Tēvs Serafims Rouzs par īstenās Ortodoksālās Kristietības saglabāšanu nākotnē pirms 45 gadiem rakstīja:
“Mums pašiem ir sajūta, kas pagaidām vēl nebalstās ne uz ko ļoti noteiktu, ka labākās cerības saglabāt patieso Ortodoksiju turpmākos gadus būs tādās mazās ticīgo sapulcēs, kurās cik vien iespējams būs “vienotība prātā un garā”. 20. gadsimta vēsture mums jau ir parādījusi, ka mēs nevaram vairs gaidīt neko daudz no “Baznīcas organizācijas”; tur, nemaz nerunājot jau par herēzēm, pasaulīgais gars ir kļuvis ļoti spēcīgs. Arhibīskaps Averkijs un arī mūsu pašu bīskaps Nektārijs ir mūs brīdinājuši gatavoties gaidāmajiem katakombu laikiem, kad Dieva svētība var tikt atņemta no “Baznīcas organizācijas” un paliks tikai atsevišķās ticīgo grupās. Padomju Krievija jau sniedz mums paraugu tam, ko varam sagaidīt – tikai sliktāko, jo laikmets nekļūst labāks.”
No tēva Serafima Rouza vēstules dakterim Aleksandram Kalomirosam 1976.g. 21.jan./3.feb.
Svētītājs Filarets Voznesenskis (1903.-1985.), Ņujorkas un Austrumu Amerikas metropolīts, Krievu Aizrobežu Baznīcas virsgans (1964.-1985.).
Dieva Parādīšanās jeb Tā Kunga Kristību svētkos, ikvienam pareizticīgajam kristietim nebūtu lieki atcerēties par citu kristību, par to kristību, kura norisinājās ar katru no mums, pareizticīgajiem kristiešiem, kurā katrs no mums deva ar savu krustvecāku (vai savām) lūpām apsolījumu Dievam tajā, ka viņš vienmēr atsacīsies no sātana un viņa darbiem un vienmēr savienosies, “sasaistīsies” ar Kristu.
Tas, atgādinu, it īpaši piedien šo svētku dienā. Lūk, tagad notiks svinīgā lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Tās centrs, var sacīt galvenā daļa ir dižena lūgšana, kurā pagodinās Tas Kungs un piesauc Svētā Gara svētību uz iesvētāmo ūdeni. Šī lūgšana sākas ar brīnišķīgiem vārdiem: “Dižens esi, Kungs, un brīnumaini Tavi darbi un neviens vārds nav pienācīgs Tavu brīnumu apdziedāšanai.” Tie, kuri bija klāt kristību noslēpuma veikšanā un bija uzmanīgi klātesoši, zina, ka ūdens iesvētīšanas lūgšana, kurā tiks kristīts cilvēks, sākas ar tiem pašiem vārdiem, un šīs lūgšanas pirmā daļa ir pilnībā tāda pati gan lielajā ūdens iesvētīšanā, gan arī kristību noslēpumā. Un tikai pēc tam, pēdējā daļā, lūgšana kristību noslēpuma laikā izmainās, piemērojoties šim noslēpumam, kad tiks kristīta jauna cilvēka dvēsele.
Radītājs, redzēdams bojā ejam cilvēku, ko Viņš ar Savām rokām radījis, debesis nolaidis, kāpj zemē un paņem visu viņa dabu, tik tiešām miesu pieņemdams no dievišķīgas šķīstas Jaunavas; jo Viņš ir paaugstinājies. … Kristus Dievs, Tēva Gudrība, Vārds un Spēks, Dēls un Atspīdums pirms visiem debesu un zemes spēkiem neizprotamā veidā par cilvēku tapis, mūs atjaunoja: jo Viņš ir paaugstinājies. … Visuaugstākais! Tu pasaulē esi atnācis kā līdzīgs mirstīgiem cilvēkiem, labprāt no Jaunavas miesu pieņemdams, lai iznīcinātu čūskas galvas indi; un lai Dievs vestu visus no tumsības vārtiem pie dzīvudarošas gaismas.
Mūsu Vissvētās Valdnieces Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas ievešana Templī[1]
Savukārt kad Viņa sasniedza trīs gadu vecumu, dzīvesbiedri nolēma piepildīt apsolījumu un veltīt meitu Tam Kungam. Joakims uzaicināja meitenes no labākajām jūdu ģimenēm, lai tās nostātos ar gaismekļiem ceļā uz Templi. Tad Marijas skatienu piesaistītu gaisma un Viņa negrieztos atpakaļ pie Saviem vecākiem. Bet Vissvētā Dievadzemdētāja bija dzimusi visšķīsta un kopš dzimšanas Dieva paaugstināta ar tādu tikumību un mīlestību uz Debešķīgo, kas pārsniedz visu radību. Tāpēc Viņa Pati sāka tecēt uz Templi. Viņa apsteidza Viņu pavadošās meitenes un, neuzmetot nevienu skatienu uz atstāto pasauli un vecākiem, aizsteidzās pie augstā priestera Zahārijas, kurš gaidīja Viņu Tempļa priekšā ar vecajiem.
(1) Dvēseli dziedinošās zāles ir vienas, nevis to ir daudz. (2) Cilvēki grēko četros veidos. (3) Visu pestīšana ir Dieva vienotajā gribā; savukārt cilvēkam pašam nepiemīt nekas tāds, ar ko viņš pats varētu glābties.
(1.) Savus grēkus nožēlojošais negūs nekādu labumu, ja nesaņems zāles no Kunga Kristus savai nevarībai, kuras dēļ grēko. – (2.) Lai ko cilvēks šajā dzīvē darītu, velti to dara, ja tas neveicina viņa dvēseles veselību. – (3.) Kā mēdz būt grēks ar mūsu gribu un bez mūsu gribas?
Šodien, ļaudis, ir mūsu pestīšanas iesākums; jo no neauglīgās piedzima Tā kopš seniem laikiem priekšsludinātā Māte, Jaunava un Dievadzemdētāja, izauga zieds no Isaja un zars no viņa saknes. Lai ciltstēvs Ādams priecājas un Ieva priekā dej; jo, redzi, no Ādama sāna radītā meita, visiem dzirdot, arī meitas meitu slavē: jo man, saka viņa, ir piedzimusi glābēja, caur kuru es tapšu atsvabināta no elles saitēm. Lai Dāvids priecājas, uz koklēm spēlēdams, un lai Dievu teic, jo, redzi, no neauglīgām miesām cēlās Jaunava mūsu dvēseļu pestīšanai.
(2. meldiņš)
Nāciet visi, jaunavīgie un šķīstības sargātāji, nāciet ar mīlestību paaugstiniet to jaunavības godu, no cieta akmens tekošo dzīvības avotu un no neauglīgās izaugušo “ērkšķu krūmu”, tā garīgā uguns, kas šķīstī un apgaismo mūsu dvēseles.
Kas tas par svētku troksni? Joakims un Anna slepenībā svin, saukdami: Ādam un Ieva, priecājieties šodien ar mums; jo tā pārkāpuma dēļ, caur kuru citkārt paradīze tapa aizslēgta, mums ir dots svētības auglis, dievišķīgā Jaunava Marija, kas visiem paradīzes vārtus atver.
Šodien no teicamās Annas neauglīgajām miesām izcēlās priekšsludinātā visu Ķēniņiene, Dieva mājoklis, mūžīgās būšanas dievišķīgais miteklis, caur kuru varmācīgā elle ir uzvarēta un ciltsmāte Ieva top ievesta pastāvīgā dzīvošanā. Uz Viņu lai cienīgi saucam: Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir Tavas miesas auglis.
Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. ( 8. meldiņš)
Pūtīsim garīgās stabules mūsu augsti godājamā svētku dienā; jo šodien no Dāvida sēklas piedzima dzīvības Māte, kas tumsību aizdzen, Ādamu atjauno, Ievu uzaicina, nemirstību iztecina, no nīcības izglābj un caur kuru mēs esam ar Dievību savienoti un no nāves izglābti. Uz Viņu mēs ticīgie ar Gabriēlu lai saucam: esi sveicināta, Tu Dieva apžēlotā, Tas Kungs ir ar Tevi, Tevis dēļ mums dāvinādams lielu žēlastību.
(Stihiras ar psalmu rindām, 4.meldiņš)
No taisnajiem – Joakima un Annas mums ir atspīdējis visas pasaules prieks, augsti teicamā Jaunava, kas savas lielās šķīstības dēļ ir par dzīvu Dieva namu tapusi un top atzīta par vienīgo īsteno Dievadzemdētāju. Viņas lūgšanu dēļ, Kristu Dievs, nosūti mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.
Pants: Klausies, meita, un raugi un pievērs šurp savas ausis.
Caur eņģeļa priekšsludināšanu šodien no taisnajiem Joakima un Annas izcēlās visšķīstais auglis – Jaunava, debesis, Dieva godības krēsls un šķīstības trauks, prieka vēstnese visai pasaulei, mūsu dzīvības gādātāja, lāstu atņēmēja un svētības devēja. Tad nu, ak Dieva aicinātā Jaunava, savas piedzimšanas svētkos izlūdz mieru pasaulei un mūsu dvēselēm lielu žēlastību.
Pants: Bagāti ļaudis tavā priekšā pielūgs.
Šodien neauglīgā, bez bērniem esošā Anna lai līksmi plaukšķina ar rokām, virs zemes dzīvojošie lai ģērbjas spožā apģērbā, ķēniņi lai spēlē, augstie priesteri lai svētīdami līksmojās, visa pasaule lai svētkus svin; jo, redzi, no Isaja saknes ir cēlusies Ķēniņiene, Tēva nevainīgā Līgava. Nu sievas vairs nenoskums, bērnus dzemdēdamas; jo prieks ir atspīdējis un pasaulē dzīvo visu cilvēku dzīvība. Un nu vairs netaps atstumtas Joakima dāvanas; jo Annas raudas ir par prieku pārvērstas. Priecājies ar mani, – sauc viņa, – viss izredzētais Izraēls; jo Tas Kungs man ir devis dzīvu Dieva Godības pili, visiem par prieku un līksmību un mūsu dvēselēm par pestīšanu.
Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, tagad, vienmēr un mūžīgi mūžos. Āmen. (8.meldiņš)
Nāciet visi ticīgie, tecēsim pie Jaunavas; jo, redziet, piedzima tā, kas pirms dzimšanas izredzēta par mūsu Dieva Māti, – jaunavības trauks, Ārona zaļojošais zizlis no Isaja saknes, praviešu priekšsludinātā un taisno Joakima un Annas auglis. Redziet, viņa piedzima, un – pasaule ar Viņu atjaunojās. Viņa piedzima, un – draudze tērpjas savā glītumā. Viņa – svētais nams un Dieva mājoklis, šķīstības trauks un ķēniņa pils. Kurā noticis augsti teicams noslēpums – Kristū sastapušos dabu neizteicamā savienošanās. Viņam klanīdamies, mēs visnevainīgās Jaunavas piedzimšanu augsti slavējam.
(1) Šo vārdu svētais tēvs raksta kādam māceklim no lajiem[1] un pamāca, kā cienīt svētos garīgos tēvus. – (2) Ko darīt, lai atrastu īstu garīgo tēvu? – (3) Atrodot viņu, kā pret viņu attiekties?Turpināt lasīšanu “Sv. Simeons Jaunais Teologs – 11. vārds”→
Īsteno Ortodokso Kristiešu (ĪOK) Toronto metropole,
kuru pārvalda Grieķijas ĪOK
Toronto metropolīts Mozus
22. aprīlis/5. maijs,
sv. Teodora Sikeota piemiņas diena
Metropolīta Mozus vēstījums Toronto metropoles iemīļotajai garīdzniecībai un ticīgajiem par notiekošo Covid-19 krīzi.
Iemīļotie dēli, Kristus ganāmpulka gani!
Iemīļotie bērni, saprātīgā ganāmpulka saprātīgās avis!
Es jūs sveicinu ar garīgu prieku neuzvaramajā Augšāmcelšanās cerībā:
KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES! PATIESI VIŅŠ IR AUGŠĀMCĒLIES!
Tā kā pašreizējā COVID-19 krīze turpinās, es vēlos vērsties pie jums kā jūsu tēvs Kristū, iedrošināt jūs Kunga Augšāmcelšanās spēkā, cerībā uz mūsu pestīšanu un sniegt prātīgus ieteikumus mums apkārt esošajā juceklī. Turpināt lasīšanu “Metr. Mozus – Par Covid-19 krīzi”→
Θεογνωσία 