Kritērijs tam, vai Baznīca ir vai nav labā stāvoklī

maxresdefault

Protopresbiters Jānis Romanidiss

Iztēlosimies, ka Baznīca vienmēr kopš nodibināšanas ir bijusi klīnika, slimnīca, kurā cilvēki ieiet, lai ārstētos, un šī ārstēšana ir nous[1] attīrīšana, tad nous apgaismošana, tad cilvēka dievišķošana tā, ka viņš var sasniegt savu dabisko stāvokli. Cilvēka dabiskais stāvoklis ir nesavtīga mīlestība, tāda mīlestība, kura “nemeklē savu labumu”[2].

Baznīca uzstāda diagnozi un veic ārstēšanu. Tev jādara šis, tas un vēl tā, lai būtu izārstēts. Kāpēc ir vajadzīga ārstēšana? Jo tu redzēsi Dieva godību, un, ja tu nebūsi pārdzīvojis savas personības pārmaiņu tā, ka egoistiskā mīlestība ir pārmainīta par nesavtīgu mīlestību, ja tava sirds ir nocietināta, tā vietā, lai redzētu Dievu kā svētlaimi, tu redzēsi Viņu kā aprijošu uguni[3], ārējo tumsu[4] utt.

Mēs visi redzēsim Dievu, bet vieni Viņu redzēs vienā veidā un citi – otrā veidā. Ja tu neesi izdziedināts, tu redzēsi Viņu šādā veidā: un uzaust Tiesas Diena. Kas ir nožēla? Nožēla (no grieķu val. metanoia) nozīmē “nous pārmaiņa”. Nous ir jāmainās, jābūt attīrītam.

Tā vietā, lai būtu terapeitiskais centrs, Baznīca ir kļuvusi par maģisku ceremoniju vietu. Un Pareizticībai bez šī terapeitiskā aspekta un metodes, kura ir šķīstīšana, apgaismošana un dievišķošana, draud briesmas kļūt par neko vairāk kā māņticību.

Vienīgais, kas mūs visus glābj, ir visa mūsu dievkalpojumu kārta, kura ir mantota no cilvēkiem, kuri atradās apgaismotā vai dievišķotā stāvoklī. Mūsu liturģiskajās grāmatās pilnīgi viss ir kārtībā, veidne ir kārtībā, bet tās piepildījums, Baznīcas iekšējā dzīve, ir tas, ko vajag apdomāt.

Tas ir Baznīcas darbs. Bet Baznīca ir attīstījusies tādā veidā, ka tā vietā, lai būtu garīgo tēvu grupa kā slimnīca, kurā ir, teiksim, piecdesmit ārsti, ir pagājuši divi tūkstoši gadu, un slimnīca ir palikusi bez ārstiem vai, precīzāk, tie, kuri nav spējīgi neko izārstēt, tiek saukti par ārstiem. Mums draud briesmas sasniegt šo punktu, un vienīgā lieta, kas var mūs glābt, ir atgriešanās pie Baznīcas Tēviem.

Galvenais kritērijs, vai Baznīca ir vai nav labā stāvoklī, ir panākumi. Ja mums ir tūkstošiem dievišķotu cilvēku gadsimta laikā, Baznīcā iet labi. Ja mums ir iztrūkums, tad kaut kas ir nogājis šķērsām. Tas ir veids, kā spriest par Baznīcas vēsturi. Ir periodi, kad ir liels izdziedināto cilvēku skaits jeb, precīzāk, apgaismoto, tad Baznīca ir labā stāvoklī.

Tas, vai mēs atrodamies vajāšanu stāvoklī, vai arī Konstantinopole ir kritusi, nav kritērijs. Kritērijs ir, cik daudz cilvēku sasnieguši apgaismību un dievišķošanos, neskatoties uz tautas stāvokli. Mūsdienu grieķi identificē Baznīcas likteni ar valsts likteni. Viņi mēģina izskaidrot Bizantijas impērijas sabrukumu, uzskatot, ka Baznīca ir atbildīga par to.

Jāpatur šīs lietas prātā, jo mūsdienās Baznīcas vēsturi parasti reducē par uzbudinošu notikumu vēsturi, tādu kā Vispasaules Koncili, skandāli par Romas pāvestu, kariem un vajāšanām. Patiesā Baznīcas vēsture ir Svētā Gara enerģija uzticīgo sirdīs, un fakts, ka ticīgais ir pārgājis no vienas pilnveidošanās stadijas uz nākamo. Tā ir Baznīcas vēsture.

Dižas Baznīcas svinības atklāj svēto kalendārs, svētku kalendārs, kad mēs svinam svēto piemiņu, jo katrs Baznīcas svētais iemieso ticības triumfu pār ļaunā spēkiem.

Bez tā fakta, ka caur Svētnoslēpumiem mēs visi kopā piedalāmies Kristus Miesā un visi esam ceļā uz Tiesas Dienu, mums jācīnās par to, lai mūsu attiecības ar Dievu būtu labā stāvoklī Tiesas Dienā.

Baznīcas ceļojumā tās dižie triumfi ir, kad cilvēki kļūst par svētajiem. Šī iemesla dēļ pēc Kristus Miesas un Asinīm (piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā) mums ir arī Kristus, Vissvētās Jaunavas u. c. ikonas, kā arī svētās relikvijas. Tās ir zīmes, kas sniedz pierādījumus, ka Baznīca ir uz pareizā ceļa, jo tajā ir šie cilvēki kā vadītāji un garīgie pavadoņi.

Baznīcas nodoms ir veidot svētās relikvijas. Tai nav cita mērķa. Svētās relikvijas iekļauj visu Baznīcas dogmatisko struktūru.

Tas ir garīgums. Mēs to saucam par “garīgumu”, kas ir moderns termins. Garīgums un tamlīdzīgas lietas nepastāv Baznīcas Tēvu darbos.

Tagad mums ir radīta dīvaina terminoloģija. Mēs sakām “Baznīcas neptiskie tēvi”. Kāpēc mēs runājam par neptiskajiem tēviem Baznīcā? Visi kristieši agrīnajā Baznīcā bija neptiski (vērīgi, modri, nomodā), jo, ja tu neesi garīgi piesardzīgs, kā tu varētu kļūt par Svētā Gara templi? Kā tu iegūtu “dažādas mēles”[5]? Šīs “dažādās mēles” bija pirmā Baznīcas locekļa stadija.

Dievišķošanās pieredze ietver visu cilvēka personību, tikpat labi ķermeni, cik dvēseli. Pēc tam, kad kāds ir aizgājis pie Tā Kunga, mēs redzam pēc relikvijām, ka tās ir dievišķotas, un šis cilvēks automātiski ir pieskaitīts Baznīcas svētajiem.

Mums nav tradīcijas – kā pāvestības kristiešiem – veidot svētos, bet Dievs atklāj mums svētos parasti ar relikviju un brīnumu palīdzību.

Fragments no Empirical Dogmatics of the Orthodox Catholic Church According to the Spoken Teaching of Father John Romanides, vol. 2, pp. 252-258.

[1] Nous – “dvēseles acs”, smalkākā uzmanība, Dieva izziņas un saskarsmes orgāns. Pareizi darbojoties, tas atrodas cilvēka sirdī, bet, nepareizi darbojoties (kritušajā stāvoklī), ir sapiņķerējies un sapinies ar saprāta jeb spriestpējas darbību un pakļauts kaislībām un domām. Nepareizā nous darbība ir cieši saistīta ar atsvešinātību no Dieva un ir egoisma pamats.

[2] 1.Kor.13:5.

[3] 2.Pēt.3:7; Ebr.12:29; Atkl.14:10.

[4] Mat.22:13; Mat.25:30.

[5] “Dažādas mēles” ir noētiskā lūgšana, kuru bieži jauc ar dāvanu runāt un lūgties citās valodās, kas pieminēta Apustuļu darbos pēc Svētā Gara nonākšanas Piecdesmitajā dienā. Sīkāk par to var lasīt Baptism by the Holy Spirit in the New Testament by Nicholas Mavromagoulos http://oodegr.co/english/biblia/Mavromagoulos_Baptism_Holy_Spirit/perieh.htm On the Gift of Speaking in Tongues by Archimandrite Zacharias Zacharou un citur.

no angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.