Var bieži sastapties ar svētajiem vecajiem (stareciem) Atona kalnā vai kaut kur citur, kuru uzskati par politiskiem un sociāliem apstākļiem izskatīsies neizglītoti, iespējams pat ar nacionālistiskām tendencēm vai sazvērnieciskiem toņiem. Limasolas metropolītam Afanāsijam, kuram ir atonieša saknes un kurš bija svēto vecajo māceklis, tādu kā sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, pajautāja par šo tēmu un viņš sniedza atbildi, ar kuru ir vērts padalīties.
Jautājums: “Kā tas nākas, ka tik uzkrītoši „aklie punkti” ir tādu cilvēku pilnveidē, kurus ļoti liels skaits dievlūdzēju uzskata par garīgo augstumu pilnības paraugiem?”
Atbilde: “Šī protams ir problēma, kas mani personīgi uztrauc. Tomēr jāpatur prātā, ka tikt uzskatītam par svēto vecajo nenozīmē, ka tu esi nevainojams. Garīgie vecajie nav nekļūdīgi. Neviens nav. Viņu dzīvēs var būt jomas, kas var palikt vāji attīstītas.
Šī iemesla dēļ cilvēkiem jāattīsta kritiska spriestspēja, kad viņi uzsāk garīgo ceļu. Jāpatur arī prātā tomēr, ka tādas kļūmes no vecajo puses nenozīmē to, ka viņam ir liegta pestīšanas sasniegšana.
Viņa svētuma pakāpe ir viņa metanoia[1] [nožēlas] un pazemības dziļums, nevis viņa zināšanas par notikumiem pasaulē vai pareizās politiskās ideoloģijas aizstāvēšana. Viņš var būt neizglītots un kļūdains daudzos jautājumos, bet tā ir viņa pazemība, kas ir būtiska Dieva acīs. Saproti? Dievs pieļauj, lai pat svētajiem vecajiem ir „aklie punkti”, tādos kā tā vecaja gadījumā, kurš palika iestindzis savā nacionālismā.”
No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš
Avots: Mystagogy
[1] Grieķu vārds ‘metanoia’ ietver vienlaicīgi divus aspektus: nožēlu un prāta (nous) pārmaiņu – no egocentriska dzīvesveida uz dzīvu apzinātu Dievsaskarsmi.
Θεογνωσία 