Sv. Filarets – Dieva Parādīšanās

Dieva Parādīšanās (Tā Kunga Kristības)

Svētītājs Filarets Voznesenskis (1903.-1985.),
Ņujorkas un Austrumu Amerikas metropolīts,
Krievu Aizrobežu Baznīcas virsgans (1964.-1985.).

Dieva Parādīšanās jeb Tā Kunga Kristību svētkos, ikvienam pareizticīgajam kristietim nebūtu lieki atcerēties par citu kristību, par to kristību, kura norisinājās ar katru no mums, pareizticīgajiem kristiešiem, kurā katrs no mums deva ar savu krustvecāku (vai savām) lūpām apsolījumu Dievam tajā, ka viņš vienmēr atsacīsies no sātana un viņa darbiem un vienmēr savienosies, “sasaistīsies” ar Kristu.

Tas, atgādinu, it īpaši piedien šo svētku dienā. Lūk, tagad notiks svinīgā lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Tās centrs, var sacīt galvenā daļa ir dižena lūgšana, kurā pagodinās Tas Kungs un piesauc Svētā Gara svētību uz iesvētāmo ūdeni. Šī lūgšana sākas ar brīnišķīgiem vārdiem: “Dižens esi, Kungs, un brīnumaini Tavi darbi un neviens vārds nav pienācīgs Tavu brīnumu apdziedāšanai.” Tie, kuri bija klāt kristību noslēpuma veikšanā un bija uzmanīgi klātesoši, zina, ka ūdens  iesvētīšanas lūgšana, kurā tiks kristīts cilvēks, sākas ar tiem pašiem vārdiem, un šīs lūgšanas pirmā daļa ir pilnībā tāda pati gan lielajā ūdens iesvētīšanā, gan arī kristību noslēpumā. Un tikai pēc tam, pēdējā daļā, lūgšana kristību noslēpuma laikā izmainās, piemērojoties šim noslēpumam, kad tiks kristīta jauna cilvēka dvēsele.

Turpināt lasīšanu “Sv. Filarets – Dieva Parādīšanās”

Kristus Piedzimšana ikonās

Svētīgus Kristus Piedzimšanas svētkus!

Svētīgus Kristus Piedzimšanas svētkus!

Radītājs, redzēdams bojā ejam cilvēku, ko Viņš ar Savām rokām radījis, debesis nolaidis, kāpj zemē un paņem visu viņa dabu, tik tiešām miesu pieņemdams no dievišķīgas šķīstas Jaunavas; jo Viņš ir paaugstinājies.

Kristus Dievs, Tēva Gudrība, Vārds un Spēks, Dēls un Atspīdums pirms visiem debesu un zemes spēkiem neizprotamā veidā par cilvēku tapis, mūs atjaunoja: jo Viņš ir paaugstinājies.

Visuaugstākais! Tu pasaulē esi atnācis kā līdzīgs mirstīgiem cilvēkiem, labprāt no Jaunavas miesu pieņemdams, lai iznīcinātu čūskas galvas indi; un lai Dievs vestu visus no tumsības vārtiem pie dzīvudarošas gaismas.

(no Kristus Piedzimšanas svētku dievkalpojuma)

Dievadzemdētājas Piedzimšanas dievkalpojuma framenti

Dievadzemdētājas Piedzimšanas dievkalpojuma framenti

(Litijas stihiras, 1. meldiņš)

Šodien, ļaudis, ir mūsu pestīšanas iesākums; jo no neauglīgās piedzima Tā kopš seniem laikiem priekšsludinātā Māte, Jaunava un Dievadzemdētāja, izauga zieds no Isaja un zars no viņa saknes. Lai ciltstēvs Ādams priecājas un Ieva priekā dej; jo, redzi, no Ādama sāna radītā meita, visiem dzirdot, arī meitas meitu slavē: jo man, saka viņa, ir piedzimusi glābēja, caur kuru es tapšu atsvabināta no elles saitēm. Lai Dāvids priecājas, uz koklēm spēlēdams, un lai Dievu teic, jo, redzi, no neauglīgām miesām cēlās Jaunava mūsu dvēseļu pestīšanai.

(2. meldiņš)

Nāciet visi, jaunavīgie un šķīstības sargātāji, nāciet ar mīlestību paaugstiniet to jaunavības godu, no cieta akmens tekošo dzīvības avotu un no neauglīgās izaugušo “ērkšķu krūmu”, tā garīgā uguns, kas šķīstī un apgaismo mūsu dvēseles.

Kas tas par svētku troksni? Joakims un Anna slepenībā svin, saukdami: Ādam un Ieva, priecājieties šodien ar mums; jo tā pārkāpuma dēļ, caur kuru citkārt paradīze tapa aizslēgta, mums ir dots svētības auglis, dievišķīgā Jaunava Marija, kas visiem paradīzes vārtus atver.

Šodien no teicamās Annas neauglīgajām miesām izcēlās priekšsludinātā visu Ķēniņiene, Dieva mājoklis, mūžīgās būšanas dievišķīgais miteklis, caur kuru varmācīgā elle ir uzvarēta un ciltsmāte Ieva top ievesta pastāvīgā dzīvošanā. Uz Viņu lai cienīgi saucam: Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir Tavas miesas auglis.

Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. ( 8. meldiņš)

Pūtīsim garīgās stabules mūsu augsti godājamā svētku dienā; jo šodien no Dāvida sēklas piedzima dzīvības Māte, kas tumsību aizdzen, Ādamu atjauno, Ievu uzaicina, nemirstību iztecina, no nīcības izglābj un caur kuru mēs esam ar Dievību savienoti un no nāves izglābti. Uz Viņu mēs ticīgie ar Gabriēlu lai saucam: esi sveicināta, Tu Dieva apžēlotā, Tas Kungs ir ar Tevi, Tevis dēļ mums dāvinādams lielu žēlastību.

(Stihiras ar psalmu rindām, 4.meldiņš)

No taisnajiem – Joakima un Annas mums ir atspīdējis visas pasaules prieks, augsti teicamā Jaunava, kas savas lielās šķīstības dēļ ir par dzīvu Dieva namu tapusi un top atzīta par vienīgo īsteno Dievadzemdētāju. Viņas lūgšanu dēļ, Kristu Dievs, nosūti mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.

Pants: Klausies, meita, un raugi un pievērs šurp savas ausis.

Caur eņģeļa priekšsludināšanu šodien no taisnajiem Joakima un Annas izcēlās visšķīstais auglis – Jaunava, debesis, Dieva godības krēsls un šķīstības trauks, prieka vēstnese visai pasaulei, mūsu dzīvības gādātāja, lāstu atņēmēja un svētības devēja. Tad nu, ak Dieva aicinātā Jaunava, savas piedzimšanas svētkos izlūdz mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.

Pants: Bagāti ļaudis tavā priekšā pielūgs.

Šodien neauglīgā, bez bērniem esošā Anna lai līksmi plaukšķina ar rokām, virs zemes dzīvojošie lai ģērbjas spožā apģērbā, ķēniņi lai spēlē, augstie priesteri lai svētīdami līksmojās, visa pasaule lai svētkus svin; jo, redzi, no Isaja saknes ir cēlusies Ķēniņiene, Tēva nevainīgā Līgava. Nu sievas vairs nenoskums, bērnus dzemdēdamas; jo prieks ir atspīdējis un pasaulē dzīvo visu cilvēku dzīvība. Un nu vairs netaps atstumtas Joakima dāvanas; jo Annas raudas ir par prieku pārvērstas. Priecājies ar mani, – sauc viņa, – viss izredzētais Izraēls; jo Tas Kungs man ir devis dzīvu Dieva Godības pili, visiem par prieku un līksmību un mūsu dvēselēm par pestīšanu.

Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. (8.meldiņš)

Nāciet visi ticīgie, tecēsim pie Jaunavas; jo, redziet, piedzima tā, kas pirms dzimšanas izredzēta par mūsu Dieva Māti, – jaunavības trauks, Ārona zaļojošais zizlis no Isaja saknes, praviešu priekšsludinātā un taisno Joakima un Annas auglis. Redziet, viņa piedzima, un – pasaule ar Viņu atjaunojās. Viņa piedzima, un – draudze tērpjas savā glītumā. Viņa – svētais nams un Dieva mājoklis, šķīstības trauks un ķēniņa pils. Kurā noticis augsti teicams noslēpums – Kristū sastapušos dabu neizteicamā savienošanās. Viņam klanīdamies, mēs visnevainīgās Jaunavas piedzimšanu augsti slavējam.

Arhib. Averkijs – Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…

MHcKTkXFKFs

Arhibīskaps Averkijs bija nevainojams pareizticīgās tikumības un garīgās dzīves skolotājs, un vienlaicīgi nepārspēts teologs un mūsu virzītājs svēto tēvu mācībā. Mūsu nožēlojamajos laikos ir palicis nedaudz svēto. Bet pat, ja mēs neredzam mūsu vidū tādus stingrus un taisnīgus vīrus kā arhibīskaps Averkijs, viņa mācība paliek ar mums un var būt vadošs stars arvien tumšākajās dienās, kas pietuvojas, ko viņš paredzēja – dienas, kad Baznīcai var nākties aizbēgt uz tuksnesi (ar šo terminu bieži apzīmē dzīvesveidu nostāk no cilvēkiem), kā Sievai Atklāsmes grāmatā – pēdējo laiku Baznīcai.[1]

Priestermūks Serafims Rouzs (†1982 g.)

Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…

“Šī ir tā diena, ko tas Kungs ir darījis, priecāsimies un līksmosimies tajā!”

Baisās garīgās tumsas, patiesi ellīgas tumsas vidū, kura ar katru dienu arvien vairāk un vairāk ietin mūsu pretlikumībās iestigušo zemi, ieraujot sevī jau gandrīz visu cilvēci, mūs atkal apstaroja ar spilgtiem un dzīvinošiem savas Dievišķās gaismas stariem Svētā Pasha, pārpildīdama mūsu sirdis ar neizsakāmu prieku, liekot aizmirst visas zemes sēras. Turpināt lasīšanu “Arhib. Averkijs – Augšāmcelšanās diena, apgaismosimies, ļaudis…”

Lācara sestdiena un Kunga ieiešana Jeruzalemē

Fragmenti no metropolīta Ierofeja Vlahosa grāmatas „Kunga svētki” („The Feasts of the Lord”, 2013)

Kunga Ieiešana Jeruzalemē jeb Palmu svētdiena Pareizticīgajā Baznīcā ir vieni no divpadsmit lielajiem svētkiem. Tos svin Lielā gavēņa laikā, nedēļu pirms Kunga augšāmcelšanās svētkiem. Tāpat kā katru gadu mainās Pashas svinēšanas datums, mainās arī Palmu svētdienas datums.

Palmu svētdienai ir piesaistīti citi nozīmīgi svētki – Lācara sestdiena, kuru svin dienu ātrāk – sestdienā pirms Palmu svētdienas.

Abiem svētkiem pamatā ir notikumi, kas aprakstīti sinoptiskajos evaņģēlijos, proti, Mateja, Lūkas un Marka evaņģēlijā. Katram autoram nedaudz atšķiras aprakstīto notikumu detaļas, bet kopumā viņu liecības ir ļoti līdzīgas. Turpināt lasīšanu “Lācara sestdiena un Kunga ieiešana Jeruzalemē”

Labās Vēsts pasludināšanas dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”

cart161

Sveicieni Labās Vēsts pasludināšanas svētkos!

Labās Vēsts pasludināšanas svētku dievkalpojuma stihiras uz “Kungs es piesaucu”, 6.meldiņš:

Mūžīgo padomu Tev, Jaunava, sludinādams, Gabriels priekšā nostājās, Tevi sveicinādams un sacīdams: esi sveicināta, Tu neapsētā zeme, esi sveicināta Tu, nesadegošais krūms; esi sveicināta, Tu nesaredzamais dziļums, esi sveicināta, Tu uz debesīm vedošais tilts un augstās kāpnes, ko Jēkabs redzēja; esi sveicināta, Tu dievišķīgās mannas trauks; esi sveicināta, Tu Ādama atjaunotāja: Kungs ir ar Tevi! (2x)

Tu rādies man kā cilvēks, – tā saka visnevainīgā Jaunava uz eņģeļu virsnieku: bet kā tu saki man tādus vārdus, kas ir augstāki par cilvēku saprašanu? Jo tu teici, ka ar mani būs Dievs un iemājos manās miesās; bet, saki man, kā es varu būt par plašu mājokli un svēto vietu Tam, Kas ir augstāks par Ķerubiem? Nepievil mani ar glaimu vārdiem, es kārību nepazīstu; es esmu jaunava: kā es bērnu dzemdēšu? (2x)

Kur Dievs grib, tur dabas likumi top uzvarēti, – saka bezmiesīgais; un te notiek kas augstāks par cilvēka saprašanu, tici maniem patiesīgajiem vārdiem, Vissvētā, Visnevainojamā! Tad viņa sauca: lai man notiek tagad pēc tava vārda, un es dzemdēšu Bezmiesīgo, kas no manis miesu pieņems, lai Viņš, kā vienīgais spēcīgais, cilvēku ieceltu pirmbijušā un vēl augstākā godā.

Slava un tagad, 6. meldiņš:
No debesīm tika sūtīts virseņģelis Gabriels – Jaunavai miesā ieņemšanu sludināt; un Nācaretē atnācis, pats sevī domāja, par šo lietu brīnīdamies: kā gan augstībā Neaptveramais no Jaunavas lai piedzimst? Kam debesis ir par goda krēslu un zeme par kāju pameslu, Tas ieiet Jaunavas miesās! Uz ko sešspārnainie un daudzacainie [Serafi] nedrīkst skatīties, Tam labpatikās no Viņas miesu pieņemt: patiesi šis ir Dieva vārds. Kāpēc tad es stāvu un nesaku Jaunavai, esi sveicināta, tu Dieva apžēlotā, Kungs ir ar Tevi; esi sveicināta, Tu šķīstā Jaunava; esi sveicināta Tu Līgava Mūžamjaunava; esi sveicnāta Tu, Dzīvības Māte: augstiteicams ir Tavas miesas Auglis.

metr. Filarets Vozņesenskis – Kristus Piedzimšanas svētku sprediķis par mieru

Ņujorkas metropolīts Filarets (Vozņesenskis) ir Krievu Aizrobežu Pareizticīgo Baznīcas pirmais hierarhs 1964.-1985.g.

nativity1

Kristus Piedzimšanas svētku priekšvakara sprediķis par mieru

«Ar mums ir Dievs, ņemiet vērā, tautas, un padodieties, jo ar mums ir Dievs.»

Mēs dzirdējām, kā šīs dienas svētku dievkalpojuma pašā sākumā dziedātāji svinīgi un priecīgi izdziedāja šos svētos vārdus; tie izteikti vairākus simtus gadu pirms Kristus Piedzimšanas un tos sacīja dižais noslēpumu redzētājs un pravietis Jesaja. Kad viņš tos pauda, visa pasaule atradās pagānisma tumsībā. Tikai pavisam vāji dega īstenās dievzināšanas liesmiņa mazā ebreju tautā, mazajā Palestīnā, bet cilvēku miljoni atradās pagānisma tumsībā, un tomēr, Svētā Gara apspīdēts, pravietis ar savu iedvesmoto skatienu sniedzas tālu uz priekšu caur šo pagānisko tumsību, un to, kas piepildījās daudz vēlāk, jau vēro, kā notikušuun saka: “Ar mums ir Dievs. Ņemiet vērā, tautas” (Jes.8:9,10).

Pagāja vairāki simti gadu līdz notika tas, ko paredzēja pravietis Jesaja, un īstenojās  brīnumainākais brīnums – “liels dievbijības noslēpums”[1]: Dievs parādījās miesā un izvēlējās gulties silītē. Un Baznīca, aicinot mūs ar ticības un paļāvības spārniem pārcelties uz Betlēmi, sauc: “Kristus piedzimis, slavējiet! Kristus no debesīm, ejiet pretī! Kristus virs zemes, celieties!

Mēs dzirdējām arī aizkustinošo evaņģēlija vēstījumu, kā gani ar vienkāršu sirdi, sargādami savus ganāmpulkus Betlēmes klajumos, tika pagodināti ar atklāsmi no debesīm, sadzirdēja Debesu vēstneša labo vēsti, ka pasaulei piedzimis Glābējs, bet pēc tam saklausīja arī eņģeļus dziedam: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūk.2:14). Un, protams, šī dziedāšana viņiem palika atmiņā uz visu mūžu, un attiecībā uz viņiem var teikt dzejnieka vārdus, ka “debesu skaņas viņiem nevarēja aizstāt garlaicīgās zemes dziesmas…”

Svētie eņģeļi dziedāja par mieru. Un Tas, Kurš atnāca uz zemi un iegūlās silītē, saucas “Stiprais Dievs, Valdītājs un miera Pavēlnieks” (Jes.9:6). Bet tagad bieži runā, ja Kristus arī ir atnesis mieru uz zemes, tad šis miers neīstenojās, tāpēc ka arī pēc Viņa piedzimšanas, tāpat kā iepriekš, starp ļaudīm pastāv daudz naida, plosās kari, sevišķi paši niknākie ir iekšējie nemieri, brāļu kari.

Bet veltīgi kristietībai pārmet, ka tā nav izpildījusi savu apsolījumu un nav devusi pasaulei mieru. Kad runa ir par ārēju mieru, tad jāatceras, ka Glābējs ir noteikti un stingri pateicis: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mat.10:34) Tie ir viņa tiešie vārdi Svētajā Evaņģēlijā. Bet te nav pretrunas ar to, ko dziedāja svētie eņģeļi, tāpēc ka miers mēdz būt dažāds.

Tagad dzirdam daudz runu par mieru, par visas pasaules mieru, par miera konferncēm utt. – daudz skaistu vārdu tiek pateikts un sarakstīts par šo tēmu. Un priekšā visiem ar šādām runām ir tieši tā vara, kuras galvenais mērķis ir nekādi nepieļaut mieru. (Domāta PSRS vara – Tulk. piez.) Bet tā skandina par mieru visvairāk. Cik daudz melu, cik daudz viltus šajās runās! Visi šie nelaimīgie mieranesēji grib samest vienā kaudzē principus, kas ir pilnīgi nesavienojami un kopā nevar pastāvēt. Nevar būt uguns kopā ar ūdeni. Viens un tas pats nevar būt vienlaicīgi gan balts, gan melns. Labestība un ļaunums nekad nevarēs savienoties. Un, lūk, mēs ar skumjām redzam, ka šie meli iekaro arvien vairāk un vairāk pozīciju, tie arvien uzvar. Bet tā saucamā “brīvā pasaule”, burtiski ik uz soļa apkaunojoši atkāpjas un atkāpjas tās bezkaunīgā, atklātā, pilnīgi klajā spiediena priekšā.

Tak, lūk, atcerieties: šādu ārēju mieru Tas Kungs nekad nebija solījis. Gluži otrādi, Viņš teica tieši: “Jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu” (Mat.24:6); runāja par iekšējiem nemieriem un par to, ka ļaudis galu galā mirs no bailēm vien, no gaidām – kas vēl nāks pār pasauli? Bet tajā pašā laikā Tas Kungs Noslēpumainajā vakariņā, runājot ar saviem apustuļiem, stāstīja viņiem tieši par to, ko dziedāja eņģeļi Viņa piedzimšanas naktī. Tas Kungs šajā sarunā teica: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu,” un tūlīt pat piebilda: “ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jāņa 14:27). Kristus miers pavisam nav tas, par kuru kliedz viltus miera nesēji. Kristus miers pirmām ir kārtām cilvēka miers ar Dievu un ar sirdsapziņu, miers, piepildīts ar taisnību un mīlestību, nevis ar meliem un viltu. Un, lūk, šo te mieru Pestītājs Kristus patiesi atnesa uz zemes, un Viņa uzticamie sekotāji zina, kas ir Kristus miers. Sirdsskaidrais Sārovas Serafims sacīja vienam no saviem apmeklētājiem: “Mans iepriecinājum, iemanto miera garu un ne tikai pats glābsies, bet tūkstošiem apkārt tev glābsies.”

Cilvēce ir noilgojusies pēc patiesa, īsta miera, tāpēc ka visos šajos maldinošajos miera aicinājumos to neredz. Vai mēs neredzam, par ko pārvēršas dzīve? Pasaule arvien tālāk un tālāk virzās no tā prom. Bet Tas Kungs taču vēl senajos laikos caur pravieti bija runājis par viltus miera nesējiem, ka viņi apmāna savus klausītājus, sakot: “Miers! Miers!, bet miera nav” (Jer.6:14[2]). Un Tas Kungs tieši piebilst caur pravieti: “[Dievu] negodājošiem nav miera!” (Jes.48:22). Un arī nebūs miera cilvēcē, tāpēc ka tā arvien vairāk un vairāk nododas negodam.

metropolitan_philaret_voznesensky3
metr.Filarets Vozņesenskis

Bet lai nesamulst mūsu sirds. Savu mieru Tas Kungs dāvā ikvienai dvēselei, kura meklē šo mieru un kura Viņam pakļaujas. Pietiek cilvēkam savā dzīvē nostāties uz labsirdīga kristīgā ceļa un Kristus miers uzreiz sāk valdīt viņa dvēselē.

Tas Kungs, miera Ķēniņš un Pavēlnieks, lai dāvā Savu svētīgo mieru katrai Viņam uzticīgai dvēselei. Āmen.

[1] 1.Tim.3:16 “Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā, taisnots Garā, parādījies eņģeļiem, sludināts tautām, ticēts pasaulē, uzņemts godībā.”

[2] “Tie grib Manas tautas vainu pavirši dziedināt, sacīdami: miers, miers! – kur miera nav.”

Svētītājs Šanhajas Jānis par Kunga Piedzimšanas gavēni

62065865_131307793185

28. novembrī (15. novembrī pēc vecā stila kalendāra) sākas Kunga Piedzimšanas gavēnis. Tas nav pats stingrākais, jo tajā pieļaujama (sestdienās, svētdienās) zivs baudīšana. Pašās gavēņa beigās iestājas pilsoniskais Jaunais gads, bet dažviet arī atzīmē Kunga piedzimšanu pēc jaunā stila kalendāra (25. decembrī; pēc vecā stila kalendāra 25. decembris atbilst 7. janvārim pēc jaunā stila). Par to, kā attiekties pret gavēni šajās dienās, savā sprediķī runā svētītājs Jānis, Šanhajas un San-Francisko arhibīskaps, dižens askēts un gavētājs. Turpināt lasīšanu “Svētītājs Šanhajas Jānis par Kunga Piedzimšanas gavēni”