Vienreiz uz ielas es ieraudzīju kailu un izsalkušu bērnu.
Viņš gribēja ēst un trīcēja no aukstuma.
Es sadusmojos un vērsos pie Dieva:
– Kāpēc Tu to pieļauj? Kāpēc Tu neko neuzsāc?
Dievs neko neatbildēja. Bet naktī negaidīti atskanēja Viņa balss:
– Kaut ko es uzsāku. Es sūtīju tevi.
Kam nepietiek maza labestība, tas tic lielākai labestībai un meklē to.
Kam par maz lielākas labestības, tas tic varenai labestībai un meklē to.
Kam arī tas ir par maz, tas netic labestībai un nemeklē labestību.
Kam par maz ar zemu morāli, tas tic augstākai un meklē to.
Kam arī tās par maz, meklē vēl augstāku morāli.
Kam par maz ar visaugstāko morāli, tas nekādu morāli nemeklē.
Kam maz gaišās patiesības sejas, meklē vairāk gaismas.
Kam maz vairāk gaismas, meklē vēl vairāk.
Kam maz pašas gaišās patiesības sejas, netic patiesībai un nemeklē nekādu patiesību.
Ar šo tiek izskaidrots tas, ka starp tiem, kas pieņēmis kristietību, dažreiz netikumīgu un bezdievīgu cilvēku vairāk, kā starp nekristiešiem, kas, bijuši bez visa, nav zaudējuši visu.
Svētītājs Serbijas Nikolajs
Θεογνωσία 