Sākums » garīgā dzīve » Hesihastisks skaidrojums līdzībai par Pazudušo Dēlu

Hesihastisks skaidrojums līdzībai par Pazudušo Dēlu

Metr. Ierofejs (Vlahoss)

modern1

 

Runājot par Pazudušā Dēla[1] līdzības jēgu, svētītājs Gregorijs Palama skaidro līdzību hesihastiski[2]. Svētais evaņģēlists Lūka sniedz Kristus līdzību, kurā mēs lasām: “Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu” (Lk. 15, 13). Svētais Gregorijs neanalizē šo līdzību no tikumīgā viedokļa, bet gan no teoloģiskā. Viņš izklāsta tās patiesās dimensijas. Tā kā sv. Gregorijam piemīt Kristus prāts[3] un gara noslēpumu pieredze, viņš saprot tās patieso jēgu. Organiski piederēdams pie Pareizticīgās Tradīcijas, viņš izprot, ka cilvēka Krišana, tā sauktais Pirmatnējais Grēks, īstenībā ir nous [4]aptumšošana, noslāpēšana un nomērdēšana, turpretī cilvēka augšāmcelšana ir mirušā nous atdzīvināšana. No šāda skatpunkta viņš arī skaidro līdzību par Pazudušo Dēlu.

Nous ir cilvēka īstā bagātība. “Pirmkārt, mūsu iedzimtā būtība un bagātība ir nous.” Kamēr mēs paliekam uz pestīšanas ceļa, “mūsu nous ir savākts sevī un atrodas pirmajā un augstākajā nous – Dievā”. Mūsu pestīšana ir tajā, ka mūsu nous atrodas Dievā. Bet kad mēs atveram durvis kaislībām[5], mūsu nous “tūlīt pat ir izkaisīts, visu laiku klejo apkārt ap lietām, kas ir miesiskas un pasaulīgas, ap daudzveidīgām baudām un kaislīgām domām par tām”. Tad cilvēka nous pazūd, un vispār tiek saukts par pazudušu. Nous bagātība ir apdomīgums, un tas atšķir labu no ļauna, kamēr mēs turpinām turēt Kristus baušļus. Bet kad nous ir attālinājies no Dieva, tad apdomība arī ir izkaisīta  netiklībā un neapdomībā.

Cilvēka dvēselei ir ne tikai saprātīgais (racionālais) spēks, bet arī vēlēšanās un aizkaitināšanās spēks. Dabiskajā stāvoklī cilvēka nous “virza vēlēšanos pie vienīgā un patiesi esošā Dieva, vienīgā Labā, vienīgā Tiesneša, vienīgā, Kurš sniedz svētlaimi, nesajauktu ne ar kādām sāpēm”. Bet kad nous ir pretdabiskā stāvoklī, tad vēlēšanās ir izkliedēta daudzās savu iegribu apmierināšanas  tieksmēs: “Pirmkārt, piesaistīta pie vēlmes pēc ēdiena, kas nav nepieciešams, otrkārt – pie vēlmes pēc  nevajadzīgām lietām, un, treškārt, pie vēlmes pēc veltīgas un kaunpilnas slavas.” Tas notiek caur vēlmi. Bet kad nous ir nomērdēts, aizkaitināšanās spēks arī ir līdzīgi sagūstīts. Kad nous ir dabiskajā stāvoklī, kad tas ir savienots ar Dievu, tad tas virza aizkaitināšanās spēju tikai pret sātanu un izmanto dvēseles drosmi pret sātanu un kaislībām. Bet kad tas (nous un vispār cilvēks – tulk. piez.) neievēro dievišķos baušļus, tad “tas cīnās pret savas cilts pārstāvjiem, saniknojas pret tiem, kuri  nepiekrīt viņa nesaprātīgajām tieksmēm, un, ak vai, kļūst par slepkavniecisku cilvēku…”.

No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: Mystagogy

[1] Līdzība ir izklāstīta Lk.15:11-32 “ Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs; Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.”

[2] Hesihasms – Pareizticīgās Tradīcijas garīgās dzīves kodols, iekšējās lūgšanas un dievklusēšanas tradīcija, kas nesaraujami saistīta ar dzīvi Baznīcas svētnoslēpumos (sakramentos) un Baznīcas svēto dogmatiskās mācības rāmjos. – Tulk. piez.

[3] Kristus prāts ir praviešu, apustuļu, Baznīcas tēvu un svēto apziņas stāvoklis savienībā ar Dievu vienotā dievsaskarsmes pieredzē, ko sasniedz ar garīgiem pūliņiem un dzīvi Svētajā Tradīcijā. “Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina. Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.” (1.Kor.2:14-16) “Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū” (Rom.15:6) “Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū” (Fil.2:5) “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus.” (1.Pēt.3:15-16) – tulk. piez.

[4] Nous, latviski izrunā kā [nūs] – grieķ.val. νοῦς vai νόος – intelekts, gara spējas, prāts, bet šie tulkojumi latviski ir neprecīzi un var būt maldinošijo ar šiem vārdiem latviski apzīmē arī loģisko, racionālo domāšanu (grieķ. logiki) un spriestspēju (grieķ. dianoia, διάνοια), ko šodien asociē ar smadzeņu darbību. Tāpat pareizticīgajā literatūrā krievu val. tiek lietoti vārdi ум, разум, bet ar tiem bieži vien tiek saprasta racionālā spēja kā laicīgajā terminoloģijā. Šo vārdu patieso nozīmi var noskaidrot to pareizticīgo autoru darbos, kas paskaidro svēto tēvu lietoto terminoloģiju.

Pareizticīgajā literatūrā ar vārdu nous visbiežāk apzīmē dvēseles aci (sv.Makārijs Lielais, sv.Jānis Pakāpnieks, sv. Damaskas Jānis u.c.) vai dvēseles enerģiju (garīgo dabu), turpretī ar vārdu sirds apzīmē dvēseles būtību. “Dvēseles acs”, smalkākā uzmanība, Dieva izziņas un saskarsmes orgāns. Pareizi darbojoties, tas atrodas cilvēka sirdī, bet, nepareizi darbojoties (kritušajā stāvoklī), ir sapiņķerējies un sapinies ar saprāta, loģikas, racionālās domāšanas jeb spriestspējas darbību. Nepareizā nous darbība ir cieši saistīta ar atsvešinātību no Dieva un ir egoisma pamats.

Tāpēc arī šajā tulkojumā, lai neradītu pārpratumus un lai lasītājs precīzāk iepazītu šo pareizticīgajā dzīvē būtisko orgānu, saglabājām oriģinālo grieķu vārdu nous, kā to lieto citi pareizticīgie autori, dažādu patriarhiju pārstāvji, angļu valodīgajā vidē. Tēvs Džons Vaitfords “Kas ir nous un kā tas atšķiras no dvēseles?” – Tulk. piez.

[5] Kaislības ir cilvēka dvēseles spēki, kas kritušā stāvokļa un egoisma rezultātā darbojas izkropļoti, pretdabiski un grēcīgi, tādējādi izraisot ciešanas. Baznīcas dzīvē atbilstoši svēto mācībai tās tiek dziedinātas un pārveidotas par tikumiem un darbojas harmoniskā saskaņā ar Dieva svētību. – Tulk. piez.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s