Kristus pacēlās neradītās godības mākonī

theophanes_the_cretan_-_the_ascension_-_wga22198

Protopresbiters Jānis Romanidiss

Kristus pacēlās mākonī debesīs.[1] No vienas puses, ja personai, [lasot šo Svēto Rakstu vietu – tulk. piez.], nav nekāda sakara ar dievišķošanās pieredzi, un ja tā nav pat nekad par to dzirdējusi, tā sāks smieties par to, kad lasīs par šādu notikumu. Tā teiks: “Kā ir iespējams cilvēkam sēdēt uz mākoņa?” No otras puses, ja šī persona ir māņticīgs pareizticīgais kristietis, tā teiks: “Ak lūk, mūsu jaukais mazais Jēzus paveica arī šādu brīnumu! Viņš apsēdās uz mākoņa un uzgāja debesīs.” Un viņš tam ticēs. Kāds cits varētu pat iztēloties, ka Pacelšanās dienā Kristus sāka pacelties uz mākoņa it kā tas būtu pacēlājs.

Bet saskaņā ar Tēvu[2] mācību, šis ‘mākonis’ nav radīts (parasts, dabiskais – tulk. piez.) mākonis. Tā nav ūdens pilienu masa. Šis ‘mākonis’ ir Dieva neradītā godība. Bībelē Dieva godību sauc ‘mākonis’, ‘gaisma’ un ‘uguns’. Kad Bībele min kā tuksnesī ‘uguns stabs’ un ‘dūmu stabs’ gāja Izraēla bērnu priekšā, Bībele atsaucas uz to pašu fenomenu – Dieva godību.[3] Tādējādi Kristus nepacēlās iekš vai uz mākoņa, kas sastāv no ūdens pilieniem, nedz arī Viņš pacēlās debesīs it kā Viņš brauktu uz elevatora. Bet Viņš pacēlās godībā kā Kunga Pacelšanās svētku tropārs skaidri to paziņo[4]. Citiem vārdiem, Kristus vienkārši izzuda neradītās godības vidū Apustuļu acu priekšā.

No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: fragments no grāmatas Protopresbyter John Romanides, Patristic Theology, How do the Fathers theologize?”, Uncut Montain Press

[1] Apustuļu darbi 1:9-11 “To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess (mākonis) Viņu uzņēma prom no viņu acīm. Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” ”

Marka 16:19-20 “Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.”

Lūkas 24:50-53 “Un Viņš tos izveda līdz Betānijai un, Savas rokas pacēlis, tos svētīja. Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs. Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku, un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.”

[2] Svētie Tēvi ir tie, kuri īstenā Dieva pieredzē pārdzima Svētajā Garā, pārvarot Dievā savu egocentrisko grēcīgo stāvokli un savienojoties ar Dievu, sasniedza garīgus augstumus un pēc tam izklāstīja šo pieredzi. – Tulk. piez.

[3] 4.Moz.14:14 “tie ir dzirdējuši, ka Tu, ak, Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, esi acīm redzams, ka Tu esi, kas stāvi pār tiem mākonī, un ka Tu ej viņu priekšā mākoņa stabā dienā, bet uguns stabā naktī.”

[4] “Pacēlies esi godībā, Kristu, mūsu Dievs, mācekļus iepriecinājis, Svēto Garu apsolīdams; viņi ar svētību tika pārliecināti, ka Tu esi Dieva Dēls, pasaules Pestītājs.”

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.