metr. Filarets Vozņesenskis – Kristus Piedzimšanas svētku sprediķis par mieru

Ņujorkas metropolīts Filarets (Vozņesenskis) ir Krievu Aizrobežu Pareizticīgo Baznīcas pirmais hierarhs 1964.-1985.g.

nativity1

Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakara sprediķis par mieru

«Ar mums ir Dievs, ņemiet vērā, tautas, un padodieties, jo ar mums ir Dievs.»

Mēs dzirdējām, kā šīs dienas svētku dievkalpojuma pašā sākumā dziedātāji svinīgi un priecīgi izdziedāja šos svētos vārdus; tie izteikti vairākus simtus gadu pirms Kristus Piedzimšanas un tos sacīja dižais noslēpumu redzētājs un pravietis Jesaja. Kad viņš tos pauda, visa pasaule atradās pagānisma tumsībā. Tikai pavisam vāji dega īstenās dievzināšanas liesmiņa mazā ebreju tautā, mazajā Palestīnā, bet cilvēku miljoni atradās pagānisma tumsībā, un tomēr, Svētā Gara apspīdēts, pravietis ar savu iedvesmoto skatienu sniedzas tālu uz priekšu caur šo pagānisko tumsību, un to, kas piepildījās daudz vēlāk, jau vēro, kā notikušuun saka: “Ar mums ir Dievs. Ņemiet vērā, tautas” (Jes.8:9,10).

Pagāja vairāki simti gadu līdz notika tas, ko paredzēja pravietis Jesaja, un īstenojās  brīnumainākais brīnums – “liels dievbijības noslēpums”[1]: Dievs parādījās miesā un izvēlējās gulties silītē. Un Baznīca, aicinot mūs ar ticības un paļāvības spārniem pārcelties uz Betlēmi, sauc: “Kristus piedzimis, slavējiet! Kristus no debesīm, ejiet pretī! Kristus virs zemes, celieties!

Mēs dzirdējām arī aizkustinošo evaņģēlija vēstījumu, kā gani ar vienkāršu sirdi, sargādami savus ganāmpulkus Betlēmes klajumos, tika pagodināti ar atklāsmi no debesīm, sadzirdēja Debesu vēstneša labo vēsti, ka pasaulei piedzimis Glābējs, bet pēc tam saklausīja arī eņģeļus dziedam: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūk.2:14). Un, protams, šī dziedāšana viņiem palika atmiņā uz visu mūžu, un attiecībā uz viņiem var teikt dzejnieka vārdus, ka “debesu skaņas viņiem nevarēja aizstāt garlaicīgās zemes dziesmas…”

Svētie eņģeļi dziedāja par mieru. Un Tas, Kurš atnāca uz zemi un iegūlās silītē, saucas “Stiprais Dievs, Valdītājs un miera Pavēlnieks” (Jes.9:6). Bet tagad bieži runā, ja Kristus arī ir atnesis mieru uz zemes, tad šis miers neīstenojās, tāpēc ka arī pēc Viņa piedzimšanas, tāpat kā iepriekš, starp ļaudīm pastāv daudz naida, plosās kari, sevišķi paši niknākie ir iekšējie nemieri, brāļu kari.

Bet veltīgi kristietībai pārmet, ka tā nav izpildījusi savu apsolījumu un nav devusi pasaulei mieru. Kad runa ir par ārēju mieru, tad jāatceras, ka Glābējs ir noteikti un stingri pateicis: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mat.10:34) Tie ir viņa tiešie vārdi Svētajā Evaņģēlijā. Bet te nav pretrunas ar to, ko dziedāja svētie eņģeļi, tāpēc ka miers mēdz būt dažāds.

Tagad dzirdam daudz runu par mieru, par visas pasaules mieru, par miera konferncēm utt. – daudz skaistu vārdu tiek pateikts un sarakstīts par šo tēmu. Un priekšā visiem ar šādām runām ir tieši tā vara, kuras galvenais mērķis ir nekādi nepieļaut mieru. (Domāta PSRS vara – Tulk. piez.) Bet tā skandina par mieru visvairāk. Cik daudz melu, cik daudz viltus šajās runās! Visi šie nelaimīgie mieranesēji grib samest vienā kaudzē principus, kas ir pilnīgi nesavienojami un kopā nevar pastāvēt. Nevar būt uguns kopā ar ūdeni. Viens un tas pats nevar būt vienlaicīgi gan balts, gan melns. Labestība un ļaunums nekad nevarēs savienoties. Un, lūk, mēs ar skumjām redzam, ka šie meli iekaro arvien vairāk un vairāk pozīciju, tie arvien uzvar. Bet tā saucamā “brīvā pasaule”, burtiski ik uz soļa apkaunojoši atkāpjas un atkāpjas tās bezkaunīgā, atklātā, pilnīgi klajā spiediena priekšā.

Tak, lūk, atcerieties: šādu ārēju mieru Tas Kungs nekad nebija solījis. Gluži otrādi, Viņš teica tieši: “Jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu” (Mat.24:6); runāja par iekšējiem nemieriem un par to, ka ļaudis galu galā mirs no bailēm vien, no gaidām – kas vēl nāks pār pasauli? Bet tajā pašā laikā Tas Kungs Noslēpumainajā vakariņā, runājot ar saviem apustuļiem, stāstīja viņiem tieši par to, ko dziedāja eņģeļi Viņa piedzimšanas naktī. Tas Kungs šajā sarunā teica: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu,” un tūlīt pat piebilda: “ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jāņa 14:27). Kristus miers pavisam nav tas, par kuru kliedz viltus miera nesēji. Kristus miers pirmām ir kārtām cilvēka miers ar Dievu un ar sirdsapziņu, miers, piepildīts ar taisnību un mīlestību, nevis ar meliem un viltu. Un, lūk, šo te mieru Pestītājs Kristus patiesi atnesa uz zemes, un Viņa uzticamie sekotāji zina, kas ir Kristus miers. Sirdsskaidrais Sārovas Serafims sacīja vienam no saviem apmeklētājiem: “Mans iepriecinājum, iemanto miera garu un ne tikai pats glābsies, bet tūkstošiem apkārt tev glābsies.”

Cilvēce ir noilgojusies pēc patiesa, īsta miera, tāpēc ka visos šajos maldinošajos miera aicinājumos to neredz. Vai mēs neredzam, par ko pārvēršas dzīve? Pasaule arvien tālāk un tālāk virzās no tā prom. Bet Tas Kungs taču vēl senajos laikos caur pravieti bija runājis par viltus miera nesējiem, ka viņi apmāna savus klausītājus, sakot: “Miers! Miers!, bet miera nav” (Jer.6:14[2]). Un Tas Kungs tieši piebilst caur pravieti: “[Dievu] negodājošiem nav miera!” (Jes.48:22). Un arī nebūs miera cilvēcē, tāpēc ka tā arvien vairāk un vairāk nododas negodam.

metropolitan_philaret_voznesensky3
metr.Filarets Vozņesenskis

Bet lai nesamulst mūsu sirds. Savu mieru Tas Kungs dāvā ikvienai dvēselei, kura meklē šo mieru un kura Viņam pakļaujas. Pietiek cilvēkam savā dzīvē nostāties uz labsirdīga kristīgā ceļa un Kristus miers uzreiz sāk valdīt viņa dvēselē.

Tas Kungs, miera Ķēniņš un Pavēlnieks, lai dāvā Savu svētīgo mieru katrai Viņam uzticīgai dvēselei. Āmen.

[1] 1.Tim.3:16 “Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā, taisnots Garā, parādījies eņģeļiem, sludināts tautām, ticēts pasaulē, uzņemts godībā.”

[2] “Tie grib Manas tautas vainu pavirši dziedināt, sacīdami: miers, miers! – kur miera nav.”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 9. vārds

ib4121

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Vislielākais grēks ir lūgties bez dievbijības, godbijības[1] un uzmanības. To pieļaujošie nepazīst Dievu, kā pienākas. – (2) Lai iepazītu Dievu, ir vajadzīga dievišķā gaisma. – (3) Ikviens cilvēks grēko prātā, vārdos un darbos. Lai sargātos no grēkiem, vispirms ir jāizārstē prātu (nous[2]). Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 9. vārds”

Līdzība par sudraba attīrīšanu

Sudraba attīrīšana

   Kāda sieviete pētīja pravieša Maleahijas grāmatu. Kad viņa nonāca līdz 3. nodaļai, 3. rinda izraisīja viņā neizpratni: “Viņš sēdēs un kausēs, un dzidrinās sudrabu” (Mal.3:3).
Viņa nolēma apmeklēt sudrabkali, lai pavērotu viņa darbu. Viņa neko nepastāstīja meistaram par savas intereses cēloņiem, atrunājoties ar vienkāršu ziņkāri. Kad viņa atnāca pie meistara, tad sastapa viņu jau darbā. Viņš uzkarsēja virs uguns sudraba gabalu. Sievietei viņš paskaidroja, ka tādā veidā attīra sudrabu: tura to virs uguns liesmas karstākajā daļā, lai izdedzinātu visus piejaukumus. Sieviete atcerējās rindu no pravieša Maleahijas grāmatas un nodomāja, ka    Tas Kungs kā juvelieris tura mūs attīrošā ugunī. Viņa pajautāja:
– Jums tā jāsēž uguns priekšā visu laiku, kamēr notiek sudraba attīrīšanas process?
– Jā. Un man nevis vienkārši jāsēž un jātura sudrabu liesmās, es nevaru nolaist no tā acis: ja noturēšu metālu ugunī kaut vai mirkli par ilgu, skāde būs nelabojama.
Sieviete nedaudz aizdomājās un pajautāja:
– Bet kā jūs nosakāt brīdi, kad metāls ir sasniedzis vajadzīgo tīrību?
Viņš pasmaidīja un atbildēja:
– Ā, tas ir vienkārši. Tikko kā es ieraugu tajā savu atspulgu.

Sv. Serbijas Nikolajs – Mozum doto desmit baušļu skaidrojums

4dbb592ec11497271f77c2d98b2f776a
Sv. Serbijas Nikolajs

 IEVADS

Lūk, baušļi, ko Tas Kungs Dievs Cebaots deva tautai caur Savu izredzēto un pravieti Mozu Sinaja kalnā:

  1. “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs… Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”
  2. “Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.”
  3. “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.”
  4. “Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam.”
  5. “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.”
  6. “Tev nebūs nokaut.”
  7. “Tev nebūs laulību pārkāpt.”
  8. “Tev nebūs zagt.”
  9. “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.”
    10. “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”

(2.Moz.20:2-17)

Patiesi, īss šis likums, taču šie baušļi daudz runā ikvienam, kurš prot domāt un kurš meklē savas dvēseles glābšanu.

Tas, kurš ar sirdi nesapratīs šo galveno Dieva likumu, nevarēs pieņemt nedz Kristu, nedz Viņa mācību. Kurš neiemācīsies peldēt seklumā, tas nevarēs peldēt dziļumā, jo noslīks. Un kurš iesākumā neiemācīsies staigāt, nevarēs skriet, jo nokritīs un sasitīsies. Un kurš iesākumā neiemācīsies skaitīt līdz desmit, nekad nevarēs saskaitīt līdz tūkstotim. Un kurš iesākumā neiemācīsies lasīt pa zilbēm, nekad neiemācīsies lasīt tekoši un daiļrunīgi izteikties. Un kurš iesākumā neieliks mājas pamatus, velti mēģinās uzlikt jumtu.

Atkārtoju: kurš neievēro Tā Kunga baušļus, kas doti Mozum, veltīgi klauvēs pie Kristus Valstības durvīm.

Bet ko vēsta Pirmais Dieva Bauslis un ko nozīmē Tā Kunga Baušļi, mēs izpratīsim, ja aplūkosim tos tuvāk un ilgāk padomāsim par tiem.

Turpināt lasīšanu “Sv. Serbijas Nikolajs – Mozum doto desmit baušļu skaidrojums”

Īsa svētītāja Serbijas Nikolaja biogrāfija

nikolay_serbskiy

Nikolajs (Velimirovičs) piedzima 1881. gada 5. janvārī daudzbērnu zemnieku ģimenē nelielā serbu ciematiņā Leliča. Nikolajs bija pirmais bērns no deviņiem. Vecākus sauca Dragomirs un Katarīna Velimiroviči. Viņi bija dievbijīgi zemnieki, kuri dzīvoja saskaņā ar Baznīcas kalendāra gavēņu un dievkalpojumu ritmu, dienas darbu pārtrauca, lai veltītu laiku lūgšanai, un audzināja bērnus Pareizticīgajā Tradīcijā. Māte Katarīna, ļoti dievbijīga un svēta sieviete, sniedza viņam pirmo apmācību par Dievu, Jēzu Kristu, svēto dzīvi un Baznīcas gada svētajām dienām.

Bērnībā viņš mācījās skolā, kas atradās pie Čelije klostera. Vēlāk mācījās ģimnāzijā, pēc kuras pabeigšanas Nikolajs iestājas Belgradas Garīgajā Seminārā, kur parādīja sevi kā spējīgu mācekli. Pēc semināra beigšanas viņš uz neilgu laiku kļuva par lauku skolotāju. Pateicoties viņa lieliskajām spējām un pirmajām spožajām publikācijām, viņš saņēma stipendiju mācībām Šveicē un Vācijā, un vēlāk Anglijā. Oksfordā viņš pabeidza filosofijas fakultāti. Turpināt lasīšanu “Īsa svētītāja Serbijas Nikolaja biogrāfija”

Svētītājs Šanhajas Jānis par Kunga Piedzimšanas gavēni

62065865_131307793185

28. novembrī (15. novembrī pēc vecā stila kalendāra) sākas Kunga Piedzimšanas gavēnis. Tas nav pats stingrākais, jo tajā pieļaujama (sestdienās, svētdienās) zivs baudīšana. Pašās gavēņa beigās iestājas pilsoniskais Jaunais gads, bet dažviet arī atzīmē Kunga piedzimšanu pēc jaunā stila kalendāra (25. decembrī; pēc vecā stila kalendāra 25. decembris atbilst 7. janvārim pēc jaunā stila). Par to, kā attiekties pret gavēni šajās dienās, savā sprediķī runā svētītājs Jānis, Šanhajas un San-Francisko arhibīskaps, dižens askēts un gavētājs. Turpināt lasīšanu “Svētītājs Šanhajas Jānis par Kunga Piedzimšanas gavēni”

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds

st.-symeon-the-new-theologian-ii

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par nožēlu (prātmaiņu) un par to, ka dvēseles attīrīšanai nepietiek ar īpašuma izdalīšanu vien, ja neiemantosim arī raudāšanu. – (2)  Par Ādama izdzīšanu no paradīzes, un ka viņš nebūtu izdzīts no paradīzes, ja būtu nožēlojis Dieva baušļa pārkāpšanu. – (3) Kādu labumu viņam atnesa nožēla, ko viņš parādīja pēc izdzīšanas? – (4) Kā pienākas nožēlot [grēkus] tam, kurš grib patiesi nožēlot. – (5) Par Tā Kunga otro atnākšanu. – (6) To atmaskošana, kuri nedzīvo slikti, taču ne ar labu noskaņojumu, bet izliekoties. Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds”