Sākums » garīgā dzīve » Jautājums par Dieva zināšanu un Pareizticīgo gnosioloģiju

Jautājums par Dieva zināšanu un Pareizticīgo gnosioloģiju

transfiguration_by_feofan_grek_from_spaso-preobrazhensky_cathedral_in_pereslavl-zalessky_2815th_c2c_tretyakov_gallery29

Jānis Sanidopuloss

Jautājums:

Es saņēmu vēstuli e-pastā, un zemāk ir mana atbilde uz to.

Tēvs Romanidiss mācīja, ja kāds pieredz dievišķošanos (theosis), Dieva neradīto godību un Viņa neradītās enerģijas, tad “pilnība ir atnākusi” un ticība un cerība vairs nav nepieciešamas, un tikai mīlestība paliek (1.Kor.13:10[1]). Romanidiss arī mācīja, ka sirds lūgšana ir pieredze, kurā svētais apzinās Svēto Garu lūdzamies sevī, kas ir eksistenciāls fenomens un empīrisks [fenomens] personai, kas to pieredz.

Kā tas attiecas uz sekojošo tēva Aleksandra Jeļčaņinova ideju viņa grāmatā “Krievu priestera dienasgrāmata”: “Tie, kuri pieprasa pierādījumus, lai ticētu, ir uz nepareizā ceļa. Ticība ir brīva izvēle. Kur ir vēlme (pat no mums pašiem apslēpta vēlme) pēc pierādījuma, tur nav ticības. Dievišķās izpausmes liecības nav jāuzskata par “pierādījumiem” – tā būtu dižā ticības tikuma degradācija un atcelšana.”?

Atbilde:

Tēvs Jeļčaņinovs šeit kritizē Dieva pastāvēšanas sholastiskos un filosofiskos “pierādījumus”, kā arī tos, kuri meklē iepazīt Dievu caur šādiem pierādījumiem. Pierādījumus iegūst no deduktīvas spriešanas vai loģikas, pretēji induktīviem jeb empīriskiem argumentiem. Sholasti ticēja, ja mēs ticam Dievam, mēs varam Viņu iepazīt caur saprātu un dedukciju. Kenterberijas Anselms mēdza teikt: “Es ticu, lai saprastu.” Tādēļ, atbilstoši sholastiķiem, ticība nāk pirmā (a priori), un tad caur racionāliem argumentiem un loģiskām kategorijām mēs varam zināt Dievu – atbilstoši Akvīnas Tomam tā ir naturālā (dabiskā) teoloģija. Tika uzskatīts, ka atklāsme nāca vienīgi caur Svētajiem Rakstiem un no pārdomām par tiem. Līdz ar filosofijas un teoloģijas sasaistīšanos sholastiķu piedāvātais metafiziskais modelis Rietumos sabruka, un kopš tā laika cilvēki arvien domā, ka viņi patiešām var nonākt pie ticības caur loģiku un saprātu, kas joprojām tiek uzskatītas par augstākajām cilvēka spējām.

Tēvs Romanidiss pārstāv Pareizticīgo a posteriori pieeju teoloģijai, kura ir bibliska un patristiska (svēto tēvu) zinātniskā metode. Ar “aposteriori” un “zinātnisku” mēs domājam, ka tā ir empīriska.Vārds empīrisks apzīmē informāciju, iegūtu novērošanas, pieredzes vai eksperimenta veidā. Centrālais koncepts zinātnē un zinātniskajā metodē ir, ka visām liecībām ir jābūt empīriskām vai empīriski balstītām, tas ir, atkarīgām no pieredzamā vai sakarībām, kas ir uztveramas ar cilvēka maņām. Svētais apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem 1. nodaļā[2] runā par dabisko ticību, kura rodas empīriski no brīža, kad mēs kļūstam spējīgi aptvert mūsu novērojumus radītajā pasaulē. Svētais Jānis Zeltamute to komentējot saka: “Katrs skits, katrs barbars var nonākt līdz Dieva zināšanai, pateicoties brīnišķīgajai visu lietu harmonijai, kas pasludina Dieva esamību skaļāk par jebkādu bazūni.” Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem un Baznīcas Tēviem šī sākuma dabiskā ticība ir paredzēta, lai vestu indivīdu uz atklāsmi caur noteiktu terapeitisko metodi, kura šķīsta nous[3] (saskaņā ar Pareizticību augstākā cilvēka spēja), aptumšotu caur mūsu kaislībām un grēkiem, un, Svētā Gara apgaismotiem, ļauj mums redzēt ar savām acīm Dieva neradīto godību. Šī iemesla dēļ Jēzus teica: “Svētlaimīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”[4] Sirdsšķīstie tādējādi ir ar patiesu, empīriski novērojamu Dieva zināšanu, un dievišķo lietu atklāsme tiek ierakstīta viņu sirdīs caur Svētā Gara iemantošanu. Tā ir ticība, ko pareģoja Pravieši, mācīja Apustuļi, saņēma Tēvi, un sludina Baznīca.

st-john-chrysostom-13-e1387567001519

Kāds jautās, kā Svētie Raksti iekļaujas šajā ainā. Mēs noslēgsim ar svēto Jāni Zeltamuti, kurš skaisti izskaidro to savā komentārā par Mateja evaņģēlija 1.nodaļu:

“Tik tiešām mums nebūtu bijusi pat vajadzīga Svēto Rakstu palīdzība, bet pienāktos dzīvot tik tīru dzīvi, ka Svētā Gara žēlastība būtu mūsu dvēselēm grāmatu vietā, un tā, kā tās ir sarakstītas ar tinti, mūsu sirdis būtu Gara aprakstītas. Bet tā kā mēs esam pavisam atraidījuši tādu žēlastību, tad izmantosim vismaz otro ceļu.

To, ka pirmais ceļš ir bijis labāks, Dievs ir parādījis ar vārdu un darbu. Īstenībā ar Nou, Ābrahāmu un viņa pēctečiem, vienlīdz arī ar Ījabu un Mozu Dievs sarunājās nevis caur Rakstiem, bet tieši, tāpēc ka atrada viņu prātu (nous) tīru. Bet kad visa ebreju tauta iekrita pašā bezgodīguma dziļumā, tad jau parādījās rakstītie vārdi, akmens plāksnes un ar tiem nodotās pamācības.

Un tā bija ar svētajiem ne tikai Vecajā Derībā, bet, kā zināms, arī Jaunajā. Tā arī apustuļiem Dievs neiedeva kaut ko rakstītu, bet apsolīja rakstu vietā: “ Bet Aizstāvis (Iepriecinātājs), Svētais Gars,” Viņš teica viņiem, „atgādinās jums visu” (Jņ.14:26). Un lai tu zinātu, ka tāds ceļš (Dieva saskarsme ar svētajiem) bija daudz labāks, klausies, ko Viņš saka caur pravieti: “Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu… Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs…” (Jer.31:31,33), “un tie visi būs Dieva mācīti” (Jņ.6:45). Un Pāvils, norādot uz šo pārākumu, sacīja, ka viņi saņēmuši likumu “ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm” (2.Kor.3:3).

Bet tā kā laika gaitā vieni novirzījās no īstenās mācības, citi – no dzīves šķīstības un tikumības, tad atkal parādījās vajadzība pēc rakstiskās pamācības.

Tad nu padomā, cik ļoti liels ļaunums tas ir mums, ja mēs, kuriem jādzīvo tādā šķīstībā, ka mums nebūtu vajadzība arī pēc Rakstiem, bet grāmatu vietā jāsniedz Garam sirdis, tagad, kad mēs zaudējām tādu cieņu un ieguvām vajadzību pēc Rakstiem, neizmantosim kā pienākas arī šīs otrās zāles. Ja pārmetumu cienīgs jau ir tas, ka mums ir nepieciešami Raksti un mēs nepiesaistām sev Gara žēlastību, tad, padomā, cik smaga būs mūsu vaina, ja mēs negribēsim izmantot arī šo līdzekli, bet būsim nevērīgi pret rakstīto, kā pret lieku un nevajadzīgu, tādā veidā piesaistot sev vēl lielāku sodu.

Lai tas nenotiktu, rūpīgāk iedziļināsimies tajā, kas rakstīts, un iemācīsimies, kā tika dota Vecā Derībā, un kā – Jaunā Derība.”

no angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Avots: BIO-ORTHODOXY

[1] “Bet, kad atnāks pilnība, tad beigsies, kas ir tikai daļējs.”

[2] Piem., Rom.1:19-20 “Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.”

[3] Nous, latviski izrunā kā [nūs] – grieķ.val. νοῦς vai νόος intelekts, gara spējas, prāts, bet šie tulkojumi latviski ir neprecīzi un var būt maldinoši, jo ar šiem vārdiem latviski apzīmē arī loģisko, racionālo domāšanu (grieķ. logos, λόγος) un spriestspēju (grieķ. dianoia, διάνοια), ko šodien asociē ar smadzeņu darbību. Tāpat pareizticīgajā literatūrā krievu val. tiek lietoti vārdi ум, разум, bet ar tiem bieži vien tiek saprasta racionālā spēja kā laicīgajā terminoloģijā. Šo vārdu patieso nozīmi var noskaidrot to pareizticīgo autoru darbos, kas paskaidro svēto tēvu lietoto terminoloģiju.

Pareizticīgajā literatūrā ar vārdu nous visbiežāk apzīmē dvēseles aci (sv.Makārijs Lielais, sv.Jānis Pakāpnieks, sv.Jānis no Damaskas u.c.) vai dvēseles enerģiju (garīgo dabu), turpretī ar vārdu sirds apzīmē dvēseles būtību. “Dvēseles acs”, smalkākā uzmanība, Dieva izziņas un saskarsmes orgāns. Pareizi darbojoties, tas atrodas cilvēka sirdī, bet, nepareizi darbojoties (kritušajā stāvoklī), ir sapiņķerējies un sapinies ar saprāta, loģikas, racionālās domāšanas jeb spriestspējas darbību. Nepareizā nous darbība ir cieši saistīta ar atsvešinātību no Dieva un ir egoisma pamats.

   Tāpēc arī šajā tulkojumā, lai neradītu pārpratumus un lai lasītājs precīzāk iepazītu šo pareizticīgajā dzīvē būtisko orgānu, saglabājām oriģinālo grieķu vārdu nous, kā to lieto citi pareizticīgie autori, dažādu patriarhiju pārstāvji, angļu valodīgajā vidē.

[4] Mat.5:8.

Advertisements

One thought on “Jautājums par Dieva zināšanu un Pareizticīgo gnosioloģiju

  1. Atpakaļ ziņojums: Pasludināšana | Θεογνωσία

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s