Kāda sieviete, kas strādāja par ārstu reanimācijā, bija ieslīgusi grūtsirdībā tik tāl, ka nolēma padarīt sev galu. Atrodot vietu – koku, kurā varētu ietriekties ar mašīnu, viņa nolemj veikt izšķirošo braucienu ar letālo triecienu savai dzīvībai. Te brauciena laikā uz ceļa viņa pamana smagi ievainotu suni (varbūt arī traucēja ceļam, stāstītājs neprecizēja). Apstājās un sāka apkopt kā vien varēja, bet iekšēji ar pukojās, ka tika iztraucēta plāna īstenošana. Bet sirds aizkustinājās kopjot nabaga radību, kas ievirzija omu gultnē atmest ar roku savam nejēdzīgajam plānam caur rūpēm par nabaga radību. Vēlāk gan viņa saprata, ka tas bija Dieva nodoms ar suņa palīdzību aizvest viņu prom no aplamās idejas.
Šis ir pārstāsta pārstāsts, bet ceru, ka nedaudz notikuma skaistumu uztvert izdevās.
Θεογνωσία 