Kritērijs tam, vai Baznīca ir vai nav labā stāvoklī

maxresdefault

Protopresbiters Jānis Romanidiss

Iztēlosimies, ka Baznīca vienmēr kopš nodibināšanas ir bijusi klīnika, slimnīca, kurā cilvēki ieiet, lai ārstētos, un šī ārstēšana ir nous[1] attīrīšana, tad nous apgaismošana, tad cilvēka dievišķošana tā, ka viņš var sasniegt savu dabisko stāvokli. Cilvēka dabiskais stāvoklis ir nesavtīga mīlestība, tāda mīlestība, kura “nemeklē savu labumu”[2]. Turpināt lasīt

Advertisements

Paīsijs Veļičkovskis – Kā laji var glābties?

Kā laji[1] var glābties?

f_ico10b

Sirdsskaidrais Paīsijs Veļičkovskis

Iesaku jums cītīgāk lasīt Dievišķos Rakstus un mūsu svēto un Dievnesēju Tēvu mācību, kuriem Vissvētā Gara svētībā dots saprast Dieva Valstības noslēpumus, tas ir, patieso Svēto Rakstu jēgu; viņu gara apgaismotajā mācībā jūs atradīsiet visu, kas ir nepieciešams glābšanai. Un es, grēcīgais, savā aprobežotajā prātā atbildu jums uz jūsu jautājumu: visžēlsirdīgais Dievs veic mūsu glābšanu ar pareizticīgo ticību, labiem darbiem un Savu svētību. Pareizticīgā ticība ir tā, kuru glabā vienīgā svētā, Biedrotā un Apustuliskā Austrumu Baznīca; bez šīs pareizticīgās ticības neviens nekādi nevar izglābties. Labie darbi – tie ir Evaņģēlija baušļi, bez kuriem, kā arī bez ticības nevienam nav iespējams izglābties. Pareizticīga ticība bez labiem darbiem ir mirusi, un labie darbi bez ticības arī ir miruši. Tam, kurš vēlas glābšanos, ir nepieciešami abi kopā: gan pareizticīgā ticība ar labiem darbiem, un labie darbi ar pareizticīgo ticību, un tad ar Dieva svētības palīdzību, kas veicina viņa labos darbus, viņš glābjas saskaņā ar Kristus vārdiem, Kurš ir teicis: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”[2] Un jāzina, ka Glābējs Kristus, mūsu Patiesais Dievs, Kurš grib visiem cilvēkiem glābšanos, nostādīja par likumu labos darbus, tas ir, Savus glābjošos Evaņģēlija baušļus vienādi visiem pareizticīgajiem kristiešiem, kā mūkiem tā arī lajiem, dzīvojošiem ar sievām un bērniem, un prasa no visiem pareizticīgajiem kristiešiem to viscentīgāko izpildīšanu, tāpēc ka Viņa svētie baušļi neprasa lielus miesas pūliņus, bet vienīgi labu dvēseles vēlmi: Viņa svēto baušļu “jūgs ir patīkams” un to izpildīšanas “nasta viegla”[3]. Turpināt lasīt

Pareizticīgā patiesība par askēzi

25ce259525ce259925ce259a25ce259f25ce259d25ce25912b25ce25a425ce25a925ce259d2b25ce259525ce259d2b25ce259125ce25a325ce259a25ce259725ce25a325ce259525ce25992b25ce25

Arhimandrīts Kirills Kostopuloss

Mēs visi zinām, ka uz jautājumu: “Kam jānodarbojas ar askēzi?”, atbilde ir sekojoša: “Askētiem.” Tomēr vai šādu atbildi var attaisnot pareizticīgā teoloģija?

Lai patiesi atbildētu uz augstākminēto jautājumu, mums jāņem vērā pirmā cilvēka krišana, krišanas posts un bezgalīgais eksistenciālais Augšāmcelšanās prieks. Askēze būtībā ir pieredze un šī posta pārvarēšana ar Augšāmcelšanās cerības gaismu. Turpināt lasīt

Ienaidnieks mūsos

Intervija ar starecu, Petras klostera (Grieķija) arhimandrītu Dionīsiju (Kalambokas)

295855747

Arhimandrīts Dionīsijs (Kalambokas) ir Petras vīriešu klostera priekšnieks un starecs Grieķijas Pareizticīgo baznīcas Tesaloniku un Tanariotersaļas metropolijā. Viņš garīgi aprūpē arī trīs sieviešu klosterus: divus šajā eparhijā – Divpadsmit apustuļu klosteri „Sarkanā Baznīca” un svētā Georgija klosteri „Karaiskaki”, kā arī Dzīvudarošā Krusta Pacelšanas klosteri Tēbās. Turpināt lasīt