Vienīgais jaunums zem saules

00003471

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Svētais Damaskas Jānis saka, ka Kristus ir “vienīgais jaunums zem saules”. Ļaujiet to apskatīt no diviem aspektiem.

Pirmais, Kristus ir vienīgā jaunā persona vēsturē pēc pasaules radīšanas. Tas ir, Dievs radīja noētiskos garus – eņģeļus, tad Viņš radīja jūtamo pasauli un visbeidzot cilvēku, kurš bija visas radības kopsavilkums. Kopš tā laika viss atkārtojas, nekas cits nav jauns. “Vienīgais jaunums zem saules” ir Dievcilvēks Kristus, tā kā dievišķā tika apvienota ar cilvēcisko dabu un cilvēciskās dabas hipostāze ir Vārds, Svētās Trijādības Otrā Persona.

Otrs aspekts ir tas, ka veids, kurā tika ieņemts Kristus, bija kaut kas jauns cilvēcei. Pēc Ādama un Ievas krišanas katras personas ieņemšana un piedzimšana ir saistīta ar baudu un sāpēm. Katra sieviete ieņem ar baudu un dāvā dzīvību ar dzemdību sāpēm, kuras bija krišanas rezultāts.

Bet ar Kristus ieņemšanu un piedzimšanu tika pārvarētas šīs saistības starp baudu un sāpēm. Vissvētākā ieņēma ar Svēto Garu bez sēklas un tādējādi bez baudas, viņa bija stāvoklī bez grūtuma un dāvāja dzīvību Kristum bez dzemdību sāpēm. Protams, vēlāk, kad viņa bija blakus Krustam, viņa piedzīvoja šīs sāpes, jo viņa nebija tās piedzīvojusi dzimšanas brīdi. Taču Kristus ieņemšana un piedzimšana bez dzemdību sāpēm bija jauna lieta, kas atklājās cilvēcei.

Šo jaunumu ar tā divām īpašajām izpausmēm attiecīgi var izdzīvot arī persona, kura ir savienojusies ar Kristu. Kristus ir Dievcilvēks, un cilvēki ar Viņa spēku var tapt līdzīgāki Dievam, sasniegt dievišķošanos (theosis), kā mēs redzam svēto dzīvēs. Kristus bija ieņemts bez baudas un sāpju izraisīšanas Vissvētākajai, un kristieši arī var pārvarēt ar Kristus enerģiju un savu brīvo līdzdarbību (sinerģiju) baudas un sāpju kārdinājumus.

Ja jūs pavērosiet mūsdienu sabiedrību, jūs pārliecināsieties, ka vairākums cilvēku dzīvo divu varenu zvēru varā, proti baudas un sāpju. Ar baudu ir domāta svētlaime un kopumā hedonisks dzīves veids, kurā izklaidējas mūsdienu cilvēks, un ar sāpēm tiek domāts aizvainojums, slimība un nāve, kuru dēļ viņš cieš.

Kāds pētnieks raksta, ka psihoanalīze ir Rietumu auglis to meklējumos saprast, kā cilvēkam iespējams pieredzēt baudu, svētlaimi un iegribu apmierināšana, kamēr tajā pašā laikā dzīvē jāpiedzīvo aizvainojums un sāpes. Pilnīga atbilde uz šo jautājumu ir sniegta svēto tēvu gudrībā.

Kad Dievs radīja cilvēku, viņam nebija nedz baudas, nedz sāpju, kā norāda svētais Maksims Apliecinātājs, bet tie bija krišanas rezultāts. Kopš tā laika te pastāv saistības starp baudu un sāpēm. Katra bauda piesaista sāpes, un cilvēka mēģinājumi pārvarēt sāpes piesaista jaunas sāpes, un tā tas kļūst par apburto loku.

Viens piemērs ir cilvēku nosliece uz kaitīgus ieradumus veicinošām vielām – narkotikām. Jauns cilvēks nonāk sāpīgā situācijā, ar kuru sastopas savā vidē, viņš mēģina pārvarēt tās ar īslaicīgu baudu, lietojot narkotiskas vielas, bet tas izraisa jaunas sāpes, šī iemesla dēļ tā kļūst par traģēdiju viņa dzīvē un viņš nevar pārvarēt apburto baudas un sāpju loku.

Baznīcas Tēvi norāda veidu, kādā mēs varam pārvarēt divkāršās saistības starp baudu un sāpēm. Svētais Maksims Apliecinātājs māca, ka cilvēks sastop divus kārdinājumus. Viens ir labprātīgs un otrs nelabprātīgs, jo neviens negrib slimot, ciest sāpes un nāvi. Mums jājūt nepatiku pret labprātīgajiem kārdinājumiem un jāizvairās no nelabprātīgiem kārdinājumiem, bet kad tie nāk, mums jāpieņem tos ar ticību un pacietību, jo tādā veidā mēs tiekam dziedināti no labprātīgajiem kārdinājumiem. Tādējādi, ja mēs ar ticību labprātīgi pieņemam nelabprātīgās sāpes, tiekam dziedināti no labprātīgās baudas.

Tādēļ mūsu Dievadzemdētājas Labās Vēsts Pasludināšanas svētki parāda mums Kristus iemiesošanos un dievišķās Namturības sākumu, jo Kristus ir “vienīgais jaunums zem saules”. Pēc Kristus iemiesošanās nekas nav jauns, viss ir vecs. Ikvienam, kurš vēlas kļūt jauns, jāsavienojas ar Kristu, Kurš “pārrada tautas”, jo tas ir veids, kā mēs tiekam atjaunoti un atbrīvoti no baudas un sāpju apburtā loka, un tiekam svētdarīti.

Dedzīgi lūgsimies Vissvētākajai, lai dāvā mums savu svētību.

No angļu valodas tulkojis Aleksandrs Armands Kalniņš.

Oriģināls pieejams Mystagogy

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.