Kas ir Pareizticīgās Tradīcijas kodols?

maxresdefault

protopresbiters Jānis Romanidiss

Mums ir uzticēts dārgums – Pareizticīgās Tradīcijas teoloģija. Pareizticīgā teoloģija ir kulminācija un darba auglis gadsimtiem ilgai pieredzei, ko bija atkārtojuši, atjaunojuši un pierakstījuši tie, kuri ir dažādos laikos pieredzējuši dievišķošanos (teozi). Mums ir Vecās Derības patriarhu un praviešu, kā arī vēlāk Apustuļu pieredze. Mēs saucam visas šīs pieredzes par ‘pagodināšanu’[1]. Teikt: pravietis bija pagodināts, – nozīmē, ka pravietis redzēja Dieva godību (slavu)[2]. Teikt: Apustulis bija pagodināts, – nozīmē, ka Apustulis redzēja Kristus godību. Kristus godības redzēšanā Apustulis pārliecinājās uz savas pieredzes, ka Kristus godība Jaunajā Derībā ir Dieva godība Vecajā Derībā. Tādējādi Kristus ir Vecās Derības Jahve un Elohim[3].

Lai gan Vecajā Derībā nav skaidrs, Kas ir Svētais Gars, Apustuļi atklāja, Kas Viņš ir uz pieredzes pamata. Viņu pieredze atkārto praviešu pieredzi, bet šeit pastāv atšķirība, jo Apustuļi bija pagodināti pēc Iemiesošanās: Vecās Derības Jahvem (Tam Kungam) tagad piemīt Kristus cilvēciskā daba. Kaut arī trīs no Apustuļiem bija daļēji pagodināti Pārveidošanās brīdī uz Tabora kalna, visi apustuļi bija pilnībā pagodināti Piecdesmitdienē, kurā viņi sasniedza augstāko pagodināšanas stāvokli, kādu jebkāda cilvēciska būtne var jebkad sasniegt šajā dzīvē.

Pēc Apustuļu pieredzes nāk pagodināto pieredzes, kas ietver Baznīcas Tēvus un tos svētos, kuri sasniedza dievišķošanos (teozi). Un tā dievišķošanās pieredze turpina parādīties katrā paaudzē līdz šim brīdim. Šī dievišķošanās pieredze ir Pareizticīgās tradīcijas kodols, vietējo un vispasaules koncilu pamats, šodienas Baznīcas kanonu likuma un liturģiskās dzīves pamats.

Ja mūsdienu Pareizticīgais teologs grib sasniegt objektivitāti, viņam ir jāpaļaujas uz dievišķošanās pieredzi. Citiem vārdiem, mēs varam noteikti apgalvot, ka svētotēvu (patristikas) tradīcijas pētnieks ir sasniedzis objektivitāti viņa teoloģiskajā metodē tikai, kad viņš ir personīgi pārdzīvojis šķīstīšanos un apgaismošanos un sasniedzis dievišķošanos. Tikai tādā veidā pētnieks ne tikai sapratīs svētotēvu tradīciju, bet arī pats pārbaudīs šīs tradīcijas patiesību caur Svēto Garu.

No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: fragments no grāmatas Protopresbyter John Romanides, Patristic TheologyUncut Montain Press

[1] Godāt, godināt, pagodināt:

1) Kad cilvēks izrāda godu, cieņu;

2) Kad Dievs ar Savu neradīto enerģiju dievišķo jeb svētdara (godā, godina, pagodina) cilvēku, kurš iepriekš izgājis caur sirds šķīstīšanas un nous apgaismošanas posmu.

“Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.” (1.Kor.2:7) Skaidrojot šo ap. Pāvila rindu, svētītājs Teofans Vientuļnieks raksta: “Nākotnē godība ir Valstības dāvana; bet pirms tās ir godība šeit. Tā ir mūsu dabas šķīstīšana, tās pārpildīšana ar svētības gaišumu līdz tādai pakāpei, ka tā ne tikai paliek gaiša, bet arī gaismu nesoša, – garīgās pilnības godība Jēzū Kristū.”

[2] Godība jeb slava (grieķu val. doksa, ebreju val. kavod) Baznīcas terminoloģijā pārsvarā apzīmē Dieva neradītās enerģijas krāšņumu. Grieķu vārds ortodoksia, latviski tiek tulkots kā ‘pareizticība’, bet burtiskāk tas būtu ‘pareiza godība/slava’. Pareizticīgās teoloģijas, dievkalpojuma un dzīves pamatā ir svēto pieredze, kuri bija sasnieguši pagodināšanu (izrotāšanu ar dievišķo godību) jeb dievišķošanu. Svēto izklāsts par šo pareizo, īsteno Dieva pieredzi, ticību un kalpošanu izriet no šī augstākā dievsaskarsmes stāvokļa, kuru piedzīvoja kā Vecās Derības patriarhi, pravieši un taisnie, tā Jaunās Derības apustuļi, Baznīcas tēvi un citi svētie līdz mūsdienām, kuri redzēja Dievu “vaigu vaigā”.

[3] Jahve un Elohim – Dieva vārdi Vecajā Derībā.

Jahve ir Dieva vārds, kas nozīmē “ES ESMU, kas ES ESMU”; Izraēla Kungs un Dievs atklājās cilvēkam sava vārda mistērijā: “Bet Mozus sacīja uz Dievu: “…tad tie jautās: kā Viņu sauc? – Ko tad lai es viņiem saku?” Dievs sacīja uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU (Jahve).” Viņš sacīja: “Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU – tas mani sūtījis pie jums.” (2.Mozus 3:13-14).

Elohim ir Dieva vārds daudzskaitlī, kas atspoguļo Dievišķo visvarenību un apsegti (прикровенно) norāda un Svētās Trijādības noslēpumu.

Vārds Elohim ir sastopams attiecībā uz Izraēla Dievu divus tūkstošus reižu. Tas ir daudzskaitlis no ebreju vārda Eloah, kas nozīmē Dievs vai Varenais. Tulkojumā nozīmē Spēki, Varenības, Dievišķās darbības, tas ir atspoguļo daudzskaitlīgo Dieva diženumu, kas atklāj Sevi visvarenos darbos. Formāli vārds Elohim var būt tulkots kā “dievi”, taču tieši Bībelē tāds tulkojums ir pilnīgi nepieņemams. Bībelē vienmēr vārds Elohim ir saskaņā ar darbības un īpašības vārdiem vienskaitlī. Piemēram: berešit barā Elohim (“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi…” – 1.Moz.1:1). Tāda saskaņošana kalpo par neapšaubāmu norādi uz Svētās Trijādības noslēpumu, kas visā pilnībā ir parādīta Jaunajā Derībā (ņemts no Azbyka.ru).

Latviešu valodas Bībeles tulkojumā daudzās vietās Vecajā Derībā, kur rakstīts “Tas Kungs”, oriģinālā ir Jahve. Savukārt, kur rakstīts “Dievs”, tur drīzāk oriģinālā ir rakstīts Elohim.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.