Īsa svētītāja Serbijas Nikolaja biogrāfija

nikolay_serbskiy

Nikolajs (Velimirovičs) piedzima 1881. gada 5. janvārī daudzbērnu zemnieku ģimenē nelielā serbu ciematiņā Leliča. Nikolajs bija pirmais bērns no deviņiem. Vecākus sauca Dragomirs un Katarīna Velimiroviči. Viņi bija dievbijīgi zemnieki, kuri dzīvoja saskaņā ar Baznīcas kalendāra gavēņu un dievkalpojumu ritmu, dienas darbu pārtrauca, lai veltītu laiku lūgšanai, un audzināja bērnus Pareizticīgajā Tradīcijā. Māte Katarīna, ļoti dievbijīga un svēta sieviete, sniedza viņam pirmo apmācību par Dievu, Jēzu Kristu, svēto dzīvi un Baznīcas gada svētajām dienām.

Bērnībā viņš mācījās skolā, kas atradās pie Čelije klostera. Vēlāk mācījās ģimnāzijā, pēc kuras pabeigšanas Nikolajs iestājas Belgradas Garīgajā Seminārā, kur parādīja sevi kā spējīgu mācekli. Pēc semināra beigšanas viņš uz neilgu laiku kļuva par lauku skolotāju. Pateicoties viņa lieliskajām spējām un pirmajām spožajām publikācijām, viņš saņēma stipendiju mācībām Šveicē un Vācijā, un vēlāk Anglijā. Oksfordā viņš pabeidza filosofijas fakultāti.

Pēc atgriešanās Serbijas galvaspilsētā Belgradā Nikolajs kļuva par pasniedzēju Garīgajā Seminārā. Viņu pārņēma smaga tuberkuloze. Divus mēnešus viņš nogulēja slimnīcā. Uz slimības gultas viņš apsolīja Dievam veltīt savu dzīvi Viņam, Pareizticīgajai Baznīcai un tuvākajiem. Pēc šī lēmuma notika brīnumaina Nikolaja izdziedināšana no smagās slimības. Netālu no Belgradas, Rakovicas klosterī, viņš pieņēma mūka kārtu ar vārdu Nikolajs un tajā pašā dienā, 1909.g. 20. decembrī, tika iesvētīts par priesteri.

1910. g. tēvs Nikolajs devās uz apmācībām Krievijā, Pēterburgas Garīgajā Akadēmijā. Viņš apciemoja Krievijas zemes svētumus, un šī ceļojuma laikā ļoti iemīlēja Krieviju un tās pareizticīgo tautu.

Atgriežoties Serbijā, viņš kļuva par semināra profesoru. Paralēli filosofijas, loģikas, vēstures, un svešvalodu pasniedzēja darbam viņš rakstīja grāmatas, kuru saturs ir ārkārtīgi dziļš, bet valoda saprotama vienkāršai dvēselei. Viņš ļoti iedvesmoja savus studentus, tāpēc daudzi tēva Nikolaja ietekmēti kļuva par mūkiem, garīdzniekiem un teologiem.

Ar Pirmā Pasaules kara sākšanos Balkānu pussala tika ierauta nemierā. Briesmām pakļautajai serbu tautai vajadzēja palīdzību starptautiskajā krīzē. Tēvs Nikolajs tika nosūtīts uz Angliju diplomātiskā misijā, lai sarunātu palīdzību serbiem no Britu valdības. Viņa uzstāšanās un sprediķi Anglijā ne tikai aicināja palīdzēt serbiem, bet arī risināja jautājumu par mieru pasaulē un kā sasniegt tādus politiskus ideālus. Viņš ne tikai ieguva britu atbalstu serbiem, bet arī tika pagodināts ar Kembridžas Universitātes doktora grādu.

1915. gadā viņš šķērsoja Atlantijas okeānu, lai dotos uz Ņujorku, ASV. Viņa misija bija apvienot serbus, horvātus un slovēņus pret Austrijas valdību, kura pieteica karu Serbijai. Misija bija veiksmīga, jo Amerika nosūtīja 20 000 brīvprātīgos slāvus un simtiem tūkstošu dolāru vērtu palīdzību viņu ciešanās un grūtībās esošajiem brāļiem un māsām dzimtenē. Šī ceļojuma laikā Tā Kunga eņģelis atklāja viņam, ka kādu dienu viņam vajadzēs atgriezties Amerikā un palīdzēt organizēties nepieredzējušām serbu pareizticīgajām kopienām.

Pirmā Pasaules kara laikā viņš kaujas pozīcijās pieņēma grēksūdzi no serbu kareivjiem, sniedza viņiem Svētās Dāvanas un stiprināja viņu garu ar sprediķiem. Visu savu atalgojumu līdz kara beigām viņš pārskaitīja ievainoto vajadzībām

1920. g. Nikolajs tika iecelts par Ohridas bīskapu. Tur dzīvojot skaistā Ohridas ezera krastā, viņš sarakstīja virkni lielisku garīgo sacerējumu.

1934.g. tika norīkots par Žičas bīskapu.

Otrajā Pasaules Karā 1941. g. bīskapu Nikolaju arestēja nacistu okupācijas vara. Viņu ieslodzīja klosterī. Atrodoties klosterī, valdnieks Nikolajs veica serbu Jaunās Derības tulkojuma redakciju un labojumu, ko bija tulkojis Vuks Karadžičs. 1944. g. decembrī viņš kopā ar Serbijas patriarhu Gabrielu tika nosūtīts uz koncentrācijas nometni Dahavā, kur viņš ieslodzīja un spīdzināja.

Pēc kara viņš pameta komunistisko Dienvidslāviju un kā bēglis 1946. g. imigrēja uz ASV, kur viņš pasniedza vairākos Pareizticīgo kristiešu garīgajos semināros, tādos kā Svētā Savvas Serbu Pareizticīgajā seminārā, Svētā Tihona Pareizticīgo Garīgajā seminārā un klosterī un Svētā Vladimira Pareizticīgo seminārā.

a166mSvētītājs Serbijas Nikolajs aizmiga Kristū 1956.g. 18. martā krievu Svētā Tihona Pareizticīgo klosterī Pensilvānijas štatā, Amerikā. Pēc tam bīskapa Nikolaja miesa tika pārnesta uz serbu Svētā Savvas klostera kapiem Libretvillā, Ilionoisas štatā.

1991. g. svētītāja neiznīcīgie pīšļi tika pārvesti uz viņa dzimto ciemu Leliča. 2003. g. ar vienprātīgu Serbu pareizticīgās baznīcas virsganu koncila lēmumu svētītājs Nikolajs ir ierindots svēto kārtā. Viņa piemiņas dienas ir 5./18. marts un 20. aprīlis/3. maijs (relikviju pārnešanas diena).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.