Priekšteču grēka pārmantojamība

Arhimandrīts Maksims Panagiotu

creation-of-adam-and-eve-st-paraskevi-greek-orthodox-shrine-church-greenlawn

Mēs neiemantojam vainu par iedzimto jeb priekšteču grēku, bet gan tā sekas. Tādējādi, mūsu attālinātības no Dieva dēļ, visa cilvēku dzimta ir kritusi un sabojāta ar tiekšanos uz ļaunu. Var sniegt šādas paralēles piemēru: ja mūsu dabiskā vide mūsu pašreizējās nesaprātīgās lietošanas dēļ ir neatgriežami izpostīta, nākamās paaudzes nebūs atbildīgas par šo ļaunumu, kādā viņas ir piedzimušas, bet viņas iemantos dabas sabojātību.

Mēs varam novērot, cik lielā mērā vecāku raksturs iedzimst viņu bērnos un mazbērnos. Agresija var būt iedzimta, piemēram, un izpaužas pat pirms mazulis sastopas ar apkārtējo vidi.

Kristību mistērija[1] atjauno mūs Dievam un izdzēš krišanas sekas – mūsu atšķirtību no Dieva. Tomēr tieksme uz ļauno paliek, tādēļ Baznīca mums piedāvā nākamo mistēriju – mirru svaidīšanu, kas ir Svētā Gara žēlastība cīņai pret ļauno, pret mūsu kaislībām[2]. Šīs kaislības attīstās, jo mēs esam novirzījušies no Dieva. Pēc krišanas, Ādams iemantoja bailes no atbildības un naidu. Viņš ņeuzņēmās atbildību par līdzdalību krišanā, bet viņš piedēvēja to Ievai un Dievam, Kurš deva viņam Ievu.

Ļaunums eksistē katrā no mums, eksistē kā tieksme un nevis rīcība, tas eksistē ar ‘potenciālu’ un nevis ‘aktīvi’. Tā īstenošana ir atkarīga no mums. Kad mēs meklējam Dieva žēlastību caur lūgšanām un Baznīcas svētnoslēpumiem, mēs varam vieglāk pārvarēt mūsos esošo ļaunumu.

Ļaunums ir kā sēkla. Ja to aplaista, tā sāks ziedēt, ja nē, tā neaugs. Mums visiem ir ļaunuma sēkla, pat svētajiem. Svētie neaplaistīja sēklu, viņi neradīja iespēju grēkot savās domās, vēlmēs un rīcībā.

Pirmradīto cilvēku nāve, viņu attālināšanās dēļ no Dieva, iegāja viņu pēcnācējos. Garīgā nāve (dvēseles nosliece uz ļauno) un fiziskā nāve (ķermeņa bojāšanās) ir simptoms visai cilvēcei. Pēc vispārējās augšāmcelšanās un tiesas, grēks un nāve tiks likvidēta. Apustulis Pāvils raksta: “Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve.” (1.Kor. 15:26).

[1] Svētnoslēpumi  jeb noslēpumi, mistērijas un sakramenti (grieķiski misterion, krieviski таинства, latīniski sakramentum). Atbilstoši Pareizticīgās Baznīcas mācībai svētnoslēpumi ir Dieva iestādītas svētdarbības, kurās zem redzamas zīmes (ārējas garīdznieku darbības) ticīgajiem Dievs sniedz Dieva žēlastību, kas kristiešus iesvēta, šķīsta, dziedina, apgaismo un dievišķo. – Tulk. piez.

[2] Kaislības ir cilvēka dvēseles spēki, kas kritušā stāvokļa un egoisma rezultātā darbojas izkropļoti, pretdabiski un grēcīgi, tādējādi izraisot ciešanas. Baznīcas dzīvē atbilstoši svēto mācībai tās tiek dziedinātas un pārveidotas par tikumiem un darbojas harmoniskā saskaņā ar Dieva svētību. – Tulk. piez.

Avots: BIO-ORTHODOXY

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s