Sv. Nikolajs (Velimirovičs) – Ko rakstīja Kungs Jēzus Kristus ar pirkstu smiltīs?

Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos. Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši. Sacīja Viņam: “Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā. Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?” To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs. Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: “Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!” Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē. Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot. Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: “Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?” Viņa sacīja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!”

(Jāņa Evanģēlijs 8:2-11)

Pienāciet tagad, lai būt klāt vienam no visgodāmākajiem skatiem un iemācītos. Lai iemācītos un saprast, Dieva bērni, Kas ir neizsakāmā prieka avots, tā prieka, par kuru priecājās Kristus apustuļi un mocekļi.

Pienāciet arī jūs, grēcinieki, tā kā tas uz jums visvairāk attiecas. Pieejiet pie lūpām,  kuras  jūs nenosoda, pieejiet pie labās rokas, kura jūs apžēlos, un acu priekšā, kuras jūs apraud. Pieejiet pie Ķēniņa, visi jūs, lai Viņš jūs paceltu uz garīgajā pilsonībā, apģērbtu jūs ķēnišķajās purpursārtajās drānās, un vainagotu jūsu galvas ar ķēniņu vainagiem, apsēdinātu jūs blakus Sev mielastam kopā ar Saviem svētajiem enģeļiem. Pienāciet, paklausieties un ieraugiet kā Viņš, Visžēlīgais, rīkojās ar grēciniekiem, lai prieks apgaismotu jūsu sirdis.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 17. Vārds

Sv. Simeons Jaunais Teologs

1. Lai kādu labumu cilvēks darītu, viņam pašam no tā mēdz būt labums.
2. Kā uzzināt, vai Dievs ir pieņēmis mūsu gavēšanu, lūgšanu un žēlastības dāvanas?
3. Kā ir jādzied un jālūdzas?
4. Iesvētījums un brīvība dvēselei tiek sniegta caur ticību.
5. Psalmu dziedāšanas dvēselei ir jābūt lēnprātībai.
6. Ar ko tiek apslāpēta Dieva svētība?

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 16. Vārds

Sv. Simeons Jaunais Teologs

1. Kurš ir īsts kristietis?
2. Kristietis, kurš mīl slavu, baudu vai naudu, nav īsts kristietis.
3. Kristiešiem ir nepieciešams panest sajūtamus liegumus un cīnīties, lai atbrīvotos no savām kaislībām.
4. Jebkurš labs darbs jāsāk darīt ar tādu mērķi, lai pieņemtu Kristus svētību un svētumu.
5. Lūgšanās ar uzmanību ir Dieva dāvana.
6. Grēcinieki ir Dieva ienaidnieki, no kuriem Viņš novēršas.

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 14. vārds

Sirdsskaidrais Simeons Jaunais Teologs

(1.) Ko Dievs gaida no kristieša?
(2.) Kādu kaitējumu cilvēks ir pārcietis un cieš no sātana, bet to neapzinās?
(3.) Visu cilvēku dvēseles sirgst un to nesaprot.
(4.) Viņiem vajag iepazīt savas kaites, lai uzmeklētu ārstu.
(5.) Viltīgais sātans izliek ļaužu priekšā savus kārdinājumus kā kādu ēsmu.
(6.) Kādēļ ne visiem kristiešiem veicas tikumu izkopšana?

Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds

(1) Par to, ka cilvēka daba caur Dēla un Dieva Vārda iemiesošanos atkal nonāk labesībā, tas ir tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī, kurā tā bija pirms Ādama pārkāpuma. – (2) Arī par dabisko, rakstīto un garīgo likumu. – (3) Vēl par to, kādā veidā var nonākt labesībā. – (4) Un kādus darbus darot, mēs varam ieiet debesu valstībā.

Pamācība par mūsu Kunga Jēzus Kristus Otro atnākšanu

Sirdsskaidrais Efrēms Sīrietis

Mani Kristu mīlošie brāļi, uzklausiet par Otro un bijājamo mūsu Valdnieka Jēzus Kristus atnākšanu. Atcerējos par to stundu, nodrebēju no diženās bijības, domājot par to, kas tad atklāsies. Kas to [spēs] aprakstīt? Kāda mēle izteikt? Kāda dzirde uzņems sevī to, ko dzird?  Tad Ķēniņu ķēniņš, uzcēlies no Savas godības Troņa, nonāks apraudzīt visus pasaules iedzīvotājus, norēķināties ar viņiem un, kā Tiesnesim pienākas, cienīgajiem atdot labu algu, kā arī pakļaut sodam to nopelnījušos. Kad par to domāju, manus locekļus pārņem bijība, un viss nogurstu; manas acis izlej asaras, balss pazūd, lūpas sakļaujas, mēle sastingst, un domas iemācās klusēt. Ak, cik liela ir vajadzība runāt mūsu labad! Un bijība mudina mani klusēt.

Īstena Pareizticīgā svētotēvu teoloģija

Vecajs Joēls Jiannakopuloss

Ja lasi tēvus, varēsi redzēt, ka viņiem visiem vairumā jautājumu ir savas īpatnības un dažreiz pat savstarpējas nesaskaņas. Piemēram, kāds izskaidro kādu Svēto Rakstu vietu vienā veidā, bet cits citādākā veidā. Bet ir viens jautājums, kurā neviens no tēviem nebūs nesaskaņā ar pārējiem, tā ir askēze. Visi viņi cildina gavēšanu, nomodu, labprātīgu nabadzību, fiziskās grūtības un vispār smagu darbu. Neviens no viņiem necildina komfortu un vieglu dzīvošanu. Vai tu aptver šī fakta svarīgumu?

Mēs skatāmies uz to, ko svētie tēvi teica un rakstīja, un neskatāmies uz to, kā viņi dzīvoja. Tā vietā, lai komentētu tēvu tekstus, mums vajadzētu atdarināt viņu dzīves. Tēvi daudz lūdzās, ilgi bija nomodā, daudz gavēja, mīlēja nabadzību un vienkāršību, ienīda pasaulīgu prātošanu, cīnījās ar maldiem, novērsās no dzīves komforta, izvairījās no augstiem posteņiem, slavas un cieņas un mīlēja mocības. Vai mēs darām šādi? Mēs turam savās rokās tēvu grāmatas, bet mūsu dzīves ir viņu dzīvju noliegšana. Tēvi ir dzīve, nevis filoloģija!

No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: Mystagogy

Brīvība un pašattaisnošanās

Katrs cilvēks katrā lietā var pateikt daudz sevis attaisnošanai, bet ja viņš uzmanīgi ieskatīsies savā sirdī, tad ieraudzīs, ka, attaisnojoties, nevar izbēgt no viltības. Attaisnojās cilvēks tāpēc, ka negrib atzīt sevi par vismaz daļēji vainīgu pie ļaunuma pasaulē; attaisnojās tāpēc, ka neapzinās sevi apveltītu ar dievlīdzīgu brīvību, bet tikai kā parādību, lietu šajā pasaulē – un tāpēc atkarīgu no tās. Tādā apziņā ir daudz verdziska, tāpēc attaisnoties ir verdziskuma pazīme, kura nepiedien Dieva dēliem.

Arhimandrīts Sofronijs Saharovs

Kavsokalivas Porfīrijs – Kristīga attieksme

Svētais Kavsokalivas Porfīrijs  (1906-1991)

„Fanātismam nav nekāda sakara ar Kristu. Esi īsts kristietis. Tad tu nesteigsies jebkuru tiesāt, bet tava mīlestība „apklās visu”[1]. Pat pret citas reliģijas pārstāvi tu vienmēr rīkosies kā kristietis. Tas ir, tu laipni izrādīsi viņam cieņu, neskatoties uz viņa reliģiju… Jāciena citas personas brīvība. Tieši kā Kristus stāv pie durvīm un klauvē[2] un neiebrūk ar varu, bet gaida, kad dvēsele labprātīgi Viņu pieņems, tā arī mums jāattiecas tādā pašā veidā pret ikvienu dvēseli.”

[1] 1.Pēt.4:8 “Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.”

[2] Atkl.3:20 „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.”

no angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Dievnama apmeklēšana

Kāds vīrs vaicāja priesterim:
– Ja Dievs ir visur, kādēļ man ir jāiet uz Baznīcu?
Uz ko priesteris atbildēja:
– Visa atmosfēra ir piepildīta ar ūdeni; bet, kad tu gribi dzert, tev ir jāiet pie avota vai akas.