Sākums » svētki » Dievmātes Aizmigšana » Dievmātes Aizmigšana kā Baznīcas mistērija

Dievmātes Aizmigšana kā Baznīcas mistērija

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss), Grieķija

49qbhaxiqog-600x400

Dievmātes Aizmigšanas[1] svētkos mēs skūpstām svēto ikonu, kura attēlo Viņas Aizmigšanas notikumu. Ikona nevar attēlot visu Dievmātes apbedīšanas laikā notikušo, bet tā parāda, kas īsti ir Baznīca. Runa ir par ikonu, kura visveiksmīgākajā un visdaiļākajā veidā norāda uz Baznīcas mistēriju.

Baznīca nav kaut kāda cilvēciska organizācija, bet gan Kristus Dievcilvēciskais Ķermenis. Tā ir Dieva un cilvēku vienotība Kristus personā. Svētīgajā Dievmātes Aizmigšanas ikonā mēs redzam, ka Baznīcas centrā ir Kristus un Dievmāte, kā Kristus Māte, bet apkārt viņiem ir izvietoti apustuļi, bīskapi un eņģeļi.

img_3024_9710d22a0283fa098a9a32aaae915d55

Tātad, svētajā ikonā kļūst acīmredzams tas, ka Baznīcā nāve zaudē savu darbību, bet ir tas, ko sauc par parastu miegu. Ķermenis pieņem dievišķo svētību un tas staro, bet arī dvēsele pēc nāves dzīvo, un, ja cilvēks ir iesvētījies, tas ir, kļuvis svēts, tad viņš atrodas “Dieva rokā”. Notikušais ar Vissvēto Jaunavu Mariju līdzīgi notiks arī ar mums, ko arī mēs vēlamies. Tas ir, mēs vēlamies, lai mūsu aiziešanas brīdī no šīs pasaules, mēs būtu Baznīcā. Jālūdzas, lai mūsu  tuvumā būtu garīgie tēvi, lai mēs pieņemtu no viņiem viņu lūgšanu, bet, galvenais, lai mēs būtu piedalījušies Kristus Miesā un Asinīs.

Pat Afonijs, kurš tīkoja apkaunot Jaunavas ķermeni, nespēja to izdarīt. Tieši tāpat ir dažādi ienaidnieki, kuri tīko apgānīt Kristus Ķermeni, kurš ir Baznīca, bet viņi to nespēj īstenot, un neko neizdarīs, tāpēc ka Baznīca nav cilvēciska organizācija, bet ir Kristus Dievcilvēciskais Ķermenis. Baznīcai piemīt milzīgs spēks, un tā pilnībā nebaidās no nekā, bet gan glābj visus un pat tā saucamos ienaidniekus, kad tie nonāk līdz nožēlai.

uspenie-bogorodica

Visa Aizmigšanas ikonas kompozīcija, kura sastāv no priekšplānā stāvošajām personām, veido prātā vērojamu Krustu. Krusta horizontālo šķautni veido gulta, uz kuras guļ Dievmātes ķermenis. Savukārt Krusta vertikālā šķautne veidojas no tā, ka augšējā daļā taisni stāv Kristus, bet apakšējo daļu veido ebrejs Afonijs, kurš gribēja apkaunot Dievmātes ķermeni (un kuram eņģelis cērt nost rokas, lai pārtrauktu viņa ļaunos nolūkus – tulk. piez.). Šis ir iztēlojams Krusts, kuru veido Kristus, Dievmāte un Viņas Aizmigšanā klātesošie, no kuriem vairums Viņu apdzied, bet viens mēģina apkaunot.

Krusts ir gods un apkaunojums, glābiņš un lāsts. Apustulis Pāvils paziņo: “Vēstījums par krustu ir muļķība tiem, kas iet pazušanā, bet tiem, kas tiek izglābti, tas ir Dieva spēks” (1.Kor.1:18).

Baznīcai tāpat arī ir savi pārbaudījumi, kuri izriet no cilvēkiem, kuri nedzīvo Kristus Krusta un Augšāmcelšanās mistērijā, un to nesaprot. Viņi nevar nobaudīt dievveidīgo dzīvi un nevar būt tai veltīti, un viņi pretojas tiem, kuri dzīvo kaut cik citā dzīves dimensijā.1155314318_19

Krusta mistērija acīmredzamā veidā parādās tajos ļaudīs, kuros attēlojas Dievmātes Aizmigšanas ikona. Sāpes un ciešanas, mīlestība un lūgšana, aizrautība un redzējums, dziedāšana un klusēšana, tas viss ir līdzdalība Kristus Krusta mistērijā.

 

Baznīcas Tēvu mācībā tiek runāts par Kristus Krusta un Augšāmcelšanās mistēriju, kura ir Dieva mīlestība, kas iziet no Trijādīgā Dieva vēl pirms pasaules radīšanas un tās radīšanas laikā, pirms cilvēka grēkā krišanas un pēc tās, pirms Kristus cilvēciskošanās, Viņa cilvēciskošanās laikā, līdz Piecdesmitniecei un pēc tās. Šī Dieva mīlestība padara [cilvēkus] tai līdzdalīgus atšķirīgos veidos, kā dedzinoša un apgaismojoša, atbilstoši Krusta divējādajai darbībai.

Krusta mistērija izpaužas tajos ļaudīs, kuros attēlojas Dievmātes Aizmigšanas ikona. Sāpes un ciešanas ir piedalīšanās Kristus Krusta mistērijā.

Krusts ir Kristus slava ar Viņa mīlestību un Viņa pazemošanos – kenozi[2], bet tā ir arī Dievmātes slava, kura visas savas dzīves ritējumā ar dziļāko pazemību izdzīvoja to, kas ir dievlīdzīga un visaugstākā kenoze, tas ir, Krusta un Augšāmcelšanās mistērija. To izdzīvoja arī apustuļi un svētnieki[3], kuri kļuva par Dieva draugiem, Krusta draugiem.

ib1218

Galu galā, uzturoties šajā apceramajā Krusta tēlā, var izcelt un pasvītrot cilvēka cienīgumu, kad visas viņa dzīves ritējumā un viņa aizmigšanas veidā, atbilstoši Dievmātes pirmtēlam, ir vieta Krusta horizontālajai šķautnei, un tai tiek pievienota augšējā Krusta šķaune, kura ir dievišķā svētība.

 

Vissvētā Dievadzemdētāja atnesa pasaulei lielu prieku, tāpēc ka Viņa dzemdēja Kristu, Kurš ir mūsu prieks un mūsu pestīšanas cerība. Tāpēc Mēs mīlam Viņu un prasām Viņas aizgādību, lai Viņa mūs stiprina dažādos dzīves brīžos, lai Viņa palūdzas par mums, lai mēs paliktu Pareizticīgajā Baznīcā, lai Viņa būtu vidutāja tajā, ka mums ar Kristus spēku izdotos uzvarēt nāvi, un lai mēs ieietu debesu Baznīcā.

  1. g.

 

[1] Dievmātes Aizmigšanas notikumu aprakstu var lasīt šeit http://www.eleison.lv/ir/kalendars/sveetki/dievm_aizmigsana.htm

[2] Kenoze (grieķ. “iztukšošana”) – jēdziens, kas apzīmē Dieva nonākšanu, Dieva pašaprobežošanos, pašsamazināšanos. Dieva Dēls, Otrā Svētās Trijādības Persona, nonāca pasaulē, pieņēma mocības un nāvi mīlestībā pret cilvēkiem. Fil. 2:2-8 “Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!”.

[3] Svētnieki, svētītāji – par svētiem kļuvušie bīskapi. – Tulk. piez.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s