Sv. Serbijas Nikolajs – Mozum doto desmit baušļu skaidrojums

Sv. Serbijas Nikolajs

 IEVADS

Lūk, baušļi, ko Tas Kungs Dievs Cebaots deva tautai caur Savu izredzēto un pravieti Mozu Sinaja kalnā:

1. “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs… Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”
2. “Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.”
3. “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.”
4. “Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam.”
5. “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.”
6. “Tev nebūs nokaut.”
7. “Tev nebūs laulību pārkāpt.”
8. “Tev nebūs zagt.”
9. “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.”
   10. “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”

(2.Moz.20:2-17)

Patiesi, īss šis likums, taču šie baušļi daudz runā ikvienam, kurš prot domāt un kurš meklē savas dvēseles glābšanu.

Tas, kurš ar sirdi nesapratīs šo galveno Dieva likumu, nevarēs pieņemt nedz Kristu, nedz Viņa mācību. Kurš neiemācīsies peldēt seklumā, tas nevarēs peldēt dziļumā, jo noslīks. Un kurš iesākumā neiemācīsies staigāt, nevarēs skriet, jo nokritīs un sasitīsies. Un kurš iesākumā neiemācīsies skaitīt līdz desmit, nekad nevarēs saskaitīt līdz tūkstotim. Un kurš iesākumā neiemācīsies lasīt pa zilbēm, nekad neiemācīsies lasīt tekoši un daiļrunīgi izteikties. Un kurš iesākumā neieliks mājas pamatus, velti mēģinās uzlikt jumtu.

Atkārtoju: kurš neievēro Tā Kunga baušļus, kas doti Mozum, veltīgi klauvēs pie Kristus Valstības durvīm.

Bet ko vēsta Pirmais Dieva Bauslis un ko nozīmē Tā Kunga Baušļi, mēs izpratīsim, ja aplūkosim tos tuvāk un ilgāk padomāsim par tiem.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 66. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par nožēlu (prātmaiņu) un par to, ka dvēseles attīrīšanai nepietiek ar īpašuma izdalīšanu vien, ja neiemantosim arī raudāšanu. – (2)  Par Ādama izdzīšanu no paradīzes, un ka viņš nebūtu izdzīts no paradīzes, ja būtu nožēlojis Dieva baušļa pārkāpšanu. – (3) Kādu labumu viņam atnesa nožēla, ko viņš parādīja pēc izdzīšanas? – (4) Kā pienākas nožēlot [grēkus] tam, kurš grib patiesi nožēlot. – (5) Par Tā Kunga otro atnākšanu. – (6) To atmaskošana, kuri nedzīvo slikti, taču ne ar labu noskaņojumu, bet izliekoties.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 8. vārds

(1) Dievišķajos Rakstos lasīto paturēt prātā ir Dieva spēka darbība. – (2) Par lūgšanu un lasīšanu. – (3) Kā kristietim pienākas lūgties?

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 7. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Dievs Savā neizmērojamā mīlestībā pret cilvēkiem šajā dzīvē ir pakļāvis viņus dažādiem liegumiem[1]. – (2) Nabadzība ir Svētā Dieva labdarība. – (3) Kurš nopeļ nabadzību, tas noraida kristietību un negrib būt kristietis. – (4) Ir nepieciešams, lai kristiešiem būtu sēras un bēdas.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 6. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Kas ķermenī ir slimība, tas dvēselē ir grēks. – (2) Kā mums ir ķermeņa sajūta, tā vajadzīgs, lai dvēselei piemistu garīga sajūta un tā sajustu kā savu slimīgumu, tā arī veselīgumu. – (3) Kam nepiemīt garīgās sajūtas un kas nejūt, vai viņa dvēsele ir slima vai vesela, tas vēl nav kristietis, kaut arī sevi sauktu par kristieti, jo kristīgās ticības tiešais auglis ir dvēseles veselīgums.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 5. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Kas ir pašvara, kuru Dievs dāvāja cilvēkam iesākumā? – (2) Un kas palika cilvēkā no šī pašvaras pēc krišanas?

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 4. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1) Par to, ka dvēseles nāve ir Svētā Gara attālināšanās no tās, šīs nāves dzelonis ir grēks; un ka ķermeņa nāve un nīcīgums[1] ir pielīdzināms dvēseles nāvei un iznīcīgumam. – (2) Un par to, kādas ir dvēseles mirstīguma un dzīvīguma pazīmes. – (3) Par to, kādā veidā norit nīcīguma un nāves pārvarēšana, un par to, ka nāve tagad nav izskausta, bet ir samīdīta un padarīta niecīga. – (4) Par to, kā pēc nāves pagodinās aizmigušo svēto ķermeņi, tāpat arī par augšāmcelšanos un taisno Dieva tiesu.