Sākums » pārdomas » Pretinde pret depresiju

Pretinde pret depresiju

Mūks Mozus Svētkalnietis

mosestheathonite

Mūsu laikam ir raksturīga pārmērīga pārpilnība un pārmērīga patērēšana. Tas ir, augstas tehnoloģijas, zinātnes progress, neskaitāmas ērtības un materiālās izpriecas – ekonomiskā krīze nedaudz uzspieda uz bremzēm – bet vērojams nopietns psiholoģisko problēmu bums, un cilvēks redz drūmas sejas – nervozas, apmulsušas, pārbijušās, bēdīgas un noraizējušās ļaužu sejas, sejas pakļautas stresam.

Pat jaunatne cieš no intensīvām problēmām, iekšējiem konfliktiem, garīgās bezizejas, neciešama tukšuma.

Skaisti, jauni, izglītoti un bagāti ļaudis, bet nesmaidīgi, grūtsirdīgi un pesimistiski. Šis ir iekarojumu, atklājumu, ienākumu un panākumu laikmets, bet ļaudis tajā jūtas apdalīti, dvēseliski neveselīgi, neapmierināti, nepriecīgi. Modē ir melanholiskas[1] sejas.

Jaunatnes izaicinošais apģērbs, improvizētā diennakts izklaidēšanās, aizraušanās ar drausmīgu lāstu – narkotikām, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošanu, sāpīga atkarība no daudzu stundu pavadīšanas internetā un daudzas citas lietas padziļina problēmu un tās risināšanu. It kā kādi ļaudis par visām varēm grib sagraut savu veselību, saīsināt savu dzīvi un grib piespiest sevi neinteresēties par savu nākotni. Ļoti skumja statistika, 340 miljoniem cilvēkiem ir nopietnas problēmas, kas saistītas ar psihisko veselību. Vispasaules veselības aizsardzības organizācija paziņoja, ka Eiropā un Amerikā gandrīz puse iedzīvotāju cieš no depresijas, melanholijas un vieglas distīmijas[2] formas – hroniskās depresijas formas.

Šodien vaļsirdīgi un ar sāpēm tiek atzīmēts, ka nedz jaunība, nedz skaistums, nedz slava un veiksme, nedz daudz naudas un daudz dārga apģērba neved pie gaidītā prieka un daudzējādi vēlamās veiksmes. Bet, vai tik tiešām vienmēr klātesošo drūmo noskaņojumu nevar ietekmēt, lai visi beigtu bagātināt antidepresantus ražojošās industrijas? “Pārmērīga nomāktība, – saka mūsu Baznīcas Svētie Tēvi, – ir no ļaunā skumju gara, kurš noved pie depresijas un melanholijas.” Vietā ir teikts, ka skumju stāvoklis dažreiz var kļūt mokoši patīkams, tas ir, tā ir mērena sadomazohisma forma. Mūsdienu sabiedrības ieražas izpauž un parāda lielu vilšanos, kas izriet no vērtību trūkuma un no individuālisma. Katrs cilvēks, ja cenšas un ja viņš reāli grib, var tieši atraidīt no savas dzīves visu to, kas viņam nedod īstu optimismu, prieku un gandarījumu. Tādā veidā cilvēks izjutīs mieru, klusumu un mierinājumu. Viņa sirdsapziņa būs mierīga, viņa dzīve – nesatricināmi mierīga, pat viņa miegs būs ciešs. Dzejnieks T. S. Eliots[3] saka: “Darot kaut ko lietderīgu, runājot kaut ko pareizu, ieskatoties kaut kur tik tiešām labajā, ir pietiekami, lai izdaiļot tavu dzīvi.” Fjodors Dostojevskis[4] saka: “Skaistums glābs pasauli.” Lieta tajā, ka ļaunums, viltība, bezkaunība met izaicinājumu un pavedina, bet labais, labklājīgais, svētais un krietnais ir tas, kas vienmēr reāli pievelk un visvairāk dziļi aizskar.

Pareizticīgajai tradīcijai piemīt spēks, stiprums, jēga, ticība, mierinājums un cerība. Vienīgi var mēģināt kādiem ļaudīm izskaust no sirds šo bagāto un dzīvradošo tradīciju, lai palielinātu skumjo, nenomierināmo, bezcerīgo ļaužu skaitu. Šī tradīcija dzemdēja diženus svētos un varoņus. Pienācis laiks reālam pieprasījumam un atkārtotai savienībai ar vēsturi, tradīciju un tās turpinājumu. Ir nepieciešams labvēlīgs laiks, un tas pienāk jaunai mūsu tradīcijas atklāsmei un spēcīgai pārliecībai pret izmisumu, grūtsirdību, depresiju un melanholiju. Tas ir pretstats mūsdienu lielajai dvēseliskajai sāpei. Mums vajag to steidzīgi meklēt, lai izdziedinātos. Nevar izturēt bezjēdzīgu un pelēku dzīvi. Vai tiešām es pārspīlēju un esmu vecmodīgs?

No krievu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš
No bulgāru uz krievu valodu tulkoja Vitālijs Čebotars
Avots: Образование и Православие

[1] Melanholija noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība. (Avots http://tezaurs.lv/ )

[2] Distīmija – garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums. (Avots: http://tezaurs.lv/ )

[3] Tomass Stērnss Eliots bija amerikāņu-angļu dzejnieks, dramaturgs, literatūras kritiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1948). Eliots uzskatāms par vienu no izcilākajiem modernisma dzejniekiem. (Avots: https://lv.wikipedia.org )

[4] Fjodors Dostojevskis bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs. Viņu uzskata par vienu no izcilākajiem pasaules rakstniekiem. (Avots: https://lv.wikipedia.org )

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s