Sv. Simeons Jaunais Teologs – 2. Vārds

(1) Par to, ka cilvēka daba caur Dēla un Dieva Vārda iemiesošanos atkal nonāk labesībā, tas ir tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī, kurā tā bija pirms Ādama pārkāpuma. – (2) Arī par dabisko, rakstīto un garīgo likumu. – (3) Vēl par to, kādā veidā var nonākt labesībā. – (4) Un kādus darbus darot, mēs varam ieiet debesu valstībā.

1. Tā kā cilvēka daba caur Ādama pārkāpumu zaudēja savu labesību, tad mums ir jāuzzina, kāds tieši bija Ādams pirms labesības nozaudēšanas un no kā sastāvēja šī labesība jeb šis labestīgais un dievišķais stāvoklis, kāds cilvēkam piemita pirms pārkāpuma. Svētie tēvi stāsta mums, ka Dievs tapa par cilvēku, lai caur Savu cilvēktapšanu cilvēcisko dabu atkal uzvestu labesībā. Tādēļ mums jāuzzina, kādā tieši veidā cilvēks atkal nonāk labesībā caur Kristus iemiesoto namturību.

Dievs iesākumā, kad radīja cilvēku, radīja viņu svētu, bezkaislīgu un bezgrēcīgu, pēc Sava tēla un līdzības, un tad cilvēks tiešām bija līdzīgs viņu radījušajam Dievam. Jo svētais, bezgrēcīgais un bezkaislīgais Dievs arī radības rada svētas, bezkaislīgas un bezgrēcīgas. Bet tā kā negrozāmība un nemainība ir vienīgi beziesākumainas[1] un neradītas Dievības īpašība, tad radītais cilvēks dabiski bija grozāms[2] un mainīgs, kaut arī bija paņēmiens[3] un iespēja, ar Dieva palīdzību, netikt pakļautam grozāmībai un mainīgumam. Tik svēts bija cilvēks, un kā svētajam viņam nebija vajadzības ne pēc kāda likuma, jo taisnajam likums nav vajadzīgs. Kādēļ svētajam, bezkaislīgajam un šķīstajam būtu vajadzīgs likums? Likums pavēl darīt labu un nedarīt ļaunu. Bet Raksti saka, ka “Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs” (1.Moz.1:31). Tātad tā kā viss bija ļoti labs, tad kāda cilvēkam būtu bijusi vajadzība mācīties par to, kas ir labi un kas nav labi? Tāpēc ka nebija nekā, kas nebūtu bijis ļoti labs, tad arī šim dievišķajam cilvēkam nebija vajadzīgs likums.

2. Tomēr tā kā viņa varā bija baudīt no jebkura paradīzes koka, vēl arī no paša dzīvības koka, tad viņam tika dots bauslis nebaudīt tikai no viena koka, lai zinātu, ka viņš ir grozāms un mainīgs, un sargātos, un uz visiem laikiem paliktu tajā labestīgajā un dievišķajā stāvoklī. Dievs lika viņam saprast, ka viņš ir grozāms un mainīgs, ar šiem vārdiem, kādus viņam pateica, dodams bausli, ka, ja viņš nobaudīs [no laba un ļauna atzīšanas koka], tad nomirs.

Tādējādi toreiz paradīzē nebija vajadzīgs likums, nedz rakstītais, nedz garīgais. Bet pēc tam, kad cilvēks nobaudīja no aizliegtā koka un nomira rūgtā nāvē, tas ir, atkrita no Dieva un tika pakļauts pagrimumam, – tad, lai pavisam neatkristu no jebkā laba (jo ļaunums stipri izplatījās cilvēku dzimtā un vardarbīgi tiranizēja to postošās izvārgšanas dēļ, kurai tā tika pakļauta pagrimuma rezultātā), viņam tika dots likums, lai parādītu to, kas ir labi un kas ir slikti. Jo cilvēks kļuva akls, izgāja no prāta[4] un palika bezjēdzīgs, tāpēc arī viņam bija vajadzīgs mācīties, kā rakstīts Psalmos: “Atver manas acis, un izpratīšu Tava Likuma brīnumus.” (Ps.118:18) “Dari  mani gudru, un iemācīšos Tavus Baušļus.”(73). Redzi, kādā nožēlojamā stāvoklī nonāca cilvēks un kādēļ bija vajadzīgs rakstītais likums? Jo pēc tam, kad viņš krita, nevarēja vairs saprast arī pat šo pasauli, ja nebija iepriekš apgaismots no augšienes, no Dieva, ar zināšanām par to.

Turpretī vēlāk, kad atnāca Kristus un tik cieši savienoja Sevī Dievību ar cilvēcību, ka šie divi, kas bija ārkārtīgi attālinājušies, tas ir, Dievība un cilvēcība, tapa par vienu personu, kaut arī [dabas] palika nesajaukušās un nemainīgas[5], – kopš tā laika cilvēks jau ir kļuvis it kā par gaismu, caur savienošanos ar to, pirmo un nedziestošo Dieva gaismu, un [viņam] nav vairs vajadzības ne pēc kāda rakstītā likuma, tāpēc ka Jēzus Kristus Dievišķā svētība, pastāvoša ar viņu un viņā, auglīgi nes viņam labesību, tas ir mīlestību, prieku, mieru, ilgpacietību, labestību, žēlsirdību, ticību, lēnprātību un atturību. Tāpēc arī apustulis Pāvils, uzskaitīdams tādus Svētā Gara augļus, beigās saka: “Pār tādiem nav bauslības” (Gal.5:22-23), jo taisnajam nav nepieciešams likums. Turpretī, kuram vēl nav tādu Svētā Gara augļu, tas arī nepieder Kristum, kā saka apustulis: “Ja kādam nav Kristus Gara,tas nepieder Viņam” (Rom.8:9). Tādam pienākas askētiski pūlēties un pacensties, lai kļūtu par piederīgu Kristum, lai ticība Kristum nav veltīga, jo tādā gadījumā Kristus viņam nekādi nelīdz. Visi viņa centieni un visi pūliņi ir jāvērš uz to, lai iegūtu Kristus Garu, un tādā veidā nestu Svētā Gara augļus, jo tieši no tā sastāv garīgais likums un labesība.

3. Ja jau cilvēka daba caur Kristus iemiesošanos nonāk atkal labesībā, kādā tā atradās iesākumā, un nav nekāda cita veida un nekāda cita spēka, vai gudrības, vai darba un pūliņu, lai cilvēka daba atkal nonāktu labesībā un taptu, kāda tā bija radīta iesākumā, bet tas atrodas vienīgi viņam esību dāvājušā Dieva rokās, un dāvāt viņam labesību arī nav nekādā citā veidā iespējams, tad kādēļ vajadzīgs veltīgi pūlēties, darot to tikai ar savām pūlēm, lasīšanu, grūtību pārciešanu, sevis nomocīšanu ar alkām, slāpēm un nomodu? Un ja tādu un tik lielu grūtību pārciešana mēdz būt veltīga un bezjēdzīga tam, kurš nepārzina šo dižo noslēpumu (pestīšanu), tad uz katra kristieša gulstas pienākums iemācīties to un iepazīt to, lai veltīgi nenopūlētos grūtību pārciešanā un nepieļautu (arī kopā ar tām) savas dvēseles bojāeju, kas ir postošāk par jebkādu citu nelaimi. Jo visu šādu un tik lielu grūtību pārciešanu pienākas uzņemties nevis tādēļ, lai nonāktu labesībā, bet tādēļ, lai saglabātu labesību, kādu agrāk mēs pieņēmām caur svēto Kristību, jo šis dārgums ir grūti nosargājams, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to saglabātu, kā sacīja svētie tēvi. Nākamajā dzīvē kristietis netiks pārbaudīts, vai viņš novērsās no pasaules, vai gavēja, vai bija nomodā, vai lūdzās, vai raudāja un vai veica kādus citus labus darbus šajā dzīvē, bet tiks rūpīgi pārbaudīts, vai viņš ir kaut kādā mērā līdzīgs Kristum, kā dēls tēvam, kā arī saka Pāvils: “Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos.” (Gal.4:19) Jo kuri ir Kristū kristīti, Kristū ietērpjas (Gal.3:27[6]).

4. Tie, kuri sargā debesu valstības vārtus, ja neieraudzīs kristietī tādu līdzību Kristum, kāda ir dēla līdzība tēvam, neatvērs viņam tos un neļaus ieiet. Jo tāpat, kā Dieva bausli pārkāpušajam vecajam Ādamam  līdzīgie atrodas ārpus debesu valstības, neskatoties uz to, ka viņi necik nav tajā vainīgi, ka ir līdzīgi ciltstēvam Ādamam, arī jaunajam Ādamam, savam Tēvam Kristum, līdzīgie kristieši ieiet debesu valstībā, turklāt, neskatoties uz to, ka viņu līdzība Kristum nav viņu pašu nopelns, jo tas īstenojas ar ticības starpniecību, kādu viņi pieņem uz Kristu. Savukārt līdzību Kristum sastāda patiesība, lēnprātība, taisnība un līdz ar šīm [iezīmēm] pazemība un cilvēkmīlestība. Patiesība redzama visos vārdos, savukārt lēnprātība – visos strīdos, tāpēc ka lēnprātīgais, vai viņu ielenks uzslavas vai nopēlumi, sargā sevi bezkaislīgu, un nedz uzslavu dēļ paaugstinās, nedz nopēlumu dēļ sarūgtinās. Taisnība redzama visos darbos: jo, kā mēs nosakām lietu smagumu ar svaru palīdzību un kā uzzinām par zelta kvalitāti, paberžot to pret akmeni, tā arī nekādā uzsāktajā [darbībā] mēs neizejam ārpus taisnības robežām, ja paturam atmiņā tos mērus (izmērīšanas paņēmienus vai svarus), kādus mums devis mūsu Kungs (baušļus). Pazemība ir kā neaplaupāma dārgumu glabātuve, iekārtojama tajā prātā, kurš ir pārliecināts, ka tikai no Kristus saņemtā svētības spēka dēļ viņam piemīt aplūkotās labās īpašības, tas ir, patiesība, lēnprātība un taisnība. Cilvēkmīlestība ir līdzība Dievam, jo tā dara labu visiem cilvēkiem, gan dievbijīgiem, gan neticīgiem, gan labsirdīgiem, gan ļauniem, gan zināmiem, gan nezināmiem, kā arī Pats Dievs labu dara visiem, saule spīd pār taisnajiem un netaisnajiem, lietus līst uz ļaunajiem un labajiem. Tātad tie, kuri ir pieņēmuši to no Kristus, tiem piemīt no Viņa līdzība Viņam, kā dēlam piemīt no tēva līdzība tēvam, tāpēc ka dēls nemēdz būt savādāks, kā no sava tēva dabas. Tādēļ Dievs tapa par cilvēku, un caur tādu Dievības savienošanos ar cilvēka dabu pār cilvēcisko dabu valda Dievība: “Bruņojies, un gūsti panākumus, un valdi patiesības un lēnprātības, un taisnības labad” (Ps.44:5). Tādā veidā, pār kuru nav sācis valdīt Kristus caur šiem tikumiem, kurus mēs nosaucām, tas nav līdzīgs Kristum, kā tēvam, un nav cienīgs ieiet debesu valstībā. Tik tiešām tā ir. Tāpēc ir lieki visi pārējie centieni, ja tie netiek veikti šo [tikumu] dēļ. Pacentīsimies jel arī mēs, brāļi, tapt līdzīgi Kristum ar šo tikumu starpniecību, lai tiktu uzskatīti par Viņa valstības cienīgiem. Viņam gods un vara mūžīgi. Āmen.


[1]Beziesākumains – Tāds, kas pastāv (eksistē, ir) bez iesākuma. – Tulk. piez.

[2] Grozāms – sinonīms vārdam ‘mainīgs, nepastāvīgs’. – Tulk. piez.

[3] Paņēmiens – “Darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.” (http://tezaurs.lv/#/sv/paņēmiens) – Tulk. piez.

[4] Runa ir par aiziešanu no garīgā prāta (grieķiski ‘nous’), nevis racionālās spriestpējas, loģiskās domāšanas spējas, kas saglabājas atšķirīgā mērā darbīga visiem cilvēkiem. Garīgais prāts, sirdsprāts jeb nous ir cilvēka dievsaskarsmes orgāns, ko svētie tēvi sauc par ‘dvēseles aci’. Cilvēks atgriežas garīgajā prātā un savā personības centrā sirdī, dzīvojot atbilstoši svēto tradīcijai, kuri bija pieredzē īstenojuši šo ceļu un atstājuši Svēto Tradīciju, kā to īstenot. – Tulk. piedz.

[5] “Nesajaukušās” apzīmē, ka Kristū pastāv tieši divas dabas: dievišķā un cilvēciskā, nekādi nesajaucoties un neveidojot trešo sarežģīto dabu, kas izveidota no divām. “Nemainīgas” apzīmē, ka neviena no divām dabām nav nekādi izmainījusies, savienojoties viena ar otru. Dievišķā paliek dievišķa, cilvēciskā – cilvēciska. – Tulk.piez.

[6] “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū”

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.