Hesihastisks skaidrojums līdzībai par Pazudušo Dēlu

Metr. Ierofejs (Vlahoss)

modern1

 

Runājot par Pazudušā Dēla[1] līdzības jēgu, svētītājs Gregorijs Palama skaidro līdzību hesihastiski[2]. Svētais evaņģēlists Lūka sniedz Kristus līdzību, kurā mēs lasām: “Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu” (Lk. 15, 13). Svētais Gregorijs neanalizē šo līdzību no tikumīgā viedokļa, bet gan no teoloģiskā. Viņš izklāsta tās patiesās dimensijas. Tā kā sv. Gregorijam piemīt Kristus prāts[3] un gara noslēpumu pieredze, viņš saprot tās patieso jēgu. Organiski piederēdams pie Pareizticīgās Tradīcijas, viņš izprot, ka cilvēka Krišana, tā sauktais Pirmatnējais Grēks, īstenībā ir nous [4]aptumšošana, noslāpēšana un nomērdēšana, turpretī cilvēka augšāmcelšana ir mirušā nous atdzīvināšana. No šāda skatpunkta viņš arī skaidro līdzību par Pazudušo Dēlu. Turpināt lasīt

Advertisements

Līdzība “Par atšķirību”

Vienreiz paklausībnieki paprasīja savam garīgajam tēvam:
– Tēvs, kāpēc tu šodien esi apbēdināts?
– Es cerēju, ka esmu iemācījis jums ieskatīties notikumu un lietu būtībā, ka jūs jau protat ieraudzīt patiesību arī tur, kur tā noslēpta no nevērīga skatiena. Tagad redzu, ka man tas nav izdevies.
– Kāpēc, tēvs? – mācekļi palika apbēdināti.
– Trīskārt es jums trijiem rādīju baltus apģērbus, kas sasmērēti ar netīrumiem, un jautāju, ko jūs redzat. Jūs atbildējāt: „Netīrus traipus”. Un neviens no jums neatbildēja, ka redz baltus apģērbus.

Par domām, kas ienāk apziņā

291851599
Brālis atnāk pie avvas Pimena un saka viņam:
– Man ir daudz iedomu, kas mani apdraud.
Starecs izved viņu svaigā gaisā un saka:
– Atver savu jaku un nelaid vēju!
– Es to nevaru izdarīt, – atbildēja brālis.
– Ja tu to nevari izdarīt, – teica starecs, – tad arī nevari aizkavēt domas, kas nāk pie tevis, bet tavs darbs – turēties tām pretī.

Līdzība par ērgli un gaili

Sirdsskaidrais Atonas Siluāns 

Trade Card with Rooster

Ērglis lidoja augstumos, baudīja pasaules skaistumu un domāja: „Es nolidoju lielus attālumus un redzu ielejas un kalnus, jūras un upes, pļavas un mežus; redzu zvēru un putnu daudzumu; redzu pilsētas un ciematus, un kā dzīvo cilvēki; bet lūk lauku gailis neko nezin, kā tikai savu pagalmu, kur redz pavisam tikai nedaudz cilvēkus un mājlopus; aizlidošu pie viņa un pastāstīšu par dzīvi pasaulē”.

Ērglis atlidoja uz lauku mājas jumta un redz, cik drosmīgi un jautri staigā gailis ap savām vistām, un nodomāja: „Tātad viņš ir apmierināts ar savu likteni; bet tomēr pastāstīšu viņam par to, ko es zinu”.

Un sāka ērglis stāstīt gailim par pasaules skaistumu un bagātību. Gailis no sākuma uzmanīgi klausīja, bet neko nesaprata. Ērglis, redzot, ka gailis neko nesaprot, palika bēdīgs, un viņam kļuva smagi runāt ar gaili; bet gailis, nesaprotot, ko runā ērglis, sāka garlaikoties, un viņam palika grūti klausīt ērgli. Bet katrs no viņiem palika apmierināti ar savu likteni.

Tā arī mēdz būt, kad mācīts cilvēks runā ar nemācītu, bet vēl vairāk, kad garīgs runā ar negarīgu. Garīgais ir līdzīgs ērglim, bet negarīgs gailim; garīgam prāts dienu un nakti pamācās Kunga likumā un ar lūgšanu paceļās pie Dieva, bet negarīgam prāts piesiets pie zemes un aizņemts ar iznīcīgām domām. Garīgā dvēsele bauda mieru, bet negarīgā dvēsele paliek kņadā un izskaisīta. Garīgais kā ērglis lido augstumos, un ar dvēseli jūt Dievu, un redz visu pasauli, kaut arī lūdzās nakts tumsā, bet negarīgais bauda vai godkāri, vai bagātību, vai meklē miesīgu baudu apmierināšanu. Un kad garīgais sastopas ar negarīgo, tad viņiem abiem ir garlaicīga un smaga saskarsme.

Притча об орле и петухе

Dēmonu eksāmens

Trīs dēmoni beidz semināra kursu ellē.
– Ko tu teiksi cilvēkiem, – jautāja dēmons, kas pieņēma eksāmenus, pirmajam no trijiem dēmoniem, – kad tu nokļūsi pasaulē, lai tos pazudinātu?
– Es teikšu, – atbildēja pirmais kritušais eņģelis, – ka nav Dieva.
– Ak! – teica eksaminējošais dēmons, – tas nav diez ko oriģināli, to viņi dzirdēja jau daudzas reizes, bet problēma ir, ka daudzi no viņiem pazīst Dievu personīgi.
– Ko tu viņiem jautāsi? – viņš vērsās pie otra dēmona.
– Es viņiem pateikšu, ka elles nav, – atbildēja otrs dēmons.
– Hm… Tas jau ir asprātīgāk, bet es nedomāju, ka tas ir pārāk efektīgi, jo par daudz no viņiem elles dvesmu jūt dvēselē jau tagad – būdami dzīvi.
Tad viņš griezās pie trešā dēmona:
– Un ko tu teiksi?
Trešais atbildēja:
– Es teikšu viņiem, ka nav kur steigties.
– Dodies augšup ātri! – teica dēmons, kas pieņēma eksāmenus, – sāc strādāt nekavējoties! Nedrīkst zaudēt laiku!