Kādu reizi paisuma laikā krastā izskalojas ļoti daudz jūras zvaigžņu. Iestājās bēgums, un lielais zvaigžņu skaits sāka izžūt saulē. Puisītis, kas staigāja pa krastu, sāka mest zvaigznes jūrā, lai tās turpinātu dzīvot tālāk.
Pie viņa pienāca cilvēks un teica:
– Bet tas ir vienkārši muļķīgi. Apskaties! Šeit ir miljoniem jūras zvaigžņu, krasts ir vienkārši nosēts ar tām. Tavas pūles neko nemainīs!
Puisītis pacēla nākamo jūras zvaigzni, uz mirkli aizdomājās, iemeta to jūrā un teica:
– Nē, manas pūles izmainīs ļoti daudz… tieši šīs zvaigznes dzīvē.
Θεογνωσία 