līdzība par medu podā

Mūks atnāca pie sava skolotāja un saka:
– Tēvs, cik es nāku pie tevis, nožēloju grēkus, cik reizes tu man devi padomus, bet es nevar izlaboties. Kāda man jēga nākt pie tevis, ja pēc mūsu sarunām es atkal krītu savos grēkos?
Avva atbildēja:
– Mans dēls, paņem divus māla podus – vienu ar medu, otru tukšu.
Māceklis tā arī izdarīja:
– Bet tagad, – teica skolotājs, – pārlej vairākas reizes medu no viena poda otrā.
Māceklis atkal paklausīja:
– Tagad, dēls, paskaties uz tukšo podu un pasmaržo to!
Māceklis paskatījās, pasmaržoja un saka:
– Tēvs, tukšais pods smaržo pēc medus, un tur, dibenā palicis nedaudz bieza medus.
– Lūk tā, – teica skolotājs, – ar manas pamācības nosēžas tavā dvēselē. Ja tu Kristus dēļ apgūsi dzīvē kaut vai daļu tikumīgo īpašību, tad Kungs, savā žēlastībā piepildīs tavu trūkumu un izglābs tavu dvēseli mūžīgai dzīvībai paradīzē. Jo arī uz zemes saimniece neber piparus podā, kas smaržo pēc medus. Tā arī Dievs neatraidīs tevi, ja saglabāsi dvēselē kaut vai taisnprātīguma sākumu.