Sākums » svēto dzīve » Četrdesmit Sebastijas mocekļi

Četrdesmit Sebastijas mocekļi

55622.p

Romas imperators Konstantīns Lielais (306–337) 313. gadā izdeva “Milānas ediktu” – likumu, ar kuru pēc trīs vajāšanu gadsimtiem kristiešiem tika atļauta ticības brīvība un piešķirtas vienlīdzīgas tiesības ar pagāniem. Tolaik Romas impērija bija sadalīta divās daļās, kuru priekšgalā atradās divi patstāvīgi imperatori. Konstantīna Lielā līdzvaldītājs imperators Licīnijs (308-324) arī parakstīja šo likumu, taču no viņa puses tā bija liekulība, jo, būdams pārliecināts pagāns, sevis pārvaldītajā impērijas daļā turpināja kristiešu vajāšanas. Kad Licīnijs gatavojās karam pret Konstantīnu, viņš, baidīdamies no nelojalitātes, nolēma savu karaspēku attīrīt no kristiešiem. Viņš izdeva ediktus, kas tika vērsti pret kristiešiem, un tie, kuri nevēlējās pakļauties, tika nodoti nāvei vai briesmīgām mocībām.

„Kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts”

320. gadā Armēnijas pilsētā Sebastijā dzīvoja zemes pārvaldnieks Agrikola, dedzīgs pagānisma piekritējs un likuma par vajāšanām izpildītājs. Agrikola bija nozīmēts par Kapadokijas (tagadējās Turcijas teritorijā) un Mazās Armēnijas (arī tagadējās Turcijas teritorijā)  pārvaldnieku. Agrikolas pakļautībā nonāca Romas impērijas divpadsmitais leģions, kura sastāvā ietilpa četrdesmit kapadokieši, drosmīgi kareivji – uzvarētāji daudzās kaujās. Viņi visi bija kristieši. Kad kareivji atteicās pienest upurus impērijas elkiem, paziņojot, ka viņi ir kristieši, pārvaldnieks Agrikola pavēlēja tos ieslodzīt cietumā. Tur karavīri dedzīgi nodevās lūgšanām un psalmu dziedāšanai. Naktī viņi izdzirdēja balsi: „Jūs esat labi iesākuši, bet vainags tik dāvāts vien tam, kurš pastāvēs līdz galam!”

39312.pNākamajā rītā karavīrus atkal aizveda pie Agrikolas. Šoreiz šis pagāns lika lietā glaimus. Viņš sāka slavēt viņu vīrišķību, jaunību un spēku, un vēlreiz tiem piedāvāja pakļauties imperatora pavēlei, atsakoties no Kristus, lai tādējādi izpelnītos paša imperatora pagodinājumu, labvēlību un apbalvojumus. Pārvaldnieks Agrikola atkal saņēma atteikumu, tāpēc viņš pavēlēja kareivjus iekalt važās. Bet Kirions, vecākais no tiem, sacīja: „Imperators tev nav devis tiesības uzlikt mums važas.” Agrikola samulsa un pavēlēja kareivjus vest uz cietumu bez važām.

Pēc septiņām dienām Sebastijā ieradās karavadonis Līsijs, kurš karavīriem sarīkoja tiesu. Bet kareivji bija nelokāmi: „Ņem ne vien mūsu karavīra nosaukumu, bet arī mūsu dzīvību, jo mums nav nekā dārgāka par Kristu Dievu.” Redzot karavīru stingrību un izlēmību, Līsijs pavēlēja citiem karavīriem tos nomētāt ar akmeņiem, lai tiem izsistu zobus, taču akmeņi lidoja garām mērķim, trāpot pašiem metējiem. Tad dusmu pārņemtais Līsijs pats meta akmeni karavīriem, bet trāpīja sejā pārvaldniekam Agrikolam, to smagi ievainojot. Mocītāji saprata, ka šos vīrus sargā kāds neredzams spēks. Drosmīgie karavīri tika iemesti cietumā, līdz tiktu izlemts, kādas mocības tiem piespriest. Naktī cietumā kareivji lūdzās, lai Kungs viņus sargā īstenā ticībā un stiprina garīgā cīņā, un atkal tie izdzirdēja Kunga mierinošo balsi: „Kas tic uz Mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu. Esiet drosmīgi un nebaidieties, jo jūs saņemsiet nevīstošus vainagus.”

Nākamajā dienā turpinājās mocekļu tiesa un pratināšana, tomēr kareivji palika nelokāmi.

Mocības Sebastijas ezerā

39300.pTad karavīri tika arestēti, sasieti un aizvesti pie ezera Sebastijas pilsētas tuvumā. Bija auksts ziemas vakars, spēkā pieņēmās sals un pūta nikns vējš, kāds raksturīgs šim apgabalam. Karavīriem lika noģērbt drēbes un visu nakti sardzes uzraudzībā stāvēt uz ezera ledus. Briesmīgs aukstums stindzināja karavīrus un tiem sāka nežēlīgi salt. Lai salauztu viņu gribu, turpat krastā tika izkurināta pirts. Tam, kurš gribēja glābt savu dzīvību, bija jāpaziņo sargam, ka atsakās no Kristus, tad viņš drīkstētu sasildīties karstajā pirtī. Visu nakti karavīri vīrišķīgi pacieta nikno salu, cits citu uzmundrinot un dziedot Dievam svētas himnas. Agrā rīta stundā, kad sals kļuva nepanesams, viens no kareivjiem neizturēja ciešanas un skriešus metās uz pirti. Bet, tiklīdz viņš pārkāpa slieksni, karstais gaiss apņēma viņa pārsalušo ķermeni, un viņš nokrita beigts. Apbēdināti par cīņu biedra zaudējumu, kareivji pastiprināti lūdza Dievu. Drīz pēc tam Kungs mocekļiem sūtīja iepriecu: no debesīm negaidot atspīdēja liela gaisma, ledus izkusa un ezera ūdens kļuva silts. Tobrīd sargi bija aizmiguši, nomodā palika tikai viens, vārdā Aglajs, kurš sildījās pie pirts un redzēja visu notiekošo. Piepeši Aglaju apgaismoja ticība. Palūkojies uz ezeru, viņš redzēja, ka virs katra mocekļa galvas parādās gaišs vainags. Aglajs saskaitīja trīsdesmit deviņus vainagus un saprata, ka aizbēgušais kareivis zaudējis savu vainagu. Ieraugot, ka četrdesmitais vainags palicis karājamies gaisā, viņš saprata, ka tā ir zīme tam, ka kāds būtu varējis piepildīt izredzēto skaitu. Redzētais brīnums Aglaju tā satrieca, ka viņš pamodināja pārējos sargus, nometa apģērbu un, paziņojot: „Arī es esmu kristietis!”, pievienojās mocekļiem. Stāvot ezerā, viņš lūdzās: „Kungs Dievs, es ticu uz Tevi, Kuram tic šie kareivji. Pieskaiti arī mani tiem, lai es taptu cienīgs ciest kopā ar Taviem kalpiem.”

9c248e857d2e3428e53bad8c7c07ef40No rīta ieradās mocītāji un izbrīnīti ieraudzīja, ka mocekļi ir dzīvi, un viņu sargs Aglajs kopā ar tiem slavē Kristu. Tad pārvaldnieks Agrikola pavēlēja mocekļiem salauzt stilbus ar veseri. Šī mokošā nāvessoda izpildes laikā paša jaunākā kareivja Melitona māte pārliecināja savu dēlu nebaidīties un izturēt līdz galam. Mocekļu miesas tika saliktas ratos un aizvestas sadedzināšanai, lai no mocekļu varoņdarba nepaliktu ne miņas. Jauneklis Melitons vēl elpoja, tādēļ mocītāji viņu atstāja guļam zemē, cerot, ka viņš beidzot atteiksies no kristīgās ticības. Tad māte pacēla dēlu uz saviem pleciem un nesa aiz ratiem. Kad Melitons izpūta pēdējo dvašu, māte viņu nolika ratos līdzās svēto cīņas biedru miesām. Pēc pārvaldnieka pavēles mocekļu miesas tika sadedzinātas sārtā, pīšļi izkaisīti vējā, bet apdegušie kauli iesviesti upē, lai kristieši nespētu tos savākt.

Četrdesmit Sebastijas mocekļu godināšana

OLYMPUS DIGITAL CAMERAPēc trim dienām svētie mocekļi parādījās sapnī Sebastijas bīskapam Pēterim (Bazileja Lielā un Nisas Gregorija brālim), norādot vietu, kur glabājās viņu kauli. Naktī bīskaps Pēteris kopā ar citiem klēriķiem savāca mocekļu mirstīgās atliekas. Tā kristieši iesāka godāt mocekļu svētos pīšļus. Drīz Sebastijas mocekļu godināšana pieauga, pateicoties svētā Bazileja Lielā ģimenei, kas viņu piemiņu turēja lielā godā. Svētā Emīlija, bīskapa Bazileja Lielā māte 4. gadsimtā uzcēla pirmo baznīcu par godu četrdesmit mocekļiem un veltīja viņiem savu klosteri, kuru vadīja viņas meita, svētā Makrina. Kapadokijas Cēzarejas bīskaps Bazilejs Lielais un viņa brālis Nisas bīskaps Gregorijs četrdesmit Sebastijas mocekļiem veltījuši lieliskas svētrunas.

Naktī pirms mocekļu nāves kādam jaunam vergam Eunoikam, viņu varoņdarba lieciniekam, kurš bija pratis noslēpties no vajātājiem, svētie mocekļi bija nodiktējuši „Novēlējumu”. Šajā tekstā ir saglabājušies šo četrdesmit Sebastijas mocekļu vārdi: Kīrions, Kandids, Domns, Īsihijs, Hēraklijs, Smaragds, Eunoiks, Valents, Vivians, Klaudijs, Prisks, Teoduls, Eutīhijs, Jānis, Ksantijs, Ilians, Sisīnijs, Angijs, Aetijs, Flāvijs, Akākijs, Ekdīkijs, Līsimahs, Aleksandrs, Ēlijs, Gorgonijs, Teofils, Domeciāns, Gajs, Leontijs, Atanasijs, Kirils, Sacerdons, Nikolajs, Valērijs, Filoktemons, Severiāns, Hudions, Melitons un Aglajs.

40-мучениковPareizticīgā Baznīca četrdesmit Sebastijas mocekļu piemiņu atzīmē 9. martā pēc vecā stila (22. martā pēc jaunā stila). Lielā gavēņa laikā šo mocekļu piemiņas dienā tiek noturēta Iepriekšiesvētīto Dāvanu liturģija.

No krievu valodas tulkoja Agita Rafaēla Stradiņa

Avoti:
http://days.pravoslavie.ru/Life/life598.htm
http://days.pravoslavie.ru/Life/life6852.htm
http://www.pravoslavie.ru/put/52369.htm

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s