kādā viņas ir piedzimušas, bet viņas iemantos dabas sabojātību. Continue reading “Priekšteču grēka pārmantojamība”

Notiesāts uz nemirstību

Svētlaimīgā Justīna no Čelije pamācība Pashā

Фреска из храма Протата. Карея. Афон.

Mūsu tēvs, arhimandrīts Justīns Popovičs (1894-1979) bija teologs, cīnītājs, rakstnieks, pragmatiskas baznīcas dzīves kritiķis, filosofs, vadīja klosteri Čelije, blakus Valjevo.

Cilvēks notiesāja Dievu uz nāvi, ar Savu Augšāmcelšanos Viņš notiesāja cilvēku uz nemirstību. Pretī sitieniem Viņš sniedz apskāvienu; par ļaunprātīgu izmantošanu – svētī; pret nāvi dod nemirstību. Cilvēks nekad neparādīja tik daudz naida pret Dievu, kā tad, kad sita Viņu krustā; un Dievs nekad neparādīja vairāk mīlestības pret cilvēku, kā tad, kad Viņš augšāmcēlās.  Cilvēks pat gribēja novest Dievu līdz mirstīgumam, bet Dievs ar Savu Augšāmcelšanos padarīja cilvēku nemirstīgu. Krustā sistais Dievs ir Uzcēlies un nogalinājis nāvi. Nāves vairs nav. Nemirstība ir apņēmusi cilvēku un visu pasauli. Continue reading “Notiesāts uz nemirstību”