Kristus nepiedzima, lai nodibinātu jaunu reliģiju

315680300

metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Atkal Dieva mīlestība un žēlastība mūs padarīja cienīgus svinēt dižos Kristus Piedzimšanas svētkus, Jēzus Kristus Piedzimšanu kā cilvēkam. Viņš, Kurš bija piedzimis no Tēva kā Dievs pirms mūžības, un bija piedzimis bez sēklas no Vissvētās Dievmātes kā cilvēks. Divas dzimšanas: mūžībā un laikā, kura kļuva par iemeslu mūsu pašu atdzimšanai. Šī iemesla dēļ mūsu Baznīcas svētie dziedājumu sacerētāji un arī visi Svētie Tēvi dzied un slavē Dievcilvēku Kristu, Kurš atdzemdināja cilvēku un atjaunoja visu radību, tādejādi dodot gan cilvēkam, gan visai radībai citu perspektīvu un jēgu.

Visos Svēto Rakstu un svēto tēvu darbu tekstos ir skaidri redzams, ka Kristus nav iemiesojies, lai nodibinātu jaunu reliģiju, kura tiktu ierindota starp visām citām vecākajām reliģijām, bet Viņš tapa par cilvēku, tajā pašā laikā nepārstājot būt par Dievu, lai radītu jaunu stāvokli, lai iedotu cilvēkam jaunu perspektīvu. Kristus nav jauns reliģiozais līderis, un Kristietība nav jauna reliģija, kas var tikt pievienota pie citām esošajām reliģijām.

Pirmkārt, ar Savu iemiesošanos Kristus pierādīja, ka tā saucamie dievi, kurus pielūdza cilvēki, ir elki un neeksistējošas fantāzijas. Ar Kristus piedzimšanu “pasaulei atspīdēja prāta gaisma”. Viņš Pats pasludināja Savu unikalitāti: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” (Jņ.14:6). Viņa kalna sprediķī Viņš atkārtoti teica: “Jūs esat dzirdējuši… Bet Es jums saku…” (Mt.5:33-34). Jāņa Atklāsmes grāmatā (Apokalipsē) Viņš apgalvo: “”Es esmu Alfa un Omega!” saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs!” (Atkl.1:8). Šajā perspektīvā Svētie Apustuļi liecināja par savu ticību un cieta mocības. Apustulis Pēteris, būdams Svētā Gara piepildīts, apstiprina: “Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Ap.d.4:12). Un apustulis Pāvils, attiecībā uz elku pielūdzēju domāšanas veidu teica, ka viņu neapdomīgās sirdis kļuva aptumšotas ar viņu iedomīgajām domām un tādā veidā viņi “un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem” (Rom.1:23).

Tad Kristus ar Savu mācību, dzīvi, Krustu un Augšāmcelšanos, izdziedināja cilvēku no reliģijas slimības, kā mācīja nesen mūžībā aizgājušais mūsu Baznīcas izcilais skolotājs (t.Jānis Romanidiss). Dažādas reliģijas mēģina izpirkt vainu no uzskatos pieņemtajām Dieva dusmām, meklējot, kā pārvarēt šķiršanās barjeru starp cilvēku un Dievu, pārgalvīgi izmantojot iztēli un pārdomas un apmierinot cilvēku kaislības. Tādā veidā viņi rada pestīšanas ilūziju, kultivē fanātismu un agresiju, un viņi nevar iziet ārpus nāves un grēka problēmas. Bet Kristus, patiesais Dievs, cilvēka dabu apvienoja ar dievišķo dabu, ar Krustu un Augšāmcelšanos uzvarēja nāvi, satrieca visus iedomāto dievu elkus un atbrīvoja cilvēku no nāves, grēka un sātana tirānijas.

Un, protams, tas nozīmē, ka Kristietība nav reliģija kā citas, tā vispār nav reliģija, bet tā ir Baznīca.[1] Šī nav reliģioza kopiena, kuras mērķis ir pielūgt Dievu, lai tiktu atpestīta, bet ir Baznīca, kura ir Kristus Miesa, Dieva un cilvēku savienība, kas satur sevī kā dzīvos, tā aizgājušos tās locekļus. Baznīca ir garīga slimnīca, slimnīca, kas dziedina cilvēka slimo personību un atbrīvo viņu no nāves un bojāšanās, atbrīvojot dvēseles un miesas spēkus no kaislību iznīcīgā spēka un nostiprinot visu cilvēka personību kopumā. Tas ir tieši tāpēc, ka tā dziedina neveselīgo cilvēka personību, tas ir iemesls, kāpēc tā ir īsta ģimene, kurā starp tās locekļiem tiek kultivēta mīlestība, caur kuru attīstās filantropija un līdzjūtība, un pat cilvēku attiecības tiek atjaunotas sabiedrībā un visā radībā.

Šo rāmju ietvaros mēs apgalvojam, ka Kristietība nav reliģija, bet ir Baznīca, un ir liela atšķirība starp reliģiju un Baznīcu. Protams, ir iespējams kādiem no Baznīcas locekļiem uztvert Kristietību kā reliģiju, tas ir, reliģiozēt baznīcisku dzīvi, sagrozīt Kristietību no dzīves veida par standartizētu reliģiozitāti, no kopības ar dzīvo Dievu par maģiskām un ceremoniālām attiecībām ar Dievu. Neskatoties uz to Baznīca par to nav atbildīga, bet gan cilvēki, kuri nav spējīgi īstenot baznīciskās dzīves augsto jēgu un nodomu un paliek zemā reliģiskā līmenī, kuru viņi absolutizē.

Šodien, ar Baznīcas diženajiem svētkiem, Kristus Piedzimšanu, kuru visi svin un viss ir spoži, jums jāsajūt Kristu, Kurš ir šodien piedzimis arī Dievišķajā Liturģijā, nevis kā reliģijas līderi, bet kā debesu un zemes Kungu, vienīgo Dievu un Pestītāju, mūsu dvēseļu Dziedinātāju un Pestītāju, Baznīcas Galvu, kura iesvēta cilvēku, dziedinot un palīdzot viņam uzvarēt viņa kaislības un egocentrismu. Un dzīvojot egocentrisma un iedomātas reliģijas labirintā, kas kultivē fanātismu un naidu, mums jāpieķeras Kristus mācībai, lai pieredzētu Viņa dzīvi, lai ar visu pasauli kopā sasniegtu gan jēgu, gan mērķi.

Lai iemiesotā Dēla un Dieva Vārda svētība un žēlastība ir ar jums visiem.

no angļu valodas tulkoja Aleksandrs Armands Kalniņš

[1] Jāpiebilst, ka vārda ‘baznīca’ vietā latviešu valodā Bībeles tulkojumos ir vārds ‘draudze’.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.