Par paklanīšanos svētajām ikonām

StJohnDamaskin__18167.1424274014

Sirdsskaidrā Damaskas Jāņa[1] vārds par paklanīšanos svētajām ikonām

Tā kā daudzi nopeļ mūs par to, ka mēs paklanāmies un godājam mūsu Pestītāja tēlu un Dieva Mātes tēlu, kā arī citu svēto Kristus kalpu tēlus (ikonas)[2], tad lai viņi zina, ka sākotnēji Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla. Kādēļ mēs paklanāmies cits citam (sveicinām cits citu), kā ne tā iemesla dēļ, ka mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla? Dievnesošais un svētais dižais Baznīcas tēvs Vasīlijs Lielais[3] saka, ka tēlam izrādītā cieņa tiek attiecināta uz pirmtēlu. Pirmtēls ir tas, kā līdzība tiek uzzīmēta un kas tiek attēlots ikonā. Un kāda iemesla dēļ Mozus ļaudis paklanījās debesu lietu saiešanas teltij, stāvot apkārt tai, tikmēr kā saiešanas telts izpauda sevī daudzu attēlu līdzības, jo Dievs sacīja Mozum: “Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts” (2.Moz.25:40). Tāpat arī altāri apklājošie ķerubi, vai tad nebija cilvēku roku darbs; tieši tāpat arī visgodājamā Jeruzālemes baznīca nebija uzcelta ar cilvēka roku meistarību? Svētie Raksti nosoda tikai tos, kuri paklanās elkiem un kuri pienes upurus dēmoniem. Gan hellēnisti, gan jūdi pienesa upurus: bet pirmie pienesa upurus ļaunajiem gariem, savukārt otrie – Dievam. Hellēnistu upuri tika noraidīti un nolādēti, savukārt jūdu upuri Tam Kungam bija labpatīkami. Lūk, Noa[4] pienesa upuri, un “Kungs saoda tīkamu smaržu” (1.Moz.8:21), jo šis upuris tika pienests no tīras un labvēlīgas sirds; bet hellēnistu elki, kā riebīgi un dievamnīstami, tika aizliegti un nolādēti, jo bija dēmonu dievekļi.

Turklāt, kurš var attēlot neredzamā, bezmiesīgā, neaprakstāmā Dieva seju, kas nepadodas attēlošanai? Šāda vēlme attēlot Dievību būtu neprātīga bezdievība, tā kā Tā pastāv Pati Sevī. Šī iemesla dēļ Vecajā Derībā ikonas netika lietotas. Bet pēc tam, kad labsirdīgais Dievs Savā žēlastībā, iekārtojot mūsu pestīšanu, parādījās īstena cilvēka veidolā, bet nevis tikai cilvēka vaiga līdzībā, kā kādreiz parādījās Ābrahamam un praviešiem, bet atklāja Sevi kā īstenu cilvēku, staigājot pa zemi, dzīvojot ar ļaudīm, veicot brīnumus, ciesdams, piesists krustā, būdams apbedīts, pēc tam augšāmcēlies un uzgājis debesīs – tad visu to, kas notika īstenībā, visu to, ko redzēja ļaudis, bet to, ko mēs neredzējām, nedzīvodami tajos laikos, – viss tas tad arī tika pierakstīts mums par pamācību un atgādinājumu, lai mēs, neredzot to, it kā to dzirdētu un noticēdami saņemtu (mūžīgo) svētlaimi. Bet tā kā ne visiem ir dots zināt rakstus, ne visiem ir dota grāmatu lasīšanas dāvana, tad svētie tēvi vienbalsīgi izsprieda attēlot šo visu uz ikonām ātrākai atcerei – kā slavējamas uzvaru nesošās zīmes. Jo bieži mūsu nolaidības dēļ mēs aizmirstam par Tā Kunga ciešanām; savukārt, paskatoties uz Kristus krusta attēlojumu, mēs uzreiz atceramies Viņa pestījošās ciešanas un, zemē mesdamies, paklanāmies, nevis lietai, bet Tam, Kura attēlu mēs redzam savā priekšā; jo mēs paklanāmies nevis tam materiālam, no kura izgatavots Evaņģēlijs, bet tajā uzrakstītajam Dieva vārdam; tieši tāpat mēs paklanāmies nevis tam materiālam, no kura taisīts krusts, bet uz krusta attēlotajai Kristus krustā sišanai. To pašu pienākas teikt arī par Vissvētās Dievadzemdētājas ikonu, jo tā cieņa, kuru mēs izrādām Dievmātei, pienākas Iemiesotajam no Viņas. Tieši tāpat arī vīrišķīgie svēto Dieva draugu ikonās attēlotie askētiskie pūliņi rosina mūs uz vīrišķību, dedzību gan viņu tikumu atdarināšanai, gan Dieva pagodināšanai un, kā mēs sacījām, tā cieņa, kuru mēs izrādām ikonās attēlotajiem cildināmajiem askētiem, ir liecība par mūsu centību visu mūsu kopīgā Kunga priekšā un turklāt tā cieņa paceļas pie īstenā Pirmtēla.

Tas, ko mēs sacījām, nav rakstīts Svētajos Rakstos, kā arī tur nav rakstīts par paklanīšanos uz austrumiem, krusta godāšanu un daudz ko citu, tam līdzīgu. Vēsturē ir dokumentēts, kā Edesas ķēniņš Abgars aizsūtīja savu mākslinieku, lai viņš uzzīmē Tā Kunga tēlu, bet šis (mākslinieks) nevarēja izpildīt viņam pavēlēto brīnumainās gaismas dēļ, kas izstaroja no Kristus sejas. Tad Pats Kungs pielika audeklu pie Savas dievišķās un dzīvudarošās sejas un attēloja uz audekla Savu līdzību, kuru arī nosūtīja Abgaram, lai piepildītu viņa vēlēšanos. Bet par to, ka svētie Apustuļi mums daudz ko nodeva bez rakstīšanas, liecina pagānu apustulis svētais Pāvils: “Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules” (2.Tes.2:15).  Un citā vietā: “Slavēju jūs, brāļi, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās tradīcijas, ko es esmu jums uzticējis.” (1.Kor.11:2)

No krievu valodas tulkoja Aleksandrs un Tabita Kalniņi.
Avots: святитель Димитрий Ростовский “Жития святых”, Слово преподобного Иоанна Дамаскина о поклонении святым иконам

[1] Svētais Damaskas Jānis – slavens teologs un garīgu dziesmu sacerētājs, sv. Savvas klostera mūks, dedzīgs pareizticības aizstāvis cīņā ar ikonu apkarotājiem, kurš dzīvoja VIII gadsimtā. Savu augsti māksliniecisko aizkustinošo garīgo dziedājumu dēļ viņš tika saukts par “zeltstraumīgo”. Viņa piemiņu svētā Baznīca svin 4. decembrī.

[2] Runājot par ļaudīm, kuri nopeļ kristiešus, svētais Damaskas Jānis ar to domā ikonu apkarotājus. Ikonu apkarošanas herēze parādījas VIII gadsimtā, tātad svētais Damaskas Jānis bija tās laikabiedrs. Ikonu apkarotāji nesaprātīgi sajauca ikonu godāšanu ar paklanīšanos elkiem. Svētais Damaskas Jānis šajā vārdā par paklanīšanos svētajām ikonām atmasko ikonu apkarotāju bezdievīgos maldus. Par ikonu apkarošanas herēzes izveidotāju tiek uzskatīts Konstantīns, Nakolijas bīskaps (Frīgijā, Mazāzijas apgabalā). Viskaislīgākie ikonu apkarošanas aizstāvji bija imperators Leo III Isavrietis (717.-741.g.) un Konstantīns V Kopronīms (741.-775.g.). Šī herēze bija nosodīta VII Vispasaules Koncilā, kas notika pilsētā Nīkejā 787.g.

[3] Svētais Vasīlijs Lielais – ļoti slavens IV gs. Baznīcas tēvs. Viņa piemiņu svētā Baznīca svin 1. un 30. janvārī.

[4] Noa – Lameha dēls, pēdējais patriarhs līdz grēku plūdiem. Noa Dievam pienestais upuris pēc iziešanas no šķirsta (1.Moz.8:15-20) arī bija Kristus upura pirmtēls.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s