Svētmoceklis Lionas Irinejs

Piemiņa: 23. augusts / 5. septembris

74440-p

Svētmoceklis Irinejs, Lionas (Francijā) bīskaps dzimis 130.g., Smirnā (Mazāzija pussalā, pašreizējās Turcijas teritorijā). Tur viņš ieguva spīdošu izglītību, studējot poēziju, filosofiju, retoriku un pārējās klasiskās zinātnes, kādas tika uzskatītas par nepieciešamām pasaulīgam jauneklim.

Viņa vadītājs kristīgās mācības patiesībās bija apustuļa Jāņa Teologa māceklis svētītājs Polikarps no Smirnas (piemiņa 23. februārī). Svētais Polikarps arī kristīja jaunekli, vēlāk iesvētīja viņu par presbiteri un nosūtīja uz pilsētu Lugdunu[1] Gallijā[2] pie mirstoša bīskapa Potina.

Drīzumā svētajam Irinejam bija dots atbildīgs uzdevums. Viņam bija jānogādā vēstule no Lugdunas apliecinātājiem svētajam Romas bīskapam Eleufērijam (177-190). Kamēr viņš bija prom, visi ievērojamie kristieši bija iemesti cietumā. Pēc bīskapa Potina mocekļa nāves svētais Irinejs bija izvēlēts par Lugdunas pilsētas bīskapu. Svētais Tūras Gregorijs (piemiņa 17. novembrī) raksta attiecībā uz viņu: “Savā laikā, pateicoties sludināšanai, viņš pārvērta visu Lugdunu par kristīgu pilsētu!”

Kad vajāšanas pret kristiešiem norima, svētītājs izklāstīja pareizticīgo mācību vienā no saviem pamatdarbiem ar nosaukumu “Maldīgo zināšanu atmaskošana un atspēkošana” jeb saīsināti parasti to sauc “Piecas grāmatas pret herēzēm”.

Tajā laikā parādījās reliģiozi-filosofisko gnostisko mācību virkne. Gnostiķi [no grieķu vārda ‘gnosis’, kas nozīmē ‘zināšanas’] mācīja, ka Dievs nevarēja būt iemiesojies [tas ir, piedzimis cilvēka miesā], jo matērija ir nepilnīga un izpaužas kā ļaunuma nesēja. Viņi arī mācīja, ka Dievs Dēls ir tikai Dievības izplūšana (“emanācija”). Kopā ar Viņu no Dievības iziet hierarhisko spēku virkne (eoni), kuru kopums veido “pleromu”, tas ir, “pilnību”. Pasauli nav radījis Pats Dievs, bet eoni vai “demiurgs”, kurš ir zemāk par “pleromu”.

Šīs Valentīna herēzes atspēkošanai svētītājs Irinejs sniedz pareizticīgo mācību par pestīšanu. Svētais Irinejs mācīja: “Dievs Vārds (Logoss), mūsu Kungs Jēzus Kristus, Savas neizsakāmās labestības dēļ kļuva par to, kas esam mēs, lai mūs padarīt par to, kas ir Viņš…” “Dieva Dēls Jēzus Kristus ārkārtīgi lielas mīlestības dēļ pret Savu radību nonāca, lai piedzimtu no Jaunavas, Pats Sevī savienojot cilvēci ar Dievu.” Caur Dieva iemiesošanos radība top atbilstoša un līdzmiesiska Dieva Dēlam. Pestīšanu veido cilvēka tapšana par “Dieva bērnu” un “Dievišķošanās”.

Lai atspēkotu citu herētiķi, Markionu, kurš noliedza Vecās Derības dievišķo izcelsmi, svētais izklāstīja par vienu un to pašu Vienoto Vecās un Jaunās Derības Avotu: “Viens un tas pats Dieva Gars, kurš caur praviešiem pasludināja, kādai ir jābūt Tā Kunga atnākšanai, – rakstīja svētītājs. – Viņš arī caur apustuļiem sludināja, ka pienāca laiku pilnība tapšanai par Dieva bērniem un pietuvojās Debesu Valstība.”

Apustuļu pēcteči ir saņēmuši no Dieva noteiktu patiesības dāvanu, kuru svētais Irinejs sasaista ar bīskapijas pēctecīgumu. “Ikvienam, kurš vēlās zināt patiesību, ir jāvēršas pie Baznīcas, tāpēc ka vienīgi viņai apustuļi darīja zināmu Dievišķo Patiesību. Tās ir durvis uz dzīvību.”

Svētītājs Irinejs labvēlīgi ietekmēja strīdus par Pashas (Lieldienu) svinēšanu. Mazāzijas Baznīcā saglabājās tradīcija svinēt Svēto Pashu 14. nisanā[3], neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā tas iekritīs. Romas bīskaps Viktors (190-202) valdonīgi pieprasīja vienveidību, un viņa rupjie pieprasījumi kūdīja uz šķelšanos. Svētītājs Irinejs uzrakstīja bīskapam Viktoram un citiem gallu kristiešu vārdā vēstuli, mudinot viņus uz mieru.

Pēc šī notikuma svētais Irinejs pazūd ārpus redzesloka, un mēs pat nezinām precīzu viņa nāves gadu. Svētais Tūras Gregorijs savā Historia Francorum (Franku vēsture) izsaka domu, ka svētītājam Irinejam nocirta galvu imperatora Severa valdīšanas laikā (193-211.).

Apustulis un evaņģēlists Jānis Teologs, svētītājs Smirnas Polikarps un Lionas Irinejs ir trīs ķēdes posmi nepārtrauktai žēlastības pēctecībai, kas aizstiepjas līdz Sākotnējam Ganam, mūsu Kungam Jēzum Kristum.

Dziļā vecumā svētītājs Irinejs rakstīja savam vecajam draugam priesterim Florinam: “Kad es joprojām biju puisēns, es zināju tevi… Polikarpa mājā… es atceros, kas notika tajās dienās daudz skaidrāk nekā to, kas notiek tagad… Es varu aprakstīt tev vietu, kur svētlaimīgais Polikarps parasti sēdēja un sarunājās, viņa dzīves veidu, viņa ķermeņa izskatu un pārrunas, ko viņš runāja ar ļaudīm, kā viņš runāja par sarunām, kuras viņam bija ar Jāni un citiem, kuri bija redzējuši To Kungu, kā viņš atcerējās viņu vārdus un ko viņš dzirdēja no viņiem par To Kungu… Es kvēli klausījos šīs lietas, ar Dieva žēlastību, un uzrakstīju tās, nevis uz papīra, bet uz savas sirds.”

No angļu un krievu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: Hieromartyr Irenaeus the Bishop of Lyons un Священномученик Ириней Лионский

[1] Lugduna ir pašreizējā Liona Francijā.

[2] Gallija (latīņu: Gallia) senatnē bija reģions Rietumeiropā, tagadējās Itālijas, Francijas, Beļģijas un Rietumšveices teritorijās, kā arī Nīderlandes un Vācijas rietumu daļā, Reinas kreisajā krastā. No 6. gadsimta p.m.ē. Gallijas teritorijā pamatā dzīvoja galli.

[3] Nisans asīriešu kalendārā tas ir pirmais mēnesis, un ebreju kalendārā baznīcas gadā tas ir pirmais mēnesis, bet pasaulīgajā gadā septītais mēnesis. Vārda nosaukums ir asīriešu-bābeles izcelsmes. Mozus grāmatā (Torā) šis mēnesis saucas ‘ābība’ mēnesis. Pēc Gregora kalendāra nisans parasti iekrīt martā-aprīlī.

Viena doma par “Svētmoceklis Lionas Irinejs

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.