Nomira kāds bagātnieks, par kura grēkiem zināja visa pasaule. Bēres bija svinīgas, ar bīskapu un daudz priesteriem. Drīz pēc tam kādam vientuļniekam tuksnesī uzbruka hiēna un saplosīja viņu. Kāds mūks, kurš redzēja gan grēcinieka svinīgo aizvadīšanu, gan taisnā asiņainās atliekas, savā izmisumā ar raudām iesaucās: ”Kungs! Kā tad tā, kāpēc? Kāpēc Tudāvāji grēciniekam laimīgu dzīvi un labu nāvi, bet taisnajam – rūgtu dzīvi un rūgtu nāvi?!” Drīz vien viņam parādījās Kunga Eņģelis un paskaidroja: tas bagātnieks izdarīja savas dzīves laikā tikai vienu labu darbu, bet tas taisnais tuksneša iemītnieks veica savas dzīves laikā tikai vienu grēku.
Ar svinīgām un cienīgām bērēm Visaugstais gribēja atdarīt netaisnīgajam bagātniekam par viņa vienīgo labo darbu un parādīt, ka tam vairs nav ko gaidīt tai saulē. Ar šausmīgo taisnā vientuļnieka nāvi Kungs vēlējās izdzēst to viņa vienīgo grēku, lai pēcāk pilnībā atalgot tuksneša iemītniekam debesīs.
Šo ņem vērā, kad spriedīsi par Dieva tiesām, un liec visas cerības uz savu Radītāju: „Neatdarini ļaunprātīgos, nedz apskaud nelikumību darītājus.”(Ps.36:1)
Θεογνωσία 